5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

More documents

Recommendations

Info

[1] Ap gaišās, zvaigžņotās nakts vidu iestājās liels klusums. Visu acis un ausis lielā saspringumā bija vērstas uzMani; jo visi gaidīja kādu mācību vai kādu darbu no Manis. Bet Es atstāju tos uz kādu laiku viņu dvēselēm tikļoti labdarbīgajā saspringumā.[2] Pēc labas pusstundas es ātri piecēlos un skaļā balsī teicu: „Mani bērni un draugi un brāļi! Es redzu, ka jūsvisi te gaidāt lielā sasprindzinātībā, vai Es te kaut ko nedarīšu vai nerunāšu. Patiesi, Es jums saku, ka tieši šoreizEs starp jums te nedarīšu un nerunāšu neko, jo septiņu dienu garajā laikā, kas ir pavadīta šeit, ir izdarīts gandrīzviss, kas pagaidām bija vajadzīgs sekojošai, pilnīgai Manas vastības uzņemšanai jūsu sirdīs. Bet jūsu lielaissaspringums spiež Mani jums vēl kaut ko pastāstīt un kaut ko izdarīt, lai gan arī manas miesas locekļi ir mazlietnoguruši. Bet ko tik visu nedara mīlestības mīlestība?! Un tā, lai jūsu auss ir uzmanīga un atveriet plaši acis![3] Rīt mēs šķirsimies uz ilgāku laiku, un gandrīz pēc viena gada Es atkal apmeklēšu šo apvidu un staigāšu pa toar savām pedām. Bet, tā kā šeit Es esmu izcīnījis tik lielu uzvaru un tādēļ šajā kūrvietā un jaunajā ostā esmuuzcēlis tai paliekošu pieminekli, ko nākamībā nebūs viegli pavisam noārdīt, izņemot to laiku, kad ticība uzMani izzudīs pavisam, un līdz ar to arī mīlestība, - tad Es gribu arī vēl kaut ko darīt. Bet tad, kad cilvēkosnebūs vairs ne ticības, ne mīlestības, tad šajā zemē iebruks barbaru ordas un tās izpostīs visus šī lielā laikapienimekļus, kas kopš Mozus laikiem līdz Manīm ir pārgājuši pār šo zemi.[4] To visu varētu pavisam viegli novērst; bet tas tomēr netik novērsts. Šī kūrortmāja un osta vēl pastāvēs laikā,kad kritīs Jeruzaleme; bet piecimt gadus veca tā nekļūs. Jo Es jums saku – ar Jeruzalemi tas viss iesāksies. Betcilvēki pēc Jeruzalemei dotā brīdinājuma neatgriezīsies; tie kritīs visādās ļaunprātībās, pasaulīgumā, ļaunumā,lepnumā, melos, patmīlībā un varaskārē, mesaskārībā un laulības pārkāpšanā. Tad ir jātiek pamodinātai kādaitautai dziļos rītos, un tie pārplūdinās šo zemi kā ēģiptes siseņu bari un viņi izpostīs visu – cilvēkus, lopus, visaspilsētas un ciemus un atsevišķas dzīvojamās mājas, un viņi paverdzinās zemes tautas plaši un tālu Āzijā, Āfrikāun Eiropā, un tas notiks tik ilgi, kamēr pār visiem bezdievjiem pāries lielāka un visaptverošāka tiesa![5] Bet visiem tiem, kas paliks uzticīgi Man ticībā un mīlestībā, tiesā ir jāpaliek pasaudzētiem; jo Es patsapjozīšos ar vienu zobenu viņu dēļ un viņu priekšā došos karalaukā. Un Mana zobena priekšā būs jāatkāpjasikvienam ienaidniekam! Bet to zobenu sauks par „Immanuels” (Dievs Kungs ir ar mums), un tā asums būspatiesība, un tā lielais smagums – mīlestībano Dieva, savu uzticīgo bērnu Tēva. Kas gribēs karot, tas lai karo arDieva patiesības asumu un ar Mūžības Tēva sirds Mīlestības smagumu! Ar šādiem ieročiem bruņots, tādsuzvarēs katru Mana Vārda ienaidnieku, un līdz ar to dzīvības ienaidnieku un patiesības ienaidnieku.”108. Tehnikas laikmets.[1] (Kungs:) „Bet beigās nāks laiks, kad cilvēki nonāks pie lielas gudrības un veiklības visās lietās un viņiuzbūvēs dažādas mašīnas, kas darīs visus cilvēka darbus tā kā dzīvi, prātīgi cilvēki un dzīvnieki; taču tādēļdaudz cilvēka roku paliks bez darba, un nabaga bez darba esošo cilvēku kuņģi būs bada pilni. Tad cilvēku postskāpslīdz neticamiem augstumiem. Tad atkal Es pamodināšu cilvēkus, un tie pasludinās Mana Vārda patiesībuilgāk kā divi simti gadus.[2] Bet tad, kad tīro un labo skaits atkal tā, kā Noasa laikos, ļoti samazināsies, tad atkal uz zemi ir jātop atsūtītaivispārējai tiesai, kur netiks saudzēti ne cilvēki, ne zvēri, ne augi. Tad lepnajiem cilvēkiem neko nelīdzēs viņuuguni un nāvi spļaujošie ieroči, nelīdzēs viņu pilis un dzelzu ceļi, pa kuriem viņi tad trauksies ar izšautas bultasātrumu; jo no gaisiem atnāks ienaidnieks un izpostīs viņus visus, kas vienmēr ir darījuši sliktu. Tas būs patiesssīktirgoņu un mainītāju laikmets.[3] Un to, ko Es nesen darīju Jeruzalemes templī naudas mainītājiem un baložu tirgotājiem, tad Es to lielāmērogā darīšu uz visas zemes, izpostīdams visas krāmu bodītes un maininītāju būdas caur kādu ienaidnieku,kuru Es atsūtīšu uz Zemi no tālām gaisa telpām kā zibeni ar lielu dārdoņu un brīkšķi. Patiesi, veltīgi cīnīsies pretto visi zemes pulki; bet nedaudzajiem Maniem draugiem šis lielais, neuzvaramais ienaidnieks nenodarīs nekāļauna un pasaudzēs tos pilnīgi jaunajai Manai stādu skolai, no kuras celsies jauni un labāki![4] Aptveriet to labi! Un nedomājiet, ka Es gribu, lai tas viss tā notiek, un ka tas viss būtu tā noteikts! Lai tasbūtu tālu no Manis un no jums! Bet būs tā, kā bija pirmsnoasa laikos: savas daudzās pasaules zināšanas uniegūtās iemaņas cilvēki izmantos arvien ļaunākiem nolūkiem, pilnīgi brīvprātīgi izsaukdami pār sevi un galu
galā pār visu Zemi visdažādākās tiesas no Manas Radības dziļumiem. Un te nu Es saku kopā ar jums, Maniemgodīgajiem romiešiem - „volenti non fit iniuria!” (am, kas grib, nenotiek netaisnība!)[5] Jā, ar mēru un ar mērķi cilvēkiem ir jāpieder visam, un tiem ir jāierīko sev dažādas ērtības zemesdzīvei, unviņiem ir jāsaudzē savas rokas no smagiem darbiem, lai iegūtu jo vairāk laika savu siržu un dvēseļu apstrādei uncildošanai, un viņiem visiem līdzīgā mērā ir jābūt priecīgiem Manā Vārdā visā savas dzīves garumā; un starpviņiem nav jābūt nevienam cietējam un bēdīgajam, ja nu vienīgi tur būtu kāds apzināts grēcinieks pret katrupastāvošo labo kārtību Manā Vārdā![6] Bet, ja līdz ar cilvēku dabīgi pieņemošos izveicīgumu pieņemas arī viņu patmīlība, mantkārība un varaskāre,aptumšojot viņu prātus, tad, dabīgi, arī tā visa sliktās sekas neizpaliks! Jo, ja jūs ātri liekat vienu pēdu garāmotrai un tā tālāk, tad nevar izpalikt sekas kā ātra uz priekšu tikšana. Bet, ja kāds kavējas ar pēdu likšanu garāmotrai, tam ir jāsamierinās ar to, ka pat gliemezis var to apsteigt. Nokrišana no augstuma, bez šaubām, nes miesināvi; bet, ja kāds no pieredzes to zina, un tomēr nolec no augstuma, kas tad tas ir? –[7] Redziet, tā ir akla patvaļa, un tā ļaunās sekas nav vis Mana griba, bet gan Manas mūžīgās kārtībasnemainīgais likums, kas nevar tikt atcelts - ne kādā vietā īpašai vajadzībai, ne vēl mazāk vispār atcelts! Jeb jūsdomājat, ka Man būtu ugunij jāatņem tās izpostošais karstums, lai kāds nerrs, kurš metas ugunī, neciestu tajā?!Jeb Man vajadzētu ūdenim atņemt to, kas tas ir ūdens, tikai tādēļ, ka tajā cilvēkam ir ātri jānoslāpst, ja viņšneuzmanīgi patvaļīgi vai pat ar kāda cita varu iekrīt tajā?!”109. Par cilvēka paštiesu.[1] (Kungs:) „Paskatieties uz kalniem, pilniem ar mežiem un krūmājiem! Redziet – tie atbilstoši pareizā mērāuzsūc sevī visus tiem atbilstošos dabas garus (elektrība, magētiskais fluīds). Bet ejiet un notīriet visus kalnus nomežiem, un ļoti drīz jūs sāksiet sajust visrūgtākās tā sekas! Visu Zemi pārklājošajā atmosfērā sāks masāmarvien vairāk uzkrāties atbrīvotie visrupjākā veida dabasgari. Vairs neatrazdami sev atbilstošas dzīves undarbības vietas, tie sāks masveidīgi saķerties savā starpā un caur savu nemieru, izsalkumu un slāpēm(asimilācijas dziņa) tie izsauks visļaunākās un postošākās vētras un galīgi nopostīs veselas zemes tā, ka tursimts gados, bieži arī tūkstoš gados vairs tikai šur un tur uzaugs kāda sūniņa, kā tas vēl šodien ir redzams uzZemes daudzviet, kur var vairākas dienas ceļot caur šādām tuksnesīgām vietām, kas ir tikpat veģetācijasnabadzīgas kā tuksnesīgais un kurlais kaļķakmens Nāves jūras krastos Lejaspalestīnā, uz kurieni plūst Jordāna.[2] Jā, vai tāda būtu Mana griba? Ak, nē! Jo tur, kur cilvēkiem vajag brīvi gribēt un brīvi rīkoties, lai arī garākļūtu par cilvēkiem, tur Es sev negribu pavisam itin neko, un pat tad, ja cilvēki tur sarīkotu vistrakākās lietas!Tur Es, pavisam viņus netraucējot, ļauju tiem sasniegt to, uz ko viņi tik čakli tiecas, it kā no tā atkarātos visaviņu dzīves svētlaimība. Un sekas tad drīkst būt labas vai sliktas, Man tas ir vienalga. Paši radījuši – pašisaņēmuši! Un, lai gan Es zinu, kādas būs sekas, Es nevaru un nedrīkstu ar savu Visvarenību kavējoši iejaukties.Jo, tikko Es to darītu, cilvēks izbeigtu būt cilvēks. Tad viņš būtu tikai atdzīvināta mašīna, vairāk nekas, un kātādam tam nebūtu nekādas vērtības mūžībā ne priekš viņa paša, ne arī priekš Manis. Tad viņš būtu līdzīgsrakstītājam, kas no sevis nespēj uzrakstīt ne zilbi, bet, ja viņam tomēr būtu kaut kas jāuzraksta, tad kādamrakstītpratējam būtu jāvada viņa roka no A līdz Ž. Un, ja tā viņš būtu uzrakstījis vienu sacerējumu, tad tomēr notā viņš nesaprastu neko. Un, ja tādā veidā viņš būtu uzrakstījis simttūkstoš vēstules, tad viņš pats paliktu tikpatmaz rakstītājs, kā pildspalva, ar kuru viņš ir rakstījis. Un tikpat maz arī šīs Zemes cilvēks būtu cilvēks, ja viņabrīvā griba un rīcība pēc tās viscaur netiktu atstātas neietekmētas un brīvas.[3] Gribu gan var regulēt ar dažādām mācībām un likumiem, bet brīvajai gribai ne mācība, ne likumi irtraucēlis, kas kavētu īstenot to, ko tā grib. Ja cilvēka griba grib kādu mācību vai likumu pieņemt par savasrīcības vadlīniju, tad tā pati par sevi, un bez kāda iekšēja spiediena, vadīsies pēc tiem. Bet ja tā to negrib, tadnekāda vara – ne zemes, ne debesu, nevar to piespiest uz to – un arī nedrīkst!Jo, kā ir teikts bez brīvās gribascilvēks vairs nav cilvēks, bet tikai dabas atdzīvināta mašīna, kā ar laiku cilvēki arī izdomās tādas mašīnas, kasdarīs tādus sarežģītus darbus, kādus tagad gandrīz neviens cilvēks nevar paveikt. Un tomēr tāda mašīna nebūscilvēks – ne pēc formas, un vēl mazāk pēc iekšējās, brīvi darbīgās realitātes, jo tādai mašīnai nav brīvās gribas,un tādēļ tā mūžīgi nevar patstāvīgi un no sevis paveikt kaut ienu darbību. Ko cilvēka griba tajā mašīnā būsielikusi, to tā arī darīs, un nekad un nemūžam ko citu.
Page 1 and 2:
J. LorbersLielais Jāņa Evanģēli
Page 3 and 4:
apmierināts ar to, kā tu, Debesu
Page 5 and 6:
vīnogulājiem, kas visi bija no sk
Page 7 and 8:
bērnus! Kungs, es esmu Tavā varā
Page 9 and 10:
[9] Tie priesteri, kas tev aprakst
Page 11 and 12:
[1] Es saku: „Tikai mierīgi, Man
Page 13 and 14:
[1] Es saku: „Jā, tu Mans ļoti
Page 15 and 16:
[3] Tikai cilvēks dvēsliski un ga
Page 17 and 18:
tiem. Bet Es norādīju viņam par
Page 19 and 20:
austrumiem - mare Caspium. Tur zem
Page 21 and 22:
19. Patiesais Roklusa un viņa pava
Page 23 and 24:
kalnus un izžāvēs jūras un ezer
Page 25 and 26:
kāda, vai cik ierobežota inteliģ
Page 27 and 28:
[6] Un, lai savām maldu mācībām
Page 29 and 30:
būtu kaut kāda uzblīdusi, kā ta
Page 31 and 32:
nekad nespēj izkļūt. Bet tādē
Page 33 and 34:
sievietes! Uz to dievbijīgais prie
Page 35 and 36:
klusēja, un man bija laiks domāt
Page 37 and 38:
veidotās formas? Tik ilgi, kamēr
Page 39 and 40:
aizvietojošie viltīgie cilvēki s
Page 41 and 42:
[1] Aiz tīra izbrīna par Roklusa
Page 43 and 44:
grēku nožēlas veidi viņus visva
Page 45 and 46:
[3] Tagad stādies sev priekšā ve
Page 47 and 48:
taisnība, un izskatās, ka arī vi
Page 49 and 50:
[4] Bet Dievam Kungam tagad patīk
Page 51 and 52:
vispusīgā pasaulīgā labklājīb
Page 53 and 54:
tiks izsmalcinātas. Jūs uzdrošin
Page 55 and 56:
vajadzības gadījumā visu tavu ma
Page 57 and 58:
[2] Tev gan pēc taviem vārdiem pi
Page 59 and 60:
[11] Es tev saku: visi Jehovas un v
Page 61 and 62:
[1] Te Rafaels atgādina Roklusam,
Page 63 and 64: ļaunprātība ir jānosoda ar visu
Page 65 and 66: savienota ar mīlestību, tad tā l
Page 67 and 68: [9] Un tagad tev nebūs tik viegli
Page 69 and 70: [7] Bet tā nav Nācarieša kāda n
Page 71 and 72: savu iekšējo patiesību esmu tur
Page 73 and 74: [14] Tā nu ir mana kailā atzīša
Page 75 and 76: [8] Pie tam, arī visa Zeme un, īs
Page 77 and 78: [2] Ar tuvākmīlestību ir daudz v
Page 79 and 80: pavisam maigi izlocīsies no savas
Page 81 and 82: [3] Jau tagad es sevī sajūtu neka
Page 83 and 84: [4] Es saku: „Tā kā tu tagad sa
Page 85 and 86: [7] Jūdi runā par zināmiem pirmr
Page 87 and 88: gaismas substances tūlīt izveidos
Page 89 and 90: attīstību; bet ar izteicienu „z
Page 91 and 92: visiem ir brīnumu kārīgi, un uzr
Page 93 and 94: papriekšu pārbaudītu un izpētī
Page 95 and 96: [1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet
Page 97 and 98: Mūsu biķeri tika piepildīti līd
Page 99 and 100: 94. Rafaels izskaidro Roklusam jēd
Page 101 and 102: vislielākajā patmīlībā un savt
Page 103 and 104: [9] Jo neviens Dievs un neviens eņ
Page 105 and 106: Dievišķajai Visvarenībai, kas ta
Page 107 and 108: [7] Florans saka: „Jā, mīļais
Page 109 and 110: Kristītājs Jordānā ir jāiznīc
Page 111 and 112: [11] Pasaule uzgāžas uz mūsu pr
Page 113: [1] Rokluss saka: „Mans visaugst
Page 117 and 118: mūžīgi lielajā, valstībā, nud
Page 119 and 120: [2] Reizēm tiem ir arī sapņiem l
Page 121 and 122: materiālo daļu; bet mums tas tā
Page 123 and 124: neesoši, jo tos es neaptveru un ne
Page 125 and 126: [1] Mataels saka: „Jā, Kungs un
Page 127 and 128: [1] (Kungs:) „Kas ārējam cilvē
Page 129 and 130: [5] Kā tad viena vīnoga kļūst g
Page 131 and 132: neko no kāda īpaša apgaismojuma,
Page 133 and 134: [4] Tici Man, kopš Noasa laikiem u
Page 135 and 136: 129. Kunga pļāvēju garīgā gata
Page 137 and 138: [8] Tādos cilvēkos tad atdziest a
Page 139 and 140: 133. Dieva bērnu attieksme pret pa
Page 141 and 142: viņš zina, kas viņam ir jādara
Page 143 and 144: [11] Nu, un ko lai pārsteigtie vec
Page 145 and 146: jāstāsta māņi, jo citādi ar ti
Page 147 and 148: raudiet, esiet vāji un pilni pacie
Page 149 and 150: [7] Jo ar to, ka Kungs tev teica -
Page 151 and 152: 143. Kunga padoms Roklusam.[1] Tad
Page 153 and 154: vēl maza ceturtdaļstunda, un stā
Page 155 and 156: [8] Uz šo jautājumu nesekoja nek
Page 157 and 158: Bauslībai, bet arī vislielākos z
Page 159 and 160: saku - pat kaut cik atjautīgs bēr
Page 161 and 162: faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa
Page 163 and 164: iespēju radīt melus tāpat, kā g
Page 165 and 166:
156. Farizeja šaubas par Dieva kl
Page 167 and 168:
visu līdz pat vissmalkākajai deta
Page 169 and 170:
[8] Kad karalis redzēja lielo māk
Page 171 and 172:
gadījums, lai gan tam ir ļoti lie
Page 173 and 174:
jāparāda arī praktiski, lai apst
Page 175 and 176:
ļoti godīgs vīrs, gribētu dusmo
Page 177 and 178:
Bet ar nenokārtotu lietu mēs nedr
Page 179 and 180:
[8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt s
Page 181 and 182:
tas būs sasiets arī Debesīs! - T
Page 183 and 184:
neviens nav pamanījis, kā jūs m
Page 185 and 186:
[12] Aziona saka: „Jā, jā, drau
Page 187 and 188:
izcīnīt, neskatoties uz taviem t
Page 228:
-
show all

5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?