5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

More documents

Recommendations

Info

[2] Ir plaši pazīstama lieta, ka bieži miesīgi visveselākie cilvēki nav tie vistikumīgākie. Jā, miesīga veselībabieži cilvēkus padara pārgalvīgus, pasaules kārīgus un baudkārus, kamēr slimie, īpaši hronisku kaišu cietēji,parasti ir pacietīgi, lēnprātīgi un, nodevušies dievišķajai gribai, slimo, gaidīdami nāvi. Reti dzird viņussūdzamies, tie ir pilni pazemības un tiem nav skaudīga sirds. Vai viņu labās dvēseles īpašības nemainītos, ja tospēkšņi darītu pilnīgi veselus?[3] Un tad vēl kas – noteikti ikvienam cilvēkam ir lemts vienreiz pēc miesas mirt, un, ja tā nebūtu, tad miesīgivajadzētu vēl dzīvot cilvēkiem no Ādama laikiem. Un, ja mēs visus – vecus un jaunus, kas ir saslimuši, arīnāvīgi saslimuši, tūlīt visus padarītu atkal pilnīgi veselus, un arī paši sevi, tad, patiesi, pakāpeniski šajā pasaulēmiršana varētu kļūt par retumu, un īpaši, ja caur Tavu mācību ar laiku arī izbeigtos kari![4] Bet, ja mēs kādu neizdziedināsim, kas ir meklējis pie mums palīdzību, tad mūs apvainos par cietiem unbezžēlastības cilvēkiem; bet, ja Tu nepieļauj, ka arī desmito reizi mēs izdziedinātu cilvēku, kas jau vairākasreizes ir bijis mūsu dziedināts, neskatoties uz mūsu gribu un pūlēm, tad vai nu Tava Vārda spēks vai arī mūsupašu paļāvība uz to tiks apšaubīta un kļūs nepilnīga, un tautas ticība cietīs katastrofu! Jo tik tālu mēs vēlmatērijā dzīvojošos cilvēkus nepiedabūsim, lai viņi augstākas dzīvības iegūšanas Viņā pusē vārdā šo zemesdzīvigribētu sākt vērtēt tik zemu, ka savā labā nedarītu neko pat saaukstēšanās gadījumā.[5] Pat simtgadīgs un vēl vecāks sirmgalvis stiepsies pēc zālēm savas dzīvības pagarināšanai pat tad, ja viņšzinātu, ka viņa sačervelētās miesas nolikšana ir saistīta ar ļoti patīkamām izjūtām. Ka cilvēka kāre dzīvotveselam un tik ilgi, cik iespējams, bieži pat pavisam sliktos apstākļos šajā kraupainajā pasaulē, ir nepiepildāma,to mums māca visumā ap tūkstoš un vairāk gadu ilga pieredze. Un, ja cilvēku plašāki slāņi uzzinās, ka ikvienuviņu kaiti var izdziedināt tikai Tava Vārda vara, jā, ka vajadzības gadījumā arī mirušos var atsaukt atpakaļdzīvē, tad mums būs jāiztur viens tautas ielenkums pēc otra![6] Pēc manām domām mums un arī daudziem citiem šajā sakarībā Tava tuvāka instrukcija būtu ļotinoderīga!Vai varbūt Tu tiem cilvēkiem, kas pilnīgi dzīvos Tavā kārtībā, no tagadējā laika sākot, pavisam atcelsiveco miesas nāvi, tā, ka kopš šī laika cilvēki dzīvotu jau mūžīgi apskaidrotās miesās, bet miesas nāve paliktutikai to daļa, kas grēko pret Tavu mācību un pret Taviem likumiem?[7] Kungs un Meistar pār visām lietām! Redzi, nogājušās Saules stari vēl vareni apzeltī vakara debesis, unMēness sirpis sacenšas ar vakara zvaigzi, lai aizvietotu nogājušās dienas mātes gaismu. Tavu spīdošo darbuuzlūkošāna ir tik pārlieku brīnišķīga, ak Kungs; bet vēl bezgalīgi daudz brīnišķīgāka ir iekšējās gaismas sajūta,kas no Tavas mutes apgaismo mūsu tumšos dzīvības kaktus! Tā kā vēl ir laiks, tad vēl pirms vakariņāmizskaidro man to, ko es pats sev nekādi nespēju izskaidrot!”75. Sāpes, slimība un nāve.[1] Es saku: „Mans draugs, te tu pētī pēc tā, ko ne tev, ne kādam citam patiesībā nav nepieciešams zināt, jo tā irpilnīgi tikai Mana lieta; bet tas nozīmē to – tā ir mūžīgā Debesu Tēva lieta, tātad viņa kārtība, no kuras pat Essavā miesā nedrīkstu būt izņēmums, nevaru tas būt un nebūšu![2] Tas, ko miesa ir sev pievilkusi, tas tai arī būs jāizģērbj – ar vai bez sāpēm, tas ir pilnīgi vienalga; jo pēcatšķiršanās beidzas visas šīspasaules sāpes. Jo gaiss, ko cilvēka dvēsele ieelpos citā pasaulē, būs pavisam cits,nekā šajā materiālajā pasaulē šeit. Tur, kur vairs neeksistē nāve, neeksistē arī patiesas sāpes, jo miesas sāpesvienmēr ir tikai dvēseles daļējas atdalīšanās no miesas sekas.[3] Bet tas nenozīmē, ka savā tīrajā stāvoklī dvēsele būtu bez sajūtām, jo bez tām tā taču būtu mirusi. Tikaisavai būtībai atbilstošā pasaulē tā neatradīs neko, kas to spiestu, dzītu, stieptu un kniebtu un tā radītu sāpjusajūtu, un tādēļ tā tur nejūt sāpes.[4] Vai arī pavisam pilnīgi vesels cilvēks pat vēl miesā ir neuzņēmīgs pret sāpju sajūtu, ja viņam vēl nekad navbijusi nelaime būt slimam, un viņš vēl nekad ne no viena nav sanņēmis ne sitienu, ne dūrienu?! Viņš vēl navsaskāries ar sāpes izraisošu cēloni.[5] Sāpju pamatcēlonis, jo sāpes vienmēr sajūt dvēsele, un nekad miesa, tātad atrodas spiedienā, ko pārākslinka, un līdz ar to pārāk smaga kļuvusī miesa izdara uz kādu dvēseles dzīvības daļu.[6] Uz laiku dziedināma ir katra slimība, ja saprot samazināt miesas masu; bet miesas vecumam nav vairsnekāda atvieglojuma, lai gan labā kārtībā dzīvojošs cilvēks var vēl līdz ļoti augstam vecumam visumā maz zinātpar sāpēm. Viņa miesa var līdz pēdējai stundiņai palikt pavisam padevīga un lokana, un dvēsele tad pakāpeniski
pavisam maigi izlocīsies no savas miesas patiesajā, vislabākajā kārtībā. Viņa gan pat vislielākajā vecumā visnegribēs gluži pati atdalīties no miesas; bet, kad viņa saklausīs tai skaidri dzirdamo, svētlaimību dodošosaucienu no debesīm: „Nāc ārā no sava cietuma brīvākajā, mūžīgajā, patiesajā dzīvībā!”, tad viņa arī vairsnekavēsies ne sekundi, pametīs savu sačākstējušo Zemes mājokli un izies patiesās, mūžīgās dzīvības gaismaslaukos.[7] Nu to jūs nekad nespēsiet aizkavēt ne ar kādu zālīšu sulu un arī ne ar Mana Vārda varu, jo tāda nevar būtMana Gara griba. Bet ar Mana Vārda spēku jūs spēsiet darīt patiesus brīnumus tikai pēc Manas jūsu sirdīvisskaidrāk atpazīstamās gribas, un nekad pret to. Tādēļ jums pirms visa ir jādara Mana griba, kas ir patiesaDieva griba, par pilnīgu jūsu gribu, un tad kaut kam neizdoties nebūs iespējams, ko jūs gribēsiet no Manis, unlīdz ar to no mūžīgās kārtības.[8] Tādēļ nevar būt ne runas par to, ka kāds varētu jums, Manis piešķirtās dziedināšanas spēka dēļ, Manā Vārdāvai caur to vairs nekad nemirt. Jums gan dziedināšana nav jāatska nevienam, ja Mans Gars jūsu sirdī saka:„Tam lai tiek palīdzēts!” Bet, ja Gars teiks: „To atstāj tā miesas mokās, lai viņa dvēsele atēstos no kalpošanassavas miesas iekārēm!” – tad to atstājiet, un nedziediniet tā miesas vainu, jo viņam tā ir jāizcieš savas dvēselesdziedināšanas labā![9] Un tagad redzi, ka tavas rūpes bija nepamatotas! Tad nu ieej Manā pareizajā kārtībā, un tad jau tev viss kļūsskaidrs! Bet, ja tev ir vēl kāds kavēklis, tad runā, pirms mūsu saimnieks no jaunās virtuves nāks ar ēdienu!”76. Cilvēka gribas brīvība.[1] Roklus saka: „Jā, Kungs un Meistar pār visām lietām, ja nu mēs to visu varam izdarīt, ko Tu vienīgais gribi,un, protams, visu Tavā pirmdabiskajā, mūžīgajā kārtībā, tad mums mūsu pašu brīvā griba kļūst par tīrāko neko,un tad ar šur tur taču ļoti nepieciešamajiem brīnumiem kā vislabākajiem un iedarbīgākajiem Tava Vārda spēkaun varas pierādījumiem uz Zemes sāks izskatīties ļoti trūcīgi![2] Jau bez visa tā Tavas gribas brīnumi notiek ik dienu, vai mēs to līdz ar Tevi gribam vai nē, un mūsu gribapret Tavējo vienmēr ir kā kāds tukšs rieksts. Saule, Mēness un zvaigznes uzlec un noriet bez mūsu gribas; untieši tāpat zaļo zeme un nes savus augļus; un mākoņi skrien, un vēji spēlējas ar jūras viļņiem; un pienāk ziemaun vasara, paiet laiki un nekad nenāk atpakaļ – pavisam bez mūsu gribas! Un ir pilnīgi vienalga, vai mēs to līdzigribam, vai nē. Bet kā tad izskatīsies ar bieži nepieciešamajiem īpašajiem brīnumiem?”[3] Es saku: „Jā, mīļais Roklus, ar tevi vēl joprojām ir mazliet grūtu tikt skaidrībā, jo tavā prātā vēl ir pārākdaudz pasaulīgas rēķināšanas un svēršanas![4] Redzi, kas savas rokas liek uz arkla, un vienlaicīgi skatās vēl atpakaļ, tas Debesu valstībai vēl nav derīga!Vai tu domā, ka arī Dievs savā gaišākajā domāšdanā un gribā ir tikpat vienformīgs un viena toņa, kā ziemeļustingais ledus?[5] Ak, cilvēk, iepazīsti vispirms patiesi Dievu un viņa visvareno gribu, un tu tad jau tu atpazīsi, vai cilvēks,kura sirds ir pilna Dieva Gara, vēl var gribēt un darīt ko citu, kā tikai pavisam mēmi un pacietīgi ļaut kopā ardievišķo gribu nākt un paiet vienai dienai pēc otras un pavisam svētlaimīgi skatīties, kā aug dažādas zālītes, kātās zied, un tad atkal izžūst.[6] Ja Dievam ar cilvēku būtu darāms tikai tas, tad viņam nemūžam nebūtu vajadzējis dot cilvēkam viņa pašagribu, tad viņš tos būtu varējis radīt līdzīgus jūras polipiem, tikai cilvēka formā, vai likt tiem augt ārā no zemeskā sēnēm, kas ir iestiprinātas zemē ar sūkšanas un barošanas saknītēm. Tad tie varētu dienu un nakti skatīties,kā zvaigznes pēc Dieva gribas, vismaz šķietami, uzlec un noriet, un cik skaisti ap tām aug zālīte! Tad tiemnemaz nebūtu vajadzīga kustību brīvība, kas ļauj tiem mainīt atrašanās vietu; jo brīvās gribas tikpat viņiemnebūtu, bet pastāvīgi vienu un to pašu nemainīgo, stereotipo Dieva gribu tie kā statujas, pastāvīgi caur viņiemplūstošu un viņos valdošu, pazītu daudz labāk, nekā kāds vienalga, cik dievbijīgs un Dievam nodevies cilvēks arvisu savu brīvo gribu![7] Jo kādam cilvēkam, kam vēl arvien ir viņa brīvā griba un kustību brīvība, var reiz, neskatoties uz visu viņaestētiku, ienākt prātā spert dažus soļus pāri skaistai zāļu pļavai; un cik nenovēršami te viņam ir jānospiež zemēpēc mūžīgās Dieva kārtības stāvus gaisā uzaugusī un stāvošā zālīte, un piedevām arī jāizdzēš dzīvības gaismadažai labai laputij! – Vai tu sāc jau mazliet ieskatīt savu muļķīgo rūpjo tukšību?
Page 1 and 2:
J. LorbersLielais Jāņa Evanģēli
Page 3 and 4:
apmierināts ar to, kā tu, Debesu
Page 5 and 6:
vīnogulājiem, kas visi bija no sk
Page 7 and 8:
bērnus! Kungs, es esmu Tavā varā
Page 9 and 10:
[9] Tie priesteri, kas tev aprakst
Page 11 and 12:
[1] Es saku: „Tikai mierīgi, Man
Page 13 and 14:
[1] Es saku: „Jā, tu Mans ļoti
Page 15 and 16:
[3] Tikai cilvēks dvēsliski un ga
Page 17 and 18:
tiem. Bet Es norādīju viņam par
Page 19 and 20:
austrumiem - mare Caspium. Tur zem
Page 21 and 22:
19. Patiesais Roklusa un viņa pava
Page 23 and 24:
kalnus un izžāvēs jūras un ezer
Page 25 and 26:
kāda, vai cik ierobežota inteliģ
Page 27 and 28: [6] Un, lai savām maldu mācībām
Page 29 and 30: būtu kaut kāda uzblīdusi, kā ta
Page 31 and 32: nekad nespēj izkļūt. Bet tādē
Page 33 and 34: sievietes! Uz to dievbijīgais prie
Page 35 and 36: klusēja, un man bija laiks domāt
Page 37 and 38: veidotās formas? Tik ilgi, kamēr
Page 39 and 40: aizvietojošie viltīgie cilvēki s
Page 41 and 42: [1] Aiz tīra izbrīna par Roklusa
Page 43 and 44: grēku nožēlas veidi viņus visva
Page 45 and 46: [3] Tagad stādies sev priekšā ve
Page 47 and 48: taisnība, un izskatās, ka arī vi
Page 49 and 50: [4] Bet Dievam Kungam tagad patīk
Page 51 and 52: vispusīgā pasaulīgā labklājīb
Page 53 and 54: tiks izsmalcinātas. Jūs uzdrošin
Page 55 and 56: vajadzības gadījumā visu tavu ma
Page 57 and 58: [2] Tev gan pēc taviem vārdiem pi
Page 59 and 60: [11] Es tev saku: visi Jehovas un v
Page 61 and 62: [1] Te Rafaels atgādina Roklusam,
Page 63 and 64: ļaunprātība ir jānosoda ar visu
Page 65 and 66: savienota ar mīlestību, tad tā l
Page 67 and 68: [9] Un tagad tev nebūs tik viegli
Page 69 and 70: [7] Bet tā nav Nācarieša kāda n
Page 71 and 72: savu iekšējo patiesību esmu tur
Page 73 and 74: [14] Tā nu ir mana kailā atzīša
Page 75 and 76: [8] Pie tam, arī visa Zeme un, īs
Page 77: [2] Ar tuvākmīlestību ir daudz v
Page 81 and 82: [3] Jau tagad es sevī sajūtu neka
Page 83 and 84: [4] Es saku: „Tā kā tu tagad sa
Page 85 and 86: [7] Jūdi runā par zināmiem pirmr
Page 87 and 88: gaismas substances tūlīt izveidos
Page 89 and 90: attīstību; bet ar izteicienu „z
Page 91 and 92: visiem ir brīnumu kārīgi, un uzr
Page 93 and 94: papriekšu pārbaudītu un izpētī
Page 95 and 96: [1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet
Page 97 and 98: Mūsu biķeri tika piepildīti līd
Page 99 and 100: 94. Rafaels izskaidro Roklusam jēd
Page 101 and 102: vislielākajā patmīlībā un savt
Page 103 and 104: [9] Jo neviens Dievs un neviens eņ
Page 105 and 106: Dievišķajai Visvarenībai, kas ta
Page 107 and 108: [7] Florans saka: „Jā, mīļais
Page 109 and 110: Kristītājs Jordānā ir jāiznīc
Page 111 and 112: [11] Pasaule uzgāžas uz mūsu pr
Page 113 and 114: [1] Rokluss saka: „Mans visaugst
Page 115 and 116: galā pār visu Zemi visdažādāk
Page 117 and 118: mūžīgi lielajā, valstībā, nud
Page 119 and 120: [2] Reizēm tiem ir arī sapņiem l
Page 121 and 122: materiālo daļu; bet mums tas tā
Page 123 and 124: neesoši, jo tos es neaptveru un ne
Page 125 and 126: [1] Mataels saka: „Jā, Kungs un
Page 127 and 128: [1] (Kungs:) „Kas ārējam cilvē
Page 129 and 130:
[5] Kā tad viena vīnoga kļūst g
Page 131 and 132:
neko no kāda īpaša apgaismojuma,
Page 133 and 134:
[4] Tici Man, kopš Noasa laikiem u
Page 135 and 136:
129. Kunga pļāvēju garīgā gata
Page 137 and 138:
[8] Tādos cilvēkos tad atdziest a
Page 139 and 140:
133. Dieva bērnu attieksme pret pa
Page 141 and 142:
viņš zina, kas viņam ir jādara
Page 143 and 144:
[11] Nu, un ko lai pārsteigtie vec
Page 145 and 146:
jāstāsta māņi, jo citādi ar ti
Page 147 and 148:
raudiet, esiet vāji un pilni pacie
Page 149 and 150:
[7] Jo ar to, ka Kungs tev teica -
Page 151 and 152:
143. Kunga padoms Roklusam.[1] Tad
Page 153 and 154:
vēl maza ceturtdaļstunda, un stā
Page 155 and 156:
[8] Uz šo jautājumu nesekoja nek
Page 157 and 158:
Bauslībai, bet arī vislielākos z
Page 159 and 160:
saku - pat kaut cik atjautīgs bēr
Page 161 and 162:
faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa
Page 163 and 164:
iespēju radīt melus tāpat, kā g
Page 165 and 166:
156. Farizeja šaubas par Dieva kl
Page 167 and 168:
visu līdz pat vissmalkākajai deta
Page 169 and 170:
[8] Kad karalis redzēja lielo māk
Page 171 and 172:
gadījums, lai gan tam ir ļoti lie
Page 173 and 174:
jāparāda arī praktiski, lai apst
Page 175 and 176:
ļoti godīgs vīrs, gribētu dusmo
Page 177 and 178:
Bet ar nenokārtotu lietu mēs nedr
Page 179 and 180:
[8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt s
Page 181 and 182:
tas būs sasiets arī Debesīs! - T
Page 183 and 184:
neviens nav pamanījis, kā jūs m
Page 185 and 186:
[12] Aziona saka: „Jā, jā, drau
Page 187 and 188:
izcīnīt, neskatoties uz taviem t
Page 228:
-
show all

5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?