1949. gada 25. mart‚ izvesto balsis

piebaro ñ kaudzi, lielu kaudzi. I visi tagad to baltmaizi [Áda]. Nu gailis uzv‚rÓjies,
tad jau ciemiÚu daudz. A cik tur ciemiÚu? KaimiÚi k‚di atn‚k, kuri
iel˚dza, tie ierad‚s. Ja l˚dz, ta l˚dz. Atceros, tur vieniem meitai k‚zas bija,
o, bag‚ts bij, par gr‚matvedi str‚d‚ja. Kara invalÓds, viÚapple ar k‚j‚m nestaig‚ja,
nabags. ìOi, pie m˚su »ulkova b˚s appleodien lieli svÁtki. PelmeÚi b˚s, viss
kas.î Nu pelmeÚi, nu pelmeÚi, tad jau bag‚ts. PelmeÚi, j˚s zin‚t, k‚ v‚ra?
Katls, ja. Visi jau pie galda sÁd. Lielu bÔodu atnes uz galda, visiem karotes.
Nava katram atseviappleÌi appleÌÓvis, bÔoda uz galda, un visi apk‚rt. Kurapple ‚tr‚k?!
[TeicÁja smejas.]
ñ Kuram vair‚k tiks!
ñ Kurapple vair‚k. Vienu bÔodu apÁda, katls v‚r‚s, ‚tr‚k otru nes. Nu jau pirmie,
kas dab˚ja vair‚k, tie jau paÁda [teicÁja smejas]. Vot, t‚. Smejamies, t‚pÁc
i smiekls n‚k. K‚dreiz dom‚ju, pareizi, a k‚ dzÓvoj‚m, k‚ bij no s‚kuma,
gr˚ti jau ir. Skaidrs, ka gr˚ti. A vÁl‚k pierad‚m, liekas ñ t‚ i vajag, labi.
ñ Latvieappleu svÁtkus, piemÁram, LÓgo, j˚s svinÁj‚t?
ñ MÁs pa retam, j‚, dzied‚j‚m. Nu viÚi jau nesapratot. DrusciÚ padzied.
NÁ, nÁ, neaizliedza, nekas neaizliedza. VarÁja svinÁt, bet nu, k‚pÁc svinÁsi,
ka vajag darb‚ iet. Vakar‚ pasÁdi drusciÚ kaut kur, kurin‚m ugunskuru.
K‚ baidÓj‚mies, labi p‚rbaudÓja, brauca komendanti no pilsÁtas. MÁs divas
reizes, vÁl‚k reizi vajadzÁja parakstÓties, ka nekur nebÁgsim. [..] T‚pat kolhozs
s˚tÓja, brauc‚m, ved‚m graudus uz pilsÁtu uz elevatoru ar buÔÔiem.
[Teiktais neskaidrs.] I k‚ viÚi m˚s pazina, k‚ viÚi zin‚ja. T‚pat apÏÁrbi,
t‚pat pufaika, viss tas pats liek‚s vien‚ds. K‚ds tur, t‚di i tie vietÁjie iedzÓvot‚ji.
I apturÁja mani: ìA, kur j˚s bij‚t?î ìPast‚.î ìA, ko darÓji past‚?î
ìVÁstuli vajadzÁja aizs˚tÓt.î ìA k‚pÁc tu atn‚ci uz appleejieni?î ìKolhozs ats˚tÓja
mani, tur buÔÔi st‚v, graudus, gaid‚m rindu izkratÓt lauk‚ no ratiem.î Oi,
k‚ viÚapple, uh: ìVari iet.î Nobijos tikai. Skrienu, tik atpakaÔ atskatos, dom‚ju,
iet viÚapple pakaÔ, neiet pÁc manis. VÁl‚k jau atÔ‚va, vÁl‚k varÁja, no s‚kuma
bija Ôoti stingri, nedrÓkstÁja braukt. Vajag atÔauju, vajag atÔauju, j‚iet uz to
paappleu pilsÁtiÚu, septiÚi kilometri, un izdot atÔauju. K‚da starpÓba, vai es
braucu jeb es ieappleu pÁc t‚s atÔaujas? Nu kolhozs mani s˚ta, es jau pati nebrauktu,
ja mani nes˚tÓtu. Bija stingri Ôoti, skatÓj‚s.
ñ Ar radiniekiem j˚s sarakstÓj‚ties?
ñ J‚, vÁstules s˚tÓju. Pastnieks bija kolhoz‚, bet nu braucu, nu, pa reizei uz
pastu vai varb˚t tur konverte. Pastnieks bij kolhoz‚, t‚pat k‚, vot, tagad,
appleeit ir pastnieki, t‚ i tur bija. Pastnieks atved i vÁstules, i visu. Saraksti.
ñ Nebij t‚, ka uzplÁsa vÁstules?
ñ NÁ, nÁ. Cik mÁs rakstÓj‚m, nÁ. MÁs bie˛i nerakstÓj‚m. Bie˛i daudz pierakstÓsi.
ViÚi nezina, kas pie mums, mÁs nezin‚m, kas appleeit. Nu t‚ grib‚s jau
zin‚t.
ñ J˚s uz Latviju rakstÓj‚t?
Mirdzas Staltmanes (Redzobas) dzÓvesst‚sts 247