1949. gada 25. mart‚ izvesto balsis

zivi, tikai siÔÌi. M˚su m‚j‚s t‚ nebij pieÚemts, i mÁs tagad t‚. Ir, Ádam visu,
nav, ka nav, tad neÁdam, ka ir, visu Ád, visu Ád, neskaitam, ka tur grÁks vai
tur kas.
ñ Bet visp‚r tai apkaimÁ bij ticÓgi cilvÁki?
ñ Krievij‚ kuriem bij varb˚t tur k‚das t‚s bildes, bet viÚiem arí t‚lu, k‚
tagad uz Omsku bij k‚ no m˚su s‚d˛as Ëetrudesmit, vair‚k kilometru. ViÚiem
gr˚ti aizbraukt, t‚ kapit‚la arí maz‚k. ViÚi nebrauca, ne. K‚ viÚi l˚dza
Dievu vai nel˚dza? Kas viÚu zin?! Vis‚di. V‚ciets tas bie˛i teica, ka j‚l˚dz
Dievs, viÚapple ar t‚du akcentu arÓ run‚ja.
ñ K‚ izturÁj‚s pret v‚cu Ïimeni? Slikti bij v‚cieapplei?
ñ A kop‚ str‚d‚j‚m. ViÚiem viena meita bija, t‚du lielu augumu, t‚da k‚
es. Pie vÓra nebij izg‚jusi, vÁl‚k viÚi.. str‚d‚ja, viÚu Lidija sauca. NÁ, viÚi
visi kop‚ ar mums. Tas nolam‚j‚s un str‚d‚ja. Par ko viÚapple str‚d‚ja? K‚
plotÚiks. K‚ pateikt? Kokmateri‚li, remontÁt vajadzÁja. [Teiktais neskaidrs.]
T‚ meita t‚da bij vet‚rste. Nu kop‚ str‚d‚j‚m.
ñ [Diktofons tiek izslÁgts.] J˚s nezin‚t, viÚi vÁl‚k aizbrauca proj‚m?
ñ Nezinu, mÁs iepriekapple aizbrauc‚m, viÚi vÁl palika. Nu viÚi, redz, k‚ agr‚k
sen izs˚tÓti, viÚiem varb˚t nebij, kur braukt. ViÚi bija iedzÓvojuappleies, t‚pÁc
ka viena, a, nÁ, divas Ïimenes bija. T‚ otra, t‚ ar manu vÓru kop‚ draudzÁj‚s,
ar visiem kaimiÚos dzÓvoja, divi v‚cu p‚ri. Tas viens bij no Volgas kaut
kur, otra Ïimene nezinu, no kurienes. A viÚi t‚di, jau bija pieraduapplei tur pie
tiem krieviem i dzÓvoja tad. ViÚus neviens neapvainoja nek‚. ViÚi saka: ìA
k‚ds v‚ciets, t‚ds krie[vs].î
[2. audiokasetes A puse]
ñ Savas k‚zas j˚s atceraties?
ñ J‚.
ñ Past‚stiet! [TeicÁja iesmejas.] K‚ j˚s, k‚ rÓkoja k‚zas, un k‚ j˚s tur svinÁj‚t?
ñ Nu k‚?! Brauca ciemos pie vedeklas, pie br˚tes, ja. Bija br˚tg‚ns, bija
kolhoza priekapplesÁdÁt‚js ar sievu. PrasÓja atÔauju mammai ar papu. Paps jau
bija... PrasÓja atÔauju, vai meita b˚s ar mieru pie vÓra jeb nÁ. Nu bija galds,
es nezinu, ko tur mamma bija sataisÓjusi. Visi paÁd‚m, nu i aizg‚ja. Tas
priekapplesÁdÁt‚js saka: ìEs nedom‚ju, ka tu iesi pie viÚa.î [TeicÁja un intervÁt‚ja
smejas.] ViÚapple mÓlÁja t‚ pajokot, pasmieties. Nu vÁl‚k, bet es nezinu, kaut
k‚ august‚ mÁs t‚s k‚zas [svinÁj‚m]. Nu pareizi, kas gald‚ bija. Pie mums
bija vakar‚, nÁ, pie mums bija dien‚. PÁcpusdien‚ g‚j‚m k‚ s‚d˛‚ ñ k‚j‚m
uz vÓra m‚ju. Tur taisÓja, zinu, otr‚ dien‚ vÁl mamma atnesa, bij sav‚rÓts
mann‚ biezputra ar iev‚rÓjumu bij. Uzlikts virs˚, iztaisÓtas t‚das puÌes [iesmejas].
To atceros, a kas p‚rÁjais bij, pareizi neatceros. A krieviem bija interesanti
ñ balt‚ kleita [teicÁjas balsÓ saj˚sma], plÓvura nebija, tas maziÚapple tikai.
Mirdzas Staltmanes (Redzobas) dzÓvesst‚sts 249