5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[9] Un tagad tev nebūs tik viegli Dievību tā no pamatiem atpazīt tās patiesajā būtībā un darbos, jo tavas
smadzenes jau ir pārāk sacietējušas ar visiem to tēliem. Tev tikai vajadzētu sirdī uzpūst varenu mīlestības uguni,
pilnīgi nolikt savu esēnismu, pazemoties visās tavās dzīvības sfērās un saistībās, un tev vajadzētu kļūt totāli
jaunam cilvēkam; jo visas tavas līdzšinējās dzīves teorijas un uzskati pēc iekšējās un vienīgās patiesības ir
kļūdainas pašos pamatos un nepareizas, un ar tām tu nekad nenokļūsi pat tavas iekšējākās dievišķās dzīvības
priekšpagalmos!
[10] Bet tevī vēl viss nav zudis, jā, tu vari vēl pat sasniegt lielas lietas; tikai tad tev ir jākļūst par pilnīgi jaunu
cilvēku no tavas visbrīvākās gribas pašdarbīgi un pašam gribot, no tavas iekšejās pārliecības no visiem spēkiem
darbojoties tā labā, lai jūsu institūta sliktā darbošanās tiktu izbeigta, citādi tev nekad nebūtu iespējams nonākt
līdz tava iekšējā garīgā cilvēka patiesajai dzīvībai. Jo cilvēka iekšējākā dzīvība ir augstākā patiesība, kurā tev ir
jāieiet pilnīgi; bet tā nemūžam nevar attīstīties un uzplaukt, ja to baro melīga darbība un visbriesmīgākā
krāpšana.
[11] Katram tavam solim un kustībai ir jābūt augstākās un dziļākās patiesības domās, gribā, runā un rīcībā
pavadītam, ja tevī par gaišāko patiesību ir jākļūst patiesajai, visiekšējākajai dzīvībai; bet, ja tas nav noticis
pilnībā no alfas līdz omegai, tad, ievēro labi, - tad pati tava visiekšējākā dzīvība ir tīrākie meli!
[12] Tagad tu apmēram zini, kādas ir lietas ar tavu tīro prātu un ar tavu aso sapratni! Tev tagad ir brīva izvēle –
vai tu gribi sasniegt mūžīgo dzīvību vai mūžīgo nāvi! Bet Es esmu Tas, kas Es esmu! Es tev varu dot mūžīgo
dzīvību, bet vary tev arī atstāt mūžīgo nāvi!
[13] Bet no tā, ko tagad Es tev esmu teicis, nemūžam netiks atlaists pat ne vismazākais āķītis! Paies šī Zeme un
šīs redzamās debesis patreizējā veidā, formā un būtībā, - bet šie Mani Vārdi nezudīs nekad! Tagad dari, ko tu
gribi! Es te esmu vēl īsu brīdi!”
63. Roklus un viņa biedri apspriežas.
[1] Roklus un visi vienpadsmit viņa biedri sāk sparīgi kasīt aiz auss un nezina, kas tiem būtu Man jāatbild.
[2] Roklus aiziet pie viņiem un runājas ar tiem sekojoši: „To es jau domāju iepriekš, kad jauneklis mani nosūtīja
pie Nācarieša, ka te vispirms runa pārsviedīsies uz mūsu tautu labklājības institūta likvidēšanu; izskatās, ka tas
visvairāk aizķer mūsu brīnumdarītāju Nācarieti! Bet ar visām savām teozofiskajām frāzēm viņš pārāk viegli vis
neiedzīs mūs āža ragā!
[3] Izskatās, ka viņa vārdos ir visai daudz patiesības; bet mūsu labi iekārtoto institūtu viņš tomēr nenovedīs vis
tik viegli līdz krišanai! Bet ar to es jums negribu neko rakstīt priekšā; jūs varat darīt, kā jūs gribat, - jo jūs, tikpat
labi kā es, esat lietas kungi!”
[4] Kāds cits, kas pa to laiku arī bija atnācis no Cezarejas Filipiem, saka: „Draugs Roklus, es esmu no sākuma
līdz šim brīdim noklausījies visu sarunu ar uzmanīgu prātu un esmu smalki novērojis visu, kas te ir norisinājies,
un tādēļ man tagad tev atklāti ir jāatzīst, ka tu savos apgalvojumos esi ļoti netaisns, un te var kļūt vai traks tava
garīgā akluma dēļ! Atklāti tu runā vienu, bet slepenībā domā pavisam ko citu! Jaunekļa priekšā tu slaveno
Nācarieti atzīsti pat Dievību, bet pie sevis turi viņu par par visvecākās un slepenākās Ēģiptes skolas māgu! Mēs
tagad taču zinām, uz kādām kājām stāv visa maģija un gandrīz visu pazīstamo orākulu izteicieni!
[5] Padomā taču, vai tu zini kādu burvju triku, ar kura palīdzību vienā acumirklī granīta akmeni var pārvērst par
tīrāko zeltu! Tikai šis brīnums vien jau atceļ visus mūsējos, kas visi pamatojas ne uz ko citu, kā vienīgi uz
vistīrāko krāpšanu! Blakus tam apskati šo jauno krāšņuma māju, dārzu ar to apjozošo lielo mūri, ostu ar tās
kuģiem, apskati daudzos visbrīnišķīgākos augļu kokus dārzā, vīnogulājus ar visbrīnišķīgākajām vīnogām! Pirms
četrām stundām šī vieta vēl bija tuksnesis, un es tieši tai laikā te staigāju, jo man bija darīšanas pie ezera.
Apskati tagad šo tuksnesi! Kāds leknums, kāda svētība!
[6] Vai tad to var izdarīt kāds cilvēks ar mums cauri un cauri pazīstamās maģijas palīdzību? Es tev saku: te
izbeidzas viss mums līdz šim pazīstamais; viss mūsu zināšanu kopums ir meli un māņi, tas neder vairs nekam!
Ja mēs gribam arī tālāk pastāvēt blakus šim Dievcilvēkam, tad mums visvispārzināmākajā veidā ir jādara tas, ko
Nācarietis tev visā draudzīgumā ir ieteicis.
[7] Es gan nepiederu pie jūsu slepenās padomes un esmu tikai pirms pāris stundām pie jums atnācis, bet to es
varu no mana uzticīgi novērotā jums teikt, ka mēs ar savu cēlo melu un māņu institūtu esam vistīrākajā veidā
aizlasījušies! Te būtu vislielākā muļķība šādos apstākļos zināmā veidā kā spītēties pret Dievu no Nācaretes!