5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[2] Bet šie debesu ķermeņi netiek apdzīvoti no ārpuses, bet daudz vairāk no iekšpuses, visos to agrākajos
organiski – materiālajām formām atbistoši līdzīgos iekšējos dzīvības tempļos.
[3] Tikai te cilvēki, kā pilnīgie gari, iemācās pilnīgi pazīt to pasaules ķermenu, kas tos agrāk ir nesuši, iekšējo
uzbūvi, un lielā priekā tie nevarēs vien nobrīnīties par brīnumaini komplicēto iekšējo organisko iekārtojumu,
sākot no sīkākajiem līdz pat vislielākajiem orgāniem.
[4] Pašas par sevi bezgaismas mazās planētas, kā šī Zeme, tās Mēness, tā sauktā Venēra, Merkūrs, Marss,
Jupiters un Saturns un vēl vairākas līdzīgas planētas, kas pieder šai Saulei, kopā ar daudzajām
„asteszvaigznēm”, kas arī vēlāk kļūs par cilvēkus nesošām planētām – pa daļai, apvienojoties ar kādu planētu,
kas jau nes cilvēkus, un pa daļai savā nogatavinātajā planetārajā patstāvīgumā (Selbstheit) – pēc jūsu
priekštatiem, pēc neiedomājami daudziem Zemes gadiem atradīs Saulē savu izšķīšanu.
[5] Saule un tās ārkārtīgi daudzās biedrenes savu izšķīšanu atradīs savās speciālcentrālsaulēs (katra atbilstoši
savā). Tās sasniedz ārkārtīgi lielu vecumu, jo tām viens eons (deciljons reizes deciljons) zemesgadu ir tas pats,
kas šai Zemei ir viens gads. Savukārt šīs centrālsaules reiz savu materiālo galu atradīs savās Sauļu apvidus
centrālsaulēs (Sonnengebietszentralsonnen), kas, dabīgi, visās savās eksistences attiecībās, runājot pēc arābu
veida, ir miljons reižu miljons reizes lielākas par savām priekšsaulēm. Šīs sauļu apvidus centrālsaules, savukārt,
atkal izbeigsies attiecīgi tikpat reižu lielākajās savās Sauļu visuma centrāsaulēs, un tās - beidzot vienīgajā
Pirmcentrālsaulē, kuras ķermeniskais lielums jūsu jēdzieniem ir patiesi neizmērāms.
[6] Bet kur izbeigsies šīs Pirmcentrālsaules materiālā pastāvēšana? Manas gribas ugunī, un no šīs beidzamās
izbeigšanās tad visi pasauļu ķermeņi garīgi ieies atpakaļ savā agrākajā kārtībā un kalpošanā un tad turpmāk tie
pastāvēs mūžīgi visā savā skaistumā un lielumā un brīnišķīgumā.
[7] Dabiski, jūs nedrīkstat sev stādīties priekšā to laiku tā, it kā tas notiktu jau rīt vai parīt, bet, ja jūs katram
smilšu graudiņam, cik tos spētu uzņemt jūsu Zeme, piešķirtu vienu gadu, tad tā knapi pietiktu jūsu Zemes
materiālās pastāvēšanas laikam. Par nesalīdzināmi ilg’
Ako Saules pastāvēšanas laiku te nav vērts pat pieminēt, un, protams, tāpat par pirmās centrālsaules
pastāvēšanas laiku, par dzuļākās sauļu apvidus cetrālsauļu, un vēl ārārtīgi daudz mazāk par jums neaprēķināmo
sauļu visuma centrālsauļu ilgumu, un nepieminot nemaz Pirmcentrālsauli. Un tas viss arī tādēļ kļūst jo
neaprēķināmāks, jo Saules vēl joprojām rada jaunus pasauļu ķermeņus, centrālsaules pastāvīgi rada jaunas
planetārsaules, un pirmcentrālsaules arī vēl pastāvīgi radīs veselus pulkus visāda veida sauļu.
[8] Bet, neskatoties uz šādu jums neizmērāmu laiku, reiz lielajiem pasauļu ķermeņiem to eksistences laiks būs
beidzies, un līdz ar to vēlreiz būs pabeigts un noslēgts viens Radības periods, pēc kura tad kādā bezgala tālu
esošā telpas apgabalā tiks uzsākts jauns Radīšanas periods, pie kura, tāpat kā vēl pie neskaitāmi daudziem
sekojošiem, piedalīsieties arī jūs, apdāvināti ar arvien pieaugošu varas pilnību – bet, tkai kā Mani bērni!
[9] Jo tas, kas dotajā ceļā neaizsniegs Diev bērnību, tas kā gan pilnīgots, saprātīgs un arī svētlaimīgs radījums
paliks uz savas garīgās Zemes, dzīvos un darbosies tur un apmeklēs pat citas kaimiņos esošās garu pasaules, jā,
tie varēs izceļoties visas savas (Huelsenglobe) galaktikas robežās, bet mūžam tie nevarēs tikt aiz tās robežām,
lai gan viņos necelsies arī tādas ilgas, prasība pēc kaut kā augstāka.
[10] Bet Mani bērni būs pastāvīgi pie Manis, un viņi domās kā no vienas sirds ar Mani, tāpat jutīs, gribēs un
rīkosies! Un tieši tajā pastāvēs bezgalīgi lielā atšķirība starp Maniem patiesajiem bērniem un starp, ar prātu
apdāvinātajiem, svētlaimīgajiem radījumiem. Tādēļ pielūkojiet, lai reiz jūs tiktu atrasti par derīgiem un
cienīgiem kļūt par Maniem bērniem!”
113. Zvaigžņu pasauļu bērni un Dievbērnība.
[1] (Kungs:) „Es jums saku, ka jums neizmērāmā telpā atrodas bezgalīgi daudz galaktikas! Katrā galaktikā, kas
jau ieņem jums nemūžam neizmērāmu telpu, jo tā nes eons reižu eons sauļu un sauļu apvidus, dzīvo noteikti
visneskaitāmākais pulks cilvēcisko radījumu – vai nu miesā, vai tīri garā, un savā veidā tiem parasti ir ļoti gaišs
prāts un vissmalkāk aprēķināt spējīga sapratne, kas bieži sasniedz tādu asumu, ka jums viņu priekšā vēl ilgi
vajadzētu slēpties.