1949. gada 25. mart‚ izvesto balsis

248
ñ J‚.
ñ Ar j˚su tÁvu te nebija nek‚ds kontakts taj‚ laik‚?
ñ Paps rakstÓja.
ñ RakstÓja?
ñ J‚, j‚. RakstÓja, reti, reti rakstÓja, viÚiem jau arí nebija atÔauts visiem, varÁja
sarakstÓties. NeatÔ‚va, a k‚ tu rakstÓsi? NedrÓkst. [..]
ñ K‚das latvieappleu tradÓcijas j˚s vÁl ievÁroj‚t? To, kas bija ierasts appleeit, Latvij‚?
ñ Nu, mamma, tur k‚ vec‚ks cilvÁks, t‚ kaut ko tur svÁtkiem, vis jau kaut
ko sagatavoja. T‚ jau nav, ka tur nek‚. VarÁja. Salas‚mies, padziedam, t‚s
krievietes arí reizÁ ar mums. Nu k‚, str‚d‚ kop‚, grib‚s. Es zinu, vienu
dziesmu dzied‚j‚m, mana tagadÁj‚ br‚Ôa sieva [Zelma], es saku: ìZelma,
nodzied‚sim k‚du garÓgo dziesmu, k‚du zin‚m no galvas.î S‚k‚m dzied‚t,
a viÚi saprata. ViÚi saka: ìA j˚s ne t‚du dziesmu dziedat, nevisjolujuî, viÚi
saka. VÁl‚k smÁj‚mies, dom‚ju: nÁ, vair‚k mÁs nedarÓsim t‚. A priekapple kam?
Dom‚, ka varb˚t mÁs it k‚, nu k‚das dusmas pret viÚiem turam, neko, ai,
nevajag. ViÚi t‚di paapplei cilvÁki k‚ i mÁs. ViÚi nekad uz mums nek‚ neteica,
mÁs vair‚k nekad nedzied‚j‚m. T‚das jautras dziesmas tur reizÁm, viÚas
piedal‚s krievu valod‚. Latviski viÚas nedzied‚ja, a krievu valod‚ jau piedal‚s
visi. Tur k‚du gl‚zÓti izdzer, k‚di svÁtki, skaties, visas ñ uh, uh, uh. ViÚiem
padejot vajag, t‚di lustÓgi cilvÁki. ViÚi jaun‚k‚s dziesmas daudz zina. Nebija
teikt, ka tur vieni latvieapplei. ViÚi savu, savu iedzÓvot‚ju. Tur kaut k‚das Ëetrudesmit
m‚jas bij laikam s‚d˛‚. Nu i katram Ïimene, jaunieapplei, kuri saprecÁjuappleies,
kuri vÁl jauni. G‚ja visi kop‚.
ñ VeËerinkas rÓkoja?
ñ J‚.
ñ Bie˛i rÓkoja?
ñ PÁc ra˛as nov‚kappleanas noteikti skaitÓj‚s sabantujs. J‚, tad jau visp‚r tur lasÓj‚s
visi, kur nozÓmÁ, tur visi iet un brauc. Tas jau bija pÁdÁjos gados. Nu
k‚ kolhoza sapulces. Tur, pÁc sapulcÁm k‚d‚m, atÔ‚va. Muzikants k‚ds ir,
ko paspÁlÁ. Nu i visi dejo kop‚, kop‚ visi iet pa kolhozu. Kas piedzer‚s, kas
uz m‚j‚m iet. [..]
ñ Dievu j˚s l˚dz‚t?
ñ Sav‚ m‚j‚, j‚. Citur jau nebij. Omsk‚, visp‚r laikam varb˚t bija k‚da
krievu t‚ baznÓca, bet nu mums nevienas, nebija atÔauts braukt, mÁs nekur
nebrauc‚m. M‚j‚. Mamma bij vadÓt‚js, da˛reiz salas‚mies visi kop‚, t‚ k‚
padziedam, Dievu pal˚dzamies.
ñ GavÁni, piemÁram, ievÁroj‚t?
ñ A mÁs, latvieapplei, neievÁroj‚m. J‚, pareizi. Es, kad atbrauc‚m no SibÓrijas,
teicu: ìSibÓrij‚ savu atpostila gavÁni, i tagad es varu Ást visu laiku.î Vot,
m‚j‚s nu, varb˚t tos pirms paappleiem Lieldienas svÁtkiem, varb˚t mamma tur
ko, netaisÓja visu. A t‚, visp‚r, nebij t‚, k‚ tur krievi, oi, tur viÚi neÁd, tikai
Redzobu Ïimene