5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[5] Un šo dievcilvēku es fribētu šeit iepazīt! Tu, augstais Kirēnij, tas neesi nekādā gadījumā. Jo, ja tev tas būtu
iespējams, tad lielā romiešu ķeizarvalsts jau sen būtu apjozta ar kalna augstuma mūri, kuram pārlidot par ērglim
būtu bail! Saki mums, augstais kungs, kungs, kungs, par to kādu vārdu, un tad mēs gribēsim pavisam mierīgi
atkal iet mājās!”
[6] Kirēnijs saka: „Viss būtu pareizi, ja vien tas jums un man varētu būt tūlīt tik ļoti vienkārši; bet tas nav tā, kā
jūs varbūt to stādāties priekšā! Jūs kādam lauka sargam gan varat pajautāt, kāds ir dienas laiks, un, ja spīd
Saule, tas jums pēc savas zemē iedzītā mietiņa noteikti un bez kavēšanās paziņos dienas stundu, par ko jums tad
viņam ir jāsamaksā viens stateris; bet te tas neies vis tā! Pacietieties, varbūt beigās te vēl kas sanāks; bet tas gan
maksās jums ko vairāk, kā tikai vienu lauka sarga stateri!”
[7] Roklus saka: „Nu, par to mēs varam arī vienu mārciņu zelta un desmit mārciņas sudraba, jā, arī vēl vairāk
izdot!”
[8] Kirēnijs saka: „Jā, ja ko tādu par daudz zelta un sudraba varētu nopirkt, tad tā būtu cita lieta! Bet es jums
šajā lietā varu dot visnoteiktāko apgalvojumu, ka to nevar sasniegt pat ne par visiem pasaules dārgumiem! Par
ko to var sasniegt, par to jūs visirms ir jāpamāca un caur dažiem labiem pārbaudījumiem jums no sevis pašiem
jātiek apskaidrotiem! Jūs, piesātināti ar vislielāko neticību uz Dievu Personā un uz citām personiskām, Dievam
līdzīgām būtnēm, un tādā gaisotnē uzaudzināti, tagad visi kopā gribat sacelt tā īsti rupjus smieklus par mums
visiem, saņemot tūlīt no manis kādu norādi uz To, kam bija iespējams tikai un vienīgi caur savu visvareno
Gribu visu visīsakajā laika sprīdī izsaukt esamībā! Te es jums saku – stop, mani mīļie, vispirms mēs gribam
apskatīties, vai jūs vispār esat spējīgi kaut kam ticēt! Ja nekāda ticība jūsos vairs nevar atrast ieeju, tad es arī
nevarēšu jums jūsu prasīto darīt zināmu! Bet, ja jūs vēl kādas ticības spējīgi esat, tad jūs līdz ar tās atdzīvošanos
būsiet spējīgi saņemt arī visu pārējo! – Vai esat mani labi sapratuši?”
[9] Roklus saka: „Sapratuši – pavisam noteikti; jo neviens no mums nav ar aiznaglotām smadzenēm! Bet tava
prasība mums pagaidām ir tikpat kā neiespējama, par ko mēs tev savu pamatojumu daļēji jau esam darījuši
zināmu, un, ja tu gribētu to dzirdēt, mēs varam un gribam to vēl tālāk atklāt!”
[10] Kirēnijs, caur Manu viņam uz mēles likto Vārdu mudināts, saka: „ Tad dariet tā, un es no tā sapratīšu, cik
tālu jūs esat aizgājuši no Patiesības ceļa! Tad ļaujiet dzirdēt jūsu pamatus, un es no tiem labi spēšu secināt, vai
jūs esat spējīgi saņemt patiesu garīgu izglītošanu, un vai jums jūsu vēlme var tikt apmierināta! Jo, ja jūs vairs
neesat tīras, patiesas garīgas izglītošanās spējīgi, tad jūs atkal mierā varat iet prom no šejienes un dzīvot pēc
jūsu Epikūra mācības, ko es uzskatu par vienu no vispēdējiem no pasaules gudrajiem!
[11] Jā, var dzīvot pēc Epikūra kā bagāts un fiziski caur un cauri vesels cilvēks un tā ļoti labi iztikt šajā pasaulē;
jo pamattēzi: „Ir jābūt godīgam sevis paša labā un pret katru cilvēku panesamam, - tomēr pret sevi pašu –
vienmēr visgodīgākajam!” var itin labi uzklausīt ar pasaules ausīm, bet cilvēka, ar Dieva dvašu pamodinātā,
dvēsele nepatikā nodreb no tās, jo tāds epikūrietis taču vienmēr ir un paliek tāds smalki apslēpts egoists un
rūpējas tikai par savu ādu! Viņam nerūp visi citi cilvēki! Ja viņš no tiem nevar izvilkt sev nekādu labumu, tad
visus viņus varētu nospert zibens!
[12] Tādi ir epikūrieša pamatvilcieni! Cik garīgajam ir vietas ir tādā akmens prātā, to, cerams, ar rokām
sataustīs pat aklais! Jā, Epikūra mācība vislabāk līdz kļūt bagātam uz šīs Zemes, un īpaši, ja tā ir piebalstīta ar
stoisko cinismu, kā tas ir jūsu gadījumā. Bet, lai kļūtu garīgi bagāts, šī mācība noder vismazāk, jo tā pilnīgi
izslēdz tīro mīlestību uz Dievu un uz nabaga brāli. Tik daudz jūsu pašapgaismošanai! Un nu ļaujiet dzirdēt jūsu
īsti esēniskā ateisma pamatus!”
22. Roklus pierāda savu ateismu.
[1] Roklus saka: „Tev ir taisnība, mēs esam viss, kā tu tikko esi apzīmējis īstu epikūrieti, un šai pasaulē jūtamies
tajā itin lieliski! Bet mūsu ateismam mums ir tik daudz vistrāpīgāko pierādījumu,, ka mēs ar tiem varētu
piepildīt visu lielo jūru. Es tev gribētu blakus tev jau zināmdarītajiem pievienot vēl dažus, un es ceru, ka tev ar
tiem pietiks, lai tu ar vai bez tavas gribas būtu spiests mums piekrist. Un tad nu gribi mūs žēlīgi uzklausīt!
[2] Redzi, jebkas, kam piemīt jelkāda eksistence, vienmēr uz zināmu laiku izpaužas visiem cilvēkiem bez
izņēmuma sajūtamā veidā! Ja eksistējošā būtne ir apdāvināta ar kāda veida saprātu, tad tas viegli un drīz kļūst
redzams pēc tās darbiem. Bet ja lieta, kā piemēram, statuja, nav apdāvināta ar saprātu, tad no tās neredzēs vai nu
nekādus darbus vai redzēs tikai tādus, ko ar to vai pie tā paveiks visaklākā nejaušība. Tātad, kur vien ir kaut