5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[3] Tikai cilvēks dvēsliski un garīgi var kļūt arvien vairāk cilvēks, jo Es viņam esmu devis neiznīcināmas
spējas caur pastāvīgu sekošanu Manai viņam zināmajai gribai uzņemt sevī arvien vairāk garīgās dzīvības
gaismas, un to sevī arī saglabāt.
[4] Ja cilvēks dzīvo kārtīgi pēc bauslības, bet netiecas ne pēc kā sevišķi augstāka, bet neļauj arī sevi no reiz
pieņemtas kārtības izmantot kaut kam zemākam, tātad pasaules priekšā viņš ir pavisam nevainojams cilvēks, tad
viņš līdzinās plakanajam spogulim, kas Saules attēlu uz savas gludās virsmas ne palielina, un arī nesamazina.
Tādēļ viņš katru lietu arī ieskatīs pavisam dabīgi, un tā arī sasniegs pavisam dabisku labklājību visās lietās.
[5] Bet cilvēks, kas, kā teikt, kaut kur ir uzķēris mazliet gaismas, un tad starp bezgaismas cilvēkiem par to kādā
lietā taisa lielu plātīšanos, it kā jau viņš pats būtu pirmgudrības izgudrotājs, bet visi citi esot dumjāki par
dunjiem, - tāds cilvēks piepūšas un ir līdzīgs lodei ar ļoti gludi pulētu virsmu, un tādēļ tam ir uz āru izliekta
spoguļvirsma.
[6] Arī uz tādas virsma tu ieraudzīsu atspoguļojamies Sauli, bet tā būs maziņa, un tu no siltuma nesajutīsi vairs
neko. Ar šādu atstaroto gaismiņu nemūžam neko nevar aizdedzināt, pat ne visvieglāk aizdedzināmo naftas
ēteru! To paveic dvēseles augstprātība, kad tā no kaut kā mazizteicoša iedomājas varen daudz. Un jo vairāk
paceļas dvēseles iedomība, jo kārtīgāk izplešas tās lodveidīgais spoguļa izliekums, un līdz ar to jo mazāks
paliek garīgās Saules attēls uz tādas gandrīz lodveidīgas atziņas un zināšanu spoguļvirsmas.
[7] Šādas divas cilvēku klases nekļūst pastāvīgi arvien vairāk cilvēki, pie kam pēdējā kļūst tikai arvien mazāk
cilvēks.
[8] Bet nu nāk trešā, tiesa, retāka kļuvusī cilēku klase! Ārēji tie ir ļoti patīkami, izpalīdzīgi, pacietīgi, maigi,
pirticīgi un pilni pazemības un mīlestības pret katru, kam ir vajadzīgi viņu pakalpojumi.
[9] Šie cilvēki līdzinās mūsu maģiskajam, uz iekšu ieliektajam spogulim. Kad uz tādu dvēseles spoguli krīt
Mana dzīvības un atziņas gaisma, tad tā zemišķajā darbības dzīvē atstarotā gaisma aizdedzina prātu un paša
brīvo gribu visam labajam, mīļajam, skaistajam, patiesajam un gudrajam. Tad viss, uz ko krīt daudzkārt
sabiezinātā garīgā degpunkta gaisma, tiek ārkārtīgi skaidri apgaismots, un caur garīgās dzīves augsto siltuma
līmeni ātri attīstās savā pilnā lietojumā. Un cilvēks ar šādu dzīvības spoguli ātri atpazīst lielākajā un dzīvākajā
skaidrībā lietas, par kurām parastais cilvēks nevar pat sapņot.
[10] Tāds cilvēks tad arī kļūst arvien vairāk un vairāk cilvēks. Un, jo vairāk viņš kļūst cilvēks, jo pilnīgāks sevī
viņš kļūst. Un, kad pēc pienācīga laika viņa dzīvības spoguļa diametrs un apjoms ir arvien vairāk izpleties un
pieņēmies dziļumā pret dzīvības centru, tad arī uz āru darbīgais un lielāks kļuvušais, gaismu spēcīgāk
sabiezinošais degpunkts noteikti paveiks ko vairāk, nekā Mana, visai Radībai uz noteiktāko norobežotā Saules
gaisma, no kuras dabiskā un kārtībai atbilstošā ceļā nemūžam nevar sagaidīt kaut ko zināmu ārkārtēju, tāpat kā
nevar sagaidīt, lai Saules pavisam dabiskā, uz šo Zemi krītošā gaisma reiz sāktu kausēt kādu dimantu, ko gan
var izdarīt sabiezināts gaismas stars no kāda liela tā sauktā maģiskā spoguļa.
[11] Tieši tāpat notiek arī ar pilnīgo cilvēku, par ko Es jums iepriekš teicu, ka viņs darīšot lielākas lietas kā Es.
Es visu daru tikai pēc no Mūžības uz visprecīzāko noteiktas kārtības, un Zemei ir pastāvīgi jāturas noteiktajā
attālumā no Saules, kurā tā vienmēr atrodas vienādā gaisma pakāpē.
[12] Un tā ir viegli saprotams, kādēļ Es nekad nevaru ziātkāres vai vienkārši joka pēc ar savas Gribas
Visvarenību nolikt šo vai kādu citu Zemi cieši pie Saules; jo šāds eksperiments visu šo Zemi visīsākajā brīdī
pārvērstu par tīru bāli zilganu dūmaku.
[13] Bet jūs cilvēki caur šādu spopguli uz šīs Zemes varat izkaisīto Saules gaismu savilkt vienā punktā un tās
spēku izmēģināt pie mazām Zemes daļiņām, un tā darot, aplūkojot to tīri zemišķi, jūs jau ar dabīgās Saules
gaismu darāt vairāk un lielākas lietas kā Es, - un cik vēl vairāk jūs to darīsiet ar Mana Gara gaismu jūsu
dvēseles vispilnīgākajā pazemības caurumspogulī!
[14] Jā, Mani patiesie bērni darīs lietas un veiks darbus savos mazākajos iecirkņos, kuriem acīmredzot būtu
jābūt lielākiem, salīdzinot ar Maniem darbiem, jo tie blakus pilnīgai Manas Gribas izpildei var rīkoties arī pēc
savas brīvākās gribas, kurā tie Manu gaismu var potencēt līdz neizteicamai pakāpei, un tā savā mazākajā
iecirknī ar visvarenāko Manas iekšējās gribas Ugunsvaru viņi var paveikt darbus, kurus visa Universa
noturēšanas dēļ Es nekad nedrīksu darīt, lai gan, protams, arī Es tos varētu izdarīt.
[15] Īsi, Mani bērni varēs pat spēlēties ar tiem Manas gribas un Manas sirds spēkiem, kurus Es ciešākajā
attiecībā vēl neesmu faktiski lietojis. Ja Es šo Zemi reiz stipri tuvu piebīdītu Saulei, lai joka pēc nokausētu dažas
kalnu spices pie jums neizsakāmās svelmes, tad tas nebūtu iespējams, vienlaicīgi arī visu Zemi nepārvēršot