5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

More documents

Recommendations

Info

[9] Tici man – ja tu pats ar kaut kādām tevī vai no tevis radušamies dzīves perversijām dēmonus nepievilināsiun nepievilksi, tad viņi tevi noteikti nepievilks, nepavedinās un nepievils. Bet, ja tu esi tos pievilcis, tad tu patsesi vainīgs, ka tie ar savu klātspiešanos tavu dvēseli sacietinās vienā un tajā pašā kaislībā arvien vairāk, paši topatiesībā nemaz negribot.97. Cilvēka brīvā griba. Dieva žēlastības palīdzība.[1] (Rafaels:) „ Es saku tev – katrs cilvēks vispirms kļūst slikts no sevis paša un atkrīt no Dievišķās kārtības!Tam viņš, bez šaubām, tiek labi sagatavots lielākoties caur galīgi apgrieztu audzināšanu un tā nonāk dažādāsļaunās kaislībās un no tām dažādos patiesos grēkos. Un caur tiem viņš arver durvis visām ļaunām svešāmietekmēm un var savas dvēseles dzīves pašos pamatos tikt sagandēts un tāds arī palikt; bet vienmēr tas varnotikt tikai tad, ja dvēsele pati to grib.[2] Ja cilvēks grib mainīties, tad no Kunga tam ceļā nestāv nekas. Apspiestais sevī var izpaust tikai visvieglākovēlēšanos, un tūlīt viņam tiks sniegta palīdzība. Bet, ja viņš savā ļaunumā jūtas pavisam labi un apmierināts, unnekad sevī un no sevis neliek atskanēt kādai labošanās vēlmei, tad, bez šaubām, viņa gribā netiek sēts nekas.[3] Viņa sirds sensorijā, ko sauc par „sirdsapziņu”, protams, tiek iečukstēts, un laiku pa laikam viņš saņem nomums krietnus brīdinājumus. Ja viņš kaut cik sāk pēc tā rīkoties, tad par kādu pazušanu vai sagandēšanos vairsnevar būt ne runas. Tad no augšas viņam sāk pienākt nepārtraukta slepena palīdzība, un pastāvīgi dāvā dvēseleiieskatu un spēku, lai tā pakāpeniski varētu arvien vairāk izķepuroties no lielā apjukuma. Un tad ir vajadzīgavairs neliela labā griba, un lieta sāk iet pavisam ātri uz priekšu, - vismaz līdz stāvoklim, kad cilvēks, jau derīgsaugstākai atklāsmei, tiek satverts no paša Dieva Gara un tālāk tiek ievadīts patiesajā Dzīvības gaismā.[4] Bet, ja cilvēks, dabiski, savā rupjajā apžilbinājumā un pasaules prātu skurbumā ne vismazākajā mērānepiegriež vērību mūsu maigajiem un klusajiem brīdinājumiem, kas liek sevi manīt sirdī, bet turpina uzvestiestā, it kā viņš būtu vai visas pasules kungs, jā, tad taču neviens cits nav vainīgs pie viņa dvēseles nelabojamāstāvokļa, kā tikai viņa paša personīgā dvēsele![5] Tici man, un ievēro labi, ko es tev tagad teikšu!Visā dabas un garu valstībā neeksistē neviens tā sauktaispirmvelns, bet eksistē tikai tādi, kas jau agrāk ir dzīvojuši materiālajā pasaulē kā nelabojami slikti un netikumīgicilvēki, kas jau tad kā iemiesoti patiesie velni ir citus cilvēkus ne tikai pavedinājuši, bet arī piepieduši arvisādiem viņu rīcībā esošiem līdzekļiem uz visādiem netikumiem un kauna darbiem, ar to paši sev sagādādamijo lielāku nolādējumu, no kura tiem nekad nebūs iespējams īsti izkļūt. Te nu tu vari domāt, kā tu vēlies, vari ungribi, un tev tomēr nebūs iespējams Kungam piešūt kaut vismazāko vainu.[6] Bet par to, ka arī Viņā pusē Kungs ar visiem savā kārtībā esošiem līdzekļiem pielauj visu iespējamo, laivienu sagandētu dvēseli izdziedinātu, tu vari būt pilnīgi drošs, jo Kungs nav nevienu dvēseli radījis pazušanai,bet gan visas – pēc iespējas augstākai dzīvības pilnveidošanai. Bet to tu arī vari ievērot, ka visā neizmērojamajāRadības telpā neviena vienīga dvēsele nevar nonākt pie dzīvības pilnveidjuma caur kaut kādu nepastarpinātu,pavisam beznosacījuma apžēlošanu, bet tikai un vienīgi caur savu personīgo gribu! Kungs ļauj gan cilvēkarokās nonākt visādiem palīglīdzekļiem; bet tas prasa no cilvēka tos arī kā tādus atzīt, satvert tos ar paša gribu unlietot tos pašam kā pilnīgi no savas gribas![7] Jā, ja tad cilvēks brīvi no sevis sauc un savā sirdī saka: „Kungs, es esmu par vārgu un nespēju sev palīdzēt arTevis man pasniegtajiem līdzekļiem; palīdzi Tu man ar Tavu roku!” – Ak, te cilvēks pats lūdz augstākupalīdzību pēc savas gribas un savas atziņas, aptverot, ka paša spēki ir pilnīgi nepietiekami! Tad te arī Kungs vartūlīt iejaukties ar visu nepieciešamo spēku un varu un acumirklī palīdzēt vārgai dvēselei.[8] Bet te cilvēka gribai, atziņai un paļāvībai ir jāiet kopsolī ar vispilnīgāko izšķiršanos cauri un cauri! Jopretējā gadījumā paliek spēkā kārtība, pēc kuras katrai dvēselei ir jāpalīdz sev pašai ar visiem tās rīcībādotajiem līdzekļiem, jo katras svešas gribas ietekme uz pašgribu kā pašmāju elementu kā sekas nepieciešamines līdzi dvēseles būtības iznīcināšanu. Jo, ja pēc mūžīgā, nepieciešmā Dieva nolikuma dvēselei ir pašai jāveidosevi, tad tai pašai ir jāveido un arī jāpilnveido sevi ar tai dotajiem līdzekļiem tāpat, kā arī ikvienam cilvēkam uzZemes ir pašam sev jāmeklē miesas barība, tā jāpazīst un jābauda, ja viņš grib, lai turpinās viņa šīszemes dzīve.
[9] Jo neviens Dievs un neviens eņģelis nenokāps zemē no Debesīm un nesauks skaļi visiem: „Redziet, ēdiet toun to, ja esat izsalkuši!, bet ir tā, ka nāk izsalkums, un cilvēks nogaršo ar savām aukslējām visapkārt augošosaugļus, un tos, kas viņam patīk, viņš satver, un labpatikā dzēš ar tiem savu izsalkumu. Ja tam slāpst, tad viņšsteidzas uz svaigu avotu, ja viņam salst, tad viņš drīz no dažādām smalkākajām šķiedrām, kas nedur unnekairina viņa ādu, šai vajadzībai sapīs sev apmetni, lai pasargātos no gaisa aukstuma. Un, ja viņš grib būtpasargāts no lietus un no mežonīgiem zvēriem, tad drīz viņš tiks galā arī ar kādās būdiņas celtniecību; jo tanviņam ir doti visdažādākie līdzekļi. Kur vien viņš griežas, tūlīt viņš atrod zināmu daudzumu lietas, kuras viņšvar viegli atpazīt un ar sev dotajiem spēkiem tikpat viegli pielietot.”98. Dvēseles pašnoteikšanās.[1] (Rafaels: ) „Bet, ja par savām ārējām vajadzībām Kungs cilvēkam ļauj rūpēties pašam, lai dvēselevingrinātos pašatziņā un darbībā, cik jo vairāk tad tas ir nepieciešams pašai dvēselei![2] Pat dzīvnieku dvēselēs ir iestādīta tām dāvātā īpašā dziņa jeb instinkts, pēc kura katrs savā veidā mēdzrīkoties. Būtu kļūdaini pieņemt, ka šie šķietami bezvalodas un bezprāta radījumi rīkotos kā kāda ārēja spēkaatdzīvinātas mašīnas. Ja tas būtu tā, tad arī pašam labākajam mājdzīvniekam nevarētu iemācīt paveikt pat nevisvienkāršako darbu un viņš noteikti nereaģētu uz cilvēka saucienu.[3] Bet tādēļ, ka arī ikvienam dzīvniekam ir sava dvēsele, kurai piemīt sevī noslēgts dzīvības spēks, no kuradvēsele pēc savas gribas kustina savu ķermeni, viņu var nodarbināt visdažādākajos veidos. Būtnei, kuruatdzīvina tikai ārējs spēks, nevar būt ne atmiņas, kā arī nekādu spriešanas spēju. Visa tās dzīve ir mehāniska untās tieksmes tik iemērītas un notiesātas, ka nevar būt ne runas par kaut kādu tās cildošanu caur kāda veidaapmācību. Arī apmācībai tad būtu jānotiek mehāniskā veidā no ārienes.[4] Kokam tu varētu iestāstīt tūkstošiem gadu ilgi, ka tam būtu jāstāv tā un tā un jāražo cēlāki augļi, taču visstas būs veltīgi! Te tev būtu jāķeras pie naža un zāģa, jānogriež mežonīgajam kociņam zari, uzmanīgi jāiešķeļstumbenīši, un tajos jāiesprauž svaigi cēlāki zariņi, un tad tie ir cieši jāsasien kopā ar meža kociņa iešķeltajiemstumbenīšiem, un tad tev pavisam mehāniski cildotais kociņš ar laiku nesīs cēlākus augļus.[5] Bet dzīvnieku jau drīzāk tu vari virzīt un pamācīt ar vārdiem un ar noteiktiem paņēmieniem, un tadvajadzības gadījumos tas kalpos tev un pilnīgi pakļausies tavai gribai. Un tas tev nekļūdīgi liecina, ka arīdzīvniekiem piemīt zināma veida gribas brīvība, bez kuras tie varētu tev paklausīt un kalpot tikpat maz kāakmens vai koks.[6] Bet, ja jau pat dzīvniekiem acīmredzami ir sevī noslēgta dvēsele, kura ir apdāvināta ar zināmu atziņas spējuun gribas brīvību, kas tiem, atbilstoši savam dzīves veidam, ir jānosaka pašiem, par cik jo vairāk un jo noteiktāktā tam ir jābūt arī ar cilvēka dvēseli! Te pagaidām nevar būt nekāda runa par kādu no ārpuses ienākošu svešuietekmi – ne par labu, un vēl mazāk par sliktu![7] Dvēselē jau tāpat ir ielikts viss, kas vien tai ir nepieciešams pirmajā dzīves attīstības posmā. Ja tā sevī caursavu personōgo gribas spēku un brīvprātīgu mīlestību uz Dievu ir nonākusi līdz spēcīgākai dzīvības gaismai, tadtā arī drīz ievēros, kas viss tai vēl pietrūkst, un tad tā brīvprātīgi tieksies no visiem saviem dzīvības spēkiemsasniegt to, kas tai vēl pietrūkst, tad tā atpazīs ceļus un līdzekļus un tos ar pašas gribu pieprasīs un satvers unpastāvīgi bagātinās sevi ar arvien augstākas, garīgākas un pilnīgākas dzīves dārgumiem.[8] Ko tad dvēsele sev nopelna šajā ceļā, kas ir pareizs ceļš Dieva kārtībā, tas tad ir un paliek tās īpašums, un totai nevarēs atraut vairs ne laiks, ne arī mūžība. Bet, ko dvēsele nav varējusi iegūt sev, savā īpašumā ar savupašas gribu un ar savu atziņu, kā piemēram, savu ārējo, organisko miesu un līdz ar to dažas ārējās, pasaulīgāspriekšrocības, to tā arī nevar paturēt, bet tas tiks tai atņemts tāpat, kā tas tai ir ticis iedots.[9] Bet, ja tas ir tā, kā ikvienam cilvēkam māca arī dienišķā pieredze, tad šeit ne tuvu nevar būt runas par kautkādu dvēseli dzenošu un pavēlošu dēmoniski vardarbīgu ietekmi uz dvēseli, jo viss ir atkarīgs no dvēselesgribas un atziņas un galu galā - no mīlestības. Kā tu gribi, atzīsti un mīli, tā tev arī notiks, un nav iedomājamsnekas citāds.[10] Ja tu gribi, atzīsti un mīli patieso pēc Dievišķās kārtības, tad uz šāda ceļa tu vienmēr nonāksi līdz realitātei;bet, ja tu gribi, atzīsti un mīli pretī tādai kārtībai, kurā vienīgi ir patverta visa realitāte un būtība, tad tu līdziniescilvēkam, kas grib ievākt ražu no lauka, uz kura nekas nav bijusi iesēta labība. Galu galā tev būs vien pašam sevjāpieraksta tas, ka tavas dzīves raža ir līdzvērtīga nullei. Saki nu man, vai tagad tu esi kārtībā?”
Page 1 and 2:
J. LorbersLielais Jāņa Evanģēli
Page 3 and 4:
apmierināts ar to, kā tu, Debesu
Page 5 and 6:
vīnogulājiem, kas visi bija no sk
Page 7 and 8:
bērnus! Kungs, es esmu Tavā varā
Page 9 and 10:
[9] Tie priesteri, kas tev aprakst
Page 11 and 12:
[1] Es saku: „Tikai mierīgi, Man
Page 13 and 14:
[1] Es saku: „Jā, tu Mans ļoti
Page 15 and 16:
[3] Tikai cilvēks dvēsliski un ga
Page 17 and 18:
tiem. Bet Es norādīju viņam par
Page 19 and 20:
austrumiem - mare Caspium. Tur zem
Page 21 and 22:
19. Patiesais Roklusa un viņa pava
Page 23 and 24:
kalnus un izžāvēs jūras un ezer
Page 25 and 26:
kāda, vai cik ierobežota inteliģ
Page 27 and 28:
[6] Un, lai savām maldu mācībām
Page 29 and 30:
būtu kaut kāda uzblīdusi, kā ta
Page 31 and 32:
nekad nespēj izkļūt. Bet tādē
Page 33 and 34:
sievietes! Uz to dievbijīgais prie
Page 35 and 36:
klusēja, un man bija laiks domāt
Page 37 and 38:
veidotās formas? Tik ilgi, kamēr
Page 39 and 40:
aizvietojošie viltīgie cilvēki s
Page 41 and 42:
[1] Aiz tīra izbrīna par Roklusa
Page 43 and 44:
grēku nožēlas veidi viņus visva
Page 45 and 46:
[3] Tagad stādies sev priekšā ve
Page 47 and 48:
taisnība, un izskatās, ka arī vi
Page 49 and 50:
[4] Bet Dievam Kungam tagad patīk
Page 51 and 52: vispusīgā pasaulīgā labklājīb
Page 53 and 54: tiks izsmalcinātas. Jūs uzdrošin
Page 55 and 56: vajadzības gadījumā visu tavu ma
Page 57 and 58: [2] Tev gan pēc taviem vārdiem pi
Page 59 and 60: [11] Es tev saku: visi Jehovas un v
Page 61 and 62: [1] Te Rafaels atgādina Roklusam,
Page 63 and 64: ļaunprātība ir jānosoda ar visu
Page 65 and 66: savienota ar mīlestību, tad tā l
Page 67 and 68: [9] Un tagad tev nebūs tik viegli
Page 69 and 70: [7] Bet tā nav Nācarieša kāda n
Page 71 and 72: savu iekšējo patiesību esmu tur
Page 73 and 74: [14] Tā nu ir mana kailā atzīša
Page 75 and 76: [8] Pie tam, arī visa Zeme un, īs
Page 77 and 78: [2] Ar tuvākmīlestību ir daudz v
Page 79 and 80: pavisam maigi izlocīsies no savas
Page 81 and 82: [3] Jau tagad es sevī sajūtu neka
Page 83 and 84: [4] Es saku: „Tā kā tu tagad sa
Page 85 and 86: [7] Jūdi runā par zināmiem pirmr
Page 87 and 88: gaismas substances tūlīt izveidos
Page 89 and 90: attīstību; bet ar izteicienu „z
Page 91 and 92: visiem ir brīnumu kārīgi, un uzr
Page 93 and 94: papriekšu pārbaudītu un izpētī
Page 95 and 96: [1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet
Page 97 and 98: Mūsu biķeri tika piepildīti līd
Page 99 and 100: 94. Rafaels izskaidro Roklusam jēd
Page 101: vislielākajā patmīlībā un savt
Page 105 and 106: Dievišķajai Visvarenībai, kas ta
Page 107 and 108: [7] Florans saka: „Jā, mīļais
Page 109 and 110: Kristītājs Jordānā ir jāiznīc
Page 111 and 112: [11] Pasaule uzgāžas uz mūsu pr
Page 113 and 114: [1] Rokluss saka: „Mans visaugst
Page 115 and 116: galā pār visu Zemi visdažādāk
Page 117 and 118: mūžīgi lielajā, valstībā, nud
Page 119 and 120: [2] Reizēm tiem ir arī sapņiem l
Page 121 and 122: materiālo daļu; bet mums tas tā
Page 123 and 124: neesoši, jo tos es neaptveru un ne
Page 125 and 126: [1] Mataels saka: „Jā, Kungs un
Page 127 and 128: [1] (Kungs:) „Kas ārējam cilvē
Page 129 and 130: [5] Kā tad viena vīnoga kļūst g
Page 131 and 132: neko no kāda īpaša apgaismojuma,
Page 133 and 134: [4] Tici Man, kopš Noasa laikiem u
Page 135 and 136: 129. Kunga pļāvēju garīgā gata
Page 137 and 138: [8] Tādos cilvēkos tad atdziest a
Page 139 and 140: 133. Dieva bērnu attieksme pret pa
Page 141 and 142: viņš zina, kas viņam ir jādara
Page 143 and 144: [11] Nu, un ko lai pārsteigtie vec
Page 145 and 146: jāstāsta māņi, jo citādi ar ti
Page 147 and 148: raudiet, esiet vāji un pilni pacie
Page 149 and 150: [7] Jo ar to, ka Kungs tev teica -
Page 151 and 152: 143. Kunga padoms Roklusam.[1] Tad
Page 153 and 154:
vēl maza ceturtdaļstunda, un stā
Page 155 and 156:
[8] Uz šo jautājumu nesekoja nek
Page 157 and 158:
Bauslībai, bet arī vislielākos z
Page 159 and 160:
saku - pat kaut cik atjautīgs bēr
Page 161 and 162:
faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa
Page 163 and 164:
iespēju radīt melus tāpat, kā g
Page 165 and 166:
156. Farizeja šaubas par Dieva kl
Page 167 and 168:
visu līdz pat vissmalkākajai deta
Page 169 and 170:
[8] Kad karalis redzēja lielo māk
Page 171 and 172:
gadījums, lai gan tam ir ļoti lie
Page 173 and 174:
jāparāda arī praktiski, lai apst
Page 175 and 176:
ļoti godīgs vīrs, gribētu dusmo
Page 177 and 178:
Bet ar nenokārtotu lietu mēs nedr
Page 179 and 180:
[8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt s
Page 181 and 182:
tas būs sasiets arī Debesīs! - T
Page 183 and 184:
neviens nav pamanījis, kā jūs m
Page 185 and 186:
[12] Aziona saka: „Jā, jā, drau
Page 187 and 188:
izcīnīt, neskatoties uz taviem t
Page 228:
-
show all

5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?