5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

136. Aizliegums pēc esejiešu veida krāpnieciski „modināt” mirušos.
[1] (Kungs:) „Redzi, tur pa kreisi no Kirēnija, kas ir mazliet iesnaudies, ir zēns – viņa vārds ir Josoe. Viņš jau
stingri ilgāk par gadu gulēja kapā, un uz viņa kauliem vairs nebija gaļas. Viņš gulēja kādā gruftā netālu no
Nācaretes, un Es viņam atdevu dzīvību, un neviens pēc viņa izskata nevarētu pateikt, ka viņš kapā ir bijis jau
pavisam sapuvis!
[2] To, ko Es varēju izdarīt viņam, Es būtu varējis izdarīt arī tiem simtu septiņiem bērniem, un, proti, tagad un
uz vietas un visātrākajā acumirklī! Taču jums ar to arī nebūtu sevišķi labi pakalpots; jo tad bērni nonāktu savu
vecāku mājās pirms jūsu noteiktā termiņa. Bet tādēļ, lai šajā lietā vairs netiktu radīti nekādi jauni meli, ir stingri
jāpieturas pie noteiktajiem termiņiem. Un tad pie jums atnāks Mans kalps, un īstos bērnus, protams, mazliet pret
Manu kārtību, atsauks atpakaļa zemesdzīvē, un tas notiks, tam nolūkam speciāli pieaicināto, vecāku klātbūtnē,
lai arī viņi caur to, kā caur varenu sitienu, savā lielajā aklumā varētu atzīt, ka Dieva valstība ir tuvu klāt
pienākusi.
[3] Bet ko tajā gadījumā tev vajadzēs runāt, Es ielikšu tai brīdī tavā mutē neatkarīgi no tā, kur Es miesīgi tai
laikā atradīšos. Bet Es tevi pavisam nopietni daru uzmanīgu tagadējam laikam un visai nākamībai uz to, ka ne
tu, un arī neviens cits no jūsu institūta, turpmāk vairs nedrīkstat pieņemt nevienu bērnu atdzīvināšanai, un arī ne
par visiem pasaules dārgumiem.
[4] Jo, ja Es ļauju kādam bērnam mirt, tad noteikti tam ir savs ļoti svarīgs pamats, un būtu pret Manu gribu
tādus bērnus atkal materiāli atdzīvināt. Un, kas attiecas uz šiem simtu septiņiem bērniem, tad to Es esmu jau
iepriekšparedzējis jau kopš ilgiem laikiem, un tādēļ tas nenotiek pret Manu gribu, un plašākā nozīmē arī ne pret
Manu kārtību. Bet turpmāk tas drīkst notikt tikai augstākājā mērā reti – tikai tad, kas tu vai kāds no taviem
sekotājiem tam tiks nepastarpināti uzaicināti no Mana Gara jūsos.
[5] Jūs drīkstst dziedināt slimos vienreiz, divreiz vai trīsreiz - cik vien jūs gribat; bet ar miesas nāvē esošo
atmodināšanu vairs nenodarbojieties! Jo tā jūs ar no miesas atbrīvotajām dvēselēm dariet vēl daudz ļaunākus
briesmu darbus, nekā viscietsirdīgākie slepkavas un laupītāji ar cilvēkiem, kuriem vēl ir savs laiks jānodzīvo uz
Zemes.
[6] Par cik ļoti visbriesmīgāko nelaim šajā pasaulēuzskata to, ja kāds cilvēks tiek nogalināts! Bet Viņā pusē par
daudzus tūkstoš reižu lielāku nelaimi tiek uzskatīts, ja kāda jau tur esoša, brīva dvēsele tiek spiesta atkal
atgriezties savā mirstīgajā, smirdošajā un smagajā miesā! Tādēļ jūs nevienam nedarāt labu, to atkal saukdami
atpakaļ materiālajā zemesdzīvē.
[7] Tur gan ir arī ļaunas dvēseles, kuras var nosaukt tieši par velniem. Tiem gan Viņā pusē iet desmittūkstoš
reižu sliktāk, nekā uz šīs Zemes kādam ļoti nabagam un vajātam ubagam. Bet arī starp daudzajiem viņiem, kuru
skaitu uz šo brīdi var pieņemt itin labi ap desmit tūksošiem miljonu pēc arābu skaitīšanas v eida, nav neviena,
kas gribētu vēl vienu reizi iziet miesas ceļu. Bet, ja pat nelaimīgie negrib nākt atpakaļ uz šo Zemi nekad, cik
reižu mazāk tad to negrib Viņas puses laimīgie! Tādēļ ievērojiet labi šo jums teikto, un nemodieniet Man
nekādus mirušos vairs! – Vai nu tu arō to esi sapratis?”
[8] Rokluss saka: „ Jā, Kungs, to es esmu sapratis pavisam labi, un nemūžam es nevaru būt Tev pietiekami
pateicīgs par Tavu ārkārtīgi izpalīdzēšanu mūsu milzīgajā apjukumā; un mēs jau patiesībā arī nekad neesam
nodarbojušies ar patiesu cilvēku atdzīvināšanu, un mūsu atdzīvināšanas patiesībā nav bijusas nekas cits, kā tikai
slepena krāpšana sērojošas cilvēces labā, tas ir – ciktāl mēs ar savu agrāko, ierobežoto domāšanu spējām
iedomāties cilvēkiem labāko! Patiesībā mums pašiem no tā bija ārkārtīgi maz labuma, jo mums clvēku dēstu
uzturēšana un to, tas ir – cilvēku bērnu, iepirkšana vienmēr ir maksājusi izmisīgi daudz.
[9] Mūsu atdzīvināšanas pavisam noteikti nav traucējušas lielās Viņas puses cilvēkus, un tā es domāju, ka,
neskaitot mazo krāpšanu, mēs ar tām dvēseļu valstībai neesam nodarījuši kādu īpašu traucējošu ļaunumu; jo
mēs neesam spieduši mirušo valsības dvēselēm atgriezties miesas pasaulē!”
[10] Es saku: „Tas gan ir pareizi, taču šādas jūsu manipulācijas tomēr ir nodarījušas garu valstībai arī kaut ko
traucējošu. Jo reiz nomiris bērns ir pavisam labi kļuvis par garu valstības pilsoni. Un tad pēc kāda laika šai
Zemei nomirst arī viņa vecāki, un arī neīstais bērns. Un labvēlīgos apstākļos tad viņi, kā parasts, drīz arī Viņā
pusē sanāk kopā.