5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

urkšķēt, tad tajā ir apslēpts noteikti daudz vairāk gudrības nekā šādās runās! Īsi un labi – visdumjākais,
vispretīgākais un pie tam visvaldītkārīgi – ļaunākais bija, ir un paliek farizejs, īpaši viņu augstākais un
visnožēlojamākais jūdu Rakstu mācītājs!
[2] Šie necilvēki viskautkur saož velnu! Viņi atrod un māca pat, ka uz Zemes velni, līdzīgi dzinējsuņiem,
slepenībā pastāvīgi medījot visas cilvēku dvēseles, un ikviens cilvēks noteikti esot pagalam un krītot velnam par
upuri, ja tas pie sevis nenēsājot iesvētītus amuletus no tempļa, un tos neatjaunojot ik gadus vismaz divas reizes.
Bet to viņi nemana, ka tieši viņi paši ir vispatiesākie velni šajā pasaulē! Un viņiem nemaz nebūtu ko brīnīties
par to, ka tie savā starpā nāsīs saož kaut ko no velna smakas; jo tā taču tik būtu velnišķība, ja, pašam esot
visīstākajam, iemiesotajam velnam, laiku pa laikam nesajustu, ka patiesi esi viens velns!
[3] Tu Jaunais (Rafael), tu pirmīt esi aizpucējis prom vienu akmeni, - vai tev nebūtu iespējams arī tās
piecdesmit kraupainās cūkas aizpucēt prom?! Padomā tikai, ko šie zeļļi uzdrošinājās skaļi izrunāt! Viņš –
vienīgais vīna un maizes Radītājs – tagad grēkojot, jo pats dzerot vīnu, un vēl tādēļ, ka viņam blakus sēžot
noteikti visnevainīgākais eņģelītis meitenītes izskatā! Ak, atļaujiet man, tas neiet, kamēr es, kas esmu atzinis
Kungu, esmu šeit, tā nevar būt! Viņiem ir jāiet prom!Viņi ir tik daudz dzirdējuši un redzējuši, - un tagad šie
skaļi saka: „Tas varot būt, ka te viss esaot sātana apžilbināšanas darbs!” Mans draugs no Debesīm, es esmu tikai
no šīs Zemes; bet to es nevaru paciest pat par savas dzīvības cenu, ka tādas cūkas tik nekaunīgi apmēslo ar
savām netīrajām un smirdīgajām siekalām Vissvētāko no Svētākajiem! Prom ar viņiem!”
[4] Tikai tagad tie piecdesmit kļuva uzmanīgi uz Roklusa izvirdumiem, un piecēlās augstākais Stahars un
nopietni jautāja Roklusam: „Draugs Roklus, vai tavs vārds attiecas uz mums?”
[5] Roklus saka: „Uz ko tad vēl citu? Tieši jūs esat sātana melnais perējums un tādēļ nevarat panest nekādu
gaismu! Kā jūs uzdrošināties Mūžības Kungu un Meistaru, kas par to jums jau ir devis tik daudz visārkārtējāko
pierādījumu ar Vārdiem un darbiem, - ar savām vecajām, vispretīgākajām siekalām tik kaunpilni apgānīt?! Vai
tad jūs nebaidāties, ka pat Zemes virsma varētu jums par to atriebties?! Kas var būt Tas, kas uzsauc kalnam
jūrā: „Izbeidzies un kļūsti par neko!”, un kalns pazūd tai pašā acumirklī! Vai velns – pēc jūsu sapratnes – var
sprediķot pazemību un augstāko mīlestību uz Dievu un tuvāko?! Ak, jūs vistrakākie vērši un ēzeļi vienlaicīgi,
cik šausminoši tukši un sajukuši ir jāizskatās jūsu smadzenēs, ja jūs nespējat saprast, ka velnam - ja eksistētu
kaut viens tāds, kādi tie ir pēc jūsu priekšstatiem – Dieva un Kunga priekšā ir jābūt visnevarīgākajai un tādēļ
visnelaimīgākajai būtnei pēc tā mēra, cik tālu viņš ir atkāpies no pilnīgās Dieva kārtības!
[6] Bet, ja pēc visgudrākās un patiesākās Dieva mācības, viss spēks un vara ir atrodami mīlestībā uz Kungu un
Dievu, tad kāds spēks ir jūsu Belcebulam, kas esot pilns visrūgtākā naida pret Dievu, no tādas viņa
visnožēlojamākās un kaunpilnākās īpašības? Un ja pat mēs, cilvēki, aiz patiesas un īstas Dievatziņas trūkuma un
caur to arī noteikti aiz patiesa, visu izslēdzošas mīlestības uz Dievu trūkuma, esam vārgas un neko nespējošas
būtnes, cik jo vairāk tādas būtnes tad ir jūsu velni, kuriem Viņu vajadzētu pazīt ļoti labi, bet tomēr ienīst Viņu
pāri visiem mums iedomājamiem mēriem! Un tagad – kā ir iespējams, ka kāda būtne, pilnīgi pazīdama Dievu,
tomēr ienīst Viņu pāri visam, - patiesi, lai to aptvertu un sagremotu, bez tālākām runām – te piederas tikai tāds
cūku kuņģis, kāds ir farizejiem! Tāds kuņģis gan neēd nemaz cūkas gaļu; bet dabiskais iemesls izskatās, ka ir tai
apstāklī, ka viena cūka neēd citu cūku.
[7] Es tagad mīlu Kungu un Dievu vairāk par visu pasaulē, būdams Viņu tikai ļoti nedaudz iepazinis, un jūtu, kā
mana mīlestība pret Visvareno ir augusi atbilstoši katrai jaunai atziņai, iepazīstot Viņu; un es dzīvi jūtu, kā caur
to arī manas gribas spēks efektīvi kļūst varenāks. Un tā, kā es tagad te stāvu, es pilnīgi viens pats izaicinu uz
cīņu tūkstoš reiz tūkstoti leģionus farizejisko velnu! Tie visi kopā man nepakustinās nevienu salmiņu, - un šie
zeļļi apgalvo, ka šis Dieva vissvētākais no svētākajiem savus darbus darot ar viņu iedomātā velna palīdzību!?
Ak, jūs nesvētīgais krāmu saišķis, es no jums izdzīšu visus jūsu visvarenos velnus! Ir tieši pareizi un labi, ka šie
zeļļi beidzot ir krustojuši manu ceļu!”