5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[2] Tev gan pēc taviem vārdiem pieder īpaša vara, galu galā varbūt tu pats esi tas, kas ir paveicis šo brīnumu,
varbūt tu vari arī tikai ar vārdu un gribu pamodināt mirušos, kā mūsu pilsētā ir izplatījušās runas par kādu
Nācarieti, kas tādu lietu itin labi spējot paveikt visas pasaules acu priekšā, ko es arī pārāk stipri neapšaubu; jo
iekšēji cilvēki ir ļoti dažāda lieluma gari, un tādēļ bieži kāds vai nu no sevis, vai arī caur sagadīšanos izgudro
kaut ko, par ko miljoniem pirms viņa un miljoniem viņa laikā un pēc viņa nav ne mazākās nojausmas, un viņš to
dara un ar to liek vareni brīnīties pusei zemeslodes.Un tieši te atkal mūsu institūts nav samaksājams ne ar kādu
zeltu, jo tas uzmeklē tieši tādus izgudrotājus un nežēlo nekādas pūles, lai tos iegūtu sev, un viņu atsevišķos
izgudrojumus padarītu par cilvēku kopīgu ieguvumu!
[3] Mēs, esēņi, nekad nevajāsim nevienu cilvēku ar ārkārtējām spējām, kā arī nekad neliksim viņa ceļā šķēršļus,
bet gan mēs viņam sniegsim visu iespējamo atbalstu un meklēsim, kā viņu iegūt priekš mums, kas mums jau ir
vairākas reizes izdevies. Ka tad viņam pie mums neiet slikti, par to rūpējas viss institūts kā viens vīrs! Redzi, tā
mēs domājam ūn tā arī rīkojamies, neskatoties uz kaut kādu atalgojumu ne šajā, ne viņā pusē! Mēs darām to, ko
pēc vispārējas apspriešanās nolemjam par labu paša labā dēļ! Kāda gan tiesneša priekšā mums būtu jādreb?
[4] Varbūt galu galā tu esi pats brīnumainais Nācarietis? Tas arī būtu labi, un patiesībā vēl labāk; jo tad taču
beidzot mēs paši iepazītu to vīru vai jaunekli, par kuru esam jau dzirdējuši daudz un sevišķi ārkārtējas lietas!
Tikai priekš Nācarieša tu man izskaties mazliet par jaunu, kuram pēc apraksta vajadzētu būt ap vismaz
trīsdesmit gadu vecam. Bet tas nenozīmē neko, tu vari arī nebūt tas slavenais Nācarietis, jo arī tev ir ļoti
pamodināts un tiecīgs gars, tu esi bijis daudzās tālās zemēs un esi varējis savākt dažādu pieredzi. Kādēļ tad tu tā
nebūtu varējis nokļūt pie spējām, par kuru lielumu man nevar būt ne jausmas? Ak, te es neesmu ne mazākajā
mēra greizsirdīgs uz tevi! Bet es nenoliedzu, ka blakus mūsu šķietamajiem brīnumiem varēt pastāvēt arī īstie; jo
pirms neīstajiem ir jābūt bijušiem īstajiem, citādi neīstos cilvēki nebūtu varējuši nekad izgudrot. Bet vienā lietā
es tev nevaru piekrist, ka mēs apzināti ar saviem māņu brīnumiem jelkad būtu gribējuši sasniegt apzināti ļaunus
mērķus.
[5] Protams, mēs nezinājām, ka caur tādiem mānīgiem brīnumiem cilvēka dvēseles morālajai sfērai ir jātiek
totāli iznīcinātai, kas cilvēkam ir liels ļaunums; bet mēs visi kopā bijām ateisti un nevarējām atzīt nekādu citu
cilvēka dzīves laimes sfēru, kā materiālo, jo mēs neticējām cilvēka dzīvei pēc miesas nāves, vismaz ne apzinātai
dzīvei! Bet to, kas mūs ir novirzījis no ticības Dieva eksistencei un novedis pie pilnīgākā ateisma, es esmu
iespējami saprātam uzskatāmākajā veidā tev jau gari un plaši izskaidrojis un ticu, ka tagad es stāvu tavā priekšā
pat tad, ja tu būtu Dievs Pats, tik tīrs, cik vien iespējams.
[6] Manās iekšās nav pat viena noslēpumā turēta sirdsapziņas slima punkta, un tā es stāvu te tavā priekšā
pavisam drosmīgi! Nāves es nebaidos, lai gan patiesi, es neesmu nekāds sāpju un ciešanu draugs. Ar ko vēl citu
tu varētu sacelt matus vīram, kas arī par sevi var teikt – ja arī visa zeme sabruktu, tad pat drupas vēl nesīs
bezbailīgos! Labāk paliksim labi draugi un atbalstīsim viens otru labajā un patiesajā, kam noteikti ir jānes
labums visiem cilvēkiem, un, pēc manām domām, tad mums nemaz nebūs vajadzīgs sacelt viens otram matus!
Visumā tu vari darīt, ko tu gribi, un pasaule kopumā tik un tā nekad nekļūs labāka, kā tā ir tagad un ir vienmēr
bijusi!
[7] Vismīļak es tagad ar saviem biedriem ietu atkal prom! Jo es tikko ieraudzīju šeit vairākus farizejus un,
piedod man, draugs, ar tiem es ļoti nelabrāt satiekos, jo tie ir diametrāli pretēji ikvienam progresam. Visus
tālākos paskaidrojumus un pūles es atdāvinu tagad tev atpakaļ, jo es tagad zinu, kur es esmu, un kā garīgi man ir
jāorientējas, lai sasniegtu mūžīgo dzīvību no Dieva; pagaidām man arī vairāk neko nevajag, un es tev atlaižu arī
tālāko šī mājas brīnuma izskaidrošanu, lai gan es to būtu labprāt dzirdējis no pašiem pamatiem! Bet tie farizeji,
un pats īsti vērškājainais Cezarejas – Filipi augstais priesteris arī ir šeit?! O, te mēs drīz kļūsim neredzami!”
[8] Rafaels saka: „O, to dēļ jūs gan varat palikt; jo tie tagad ir tikpat maz farizeji, kā tu! Kas vien šeit staigā, ir
tīrs cilvēks, izņemot vienu, kas tikai Rakstu dēļ tiek paciests. Un tā par šeit esošajiem farizejiem tev vairāk nav
jābaidās! Bet tu esot kaut ko dzirdējis par brīnumaino Nācarieti? Pastāsti man kaut ko par viņu, un tad es, izejot
no tā, sacelšu tev matus gaisā! Vai to tu gribētu?”
[9] Roklus saka: ”Kādēļ ne? Daudz es gan nezinu; bet tam, ko es zinu, ir galva, rokas un kājas, un tas pelna
pilnu ticību. Es tikai lūdzu mazu pacietību, lai savāktos!”
54. Roklusa pieredze un uzskati par Nācarieti.