5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

savu iekšējo patiesību esmu turējis tā mazliet aiz sētas. Visumā tā ir visā pasaulē pazīstama lieta, ka bērni pie
patiesības tiek vadīti caur visdažādākajām nepatiesībām, un tā arī ir vecāku gudrība; jo, ja tie saviem bērniem
uzreiz sāktu pasludināt patiesību, tad tie mazajos ieaudzinātu maz labā un tikumīgā.
[3] Ir taisnība, ka es jauneklim sevi parādīju citādu, nekā es biju; bet ar to es viņam neizdarīju neko sliktu un
nevarēju arī to izdarīt, jo man nebija tādās gribas, un tādēļ es ticu, ka neesmu izdarījis neko sliktu.Bet, ja tā es
būtu grēkojis, tad arī visi vecāki grēko pret saviem bērniem, kas tiem ar zināmu nopietnību pat stingri apgalvo,
ka tālajos un augstajos kalnosaugot zināmi koki, kuros bērni līdzīgi plūmēm, ziedot un izaugot. Tur īpaši šo
augļu savācēji tos savācot un iznēsājot visā pasaulē pārdošanai. Reizēm šie augļi nonākot arī upēs un strautos,
un tad, kad tie ir atpeldējuši, tos varot arī izzvejot.
[4] Tie taču ir reiz visrupjākie meli, kā tos lielākus un dumjākus nemaz nevar stādīties priekšā; bet vecākiem,
bez šaubām tur klāt ir vislabākā griba savus mazos caur tādiem tīri no gaisa grābtiem sadzejojumiem pasargāt
no visām netiklām domām un tā viņus, svaigus un veselus miesā un dvēselē, aizvadīt līdz pieaugušā dzīvei, un
to, cerams, nevar uzskatīt par kaut ko nepareizu?! Un tādēļ arī es domāju, ka meli, kuros nav ne pēdas no
sliktiem nodomiem, bet bieži, pēc mūsu cilvēciskajām sapratnes spējām, to pamatā ir vislabākā tendence, ir
drīzāk uzskatāmi par tikumu, nekā par kaut kādu grēku!
[5] Un tā mūsu institūts ir gan pamatos pilns ar meliem un krāpšanu, bet līdz šim mēs vēl neesam ar to
savienojuši nekādu ne ļaunu, ne valdītkāru mērķi, tas nozīmē - tik tālu, cik sniedzās mūsu saprašana. Bet, kas
vēlākos laikos viss no tā varētu attīstīties, tā aprēķināšanai mums trūkst pravietisko spēju, un par to mēs
nevaram galvot, jo mūsu pēcteči būs tikpat gribā brīvi cilvēki, kādi tagad esam mēs.
[6] Es pat apgalvoju, ka sākumos visu reliģiju, kuru pamatos ir vienas vai otras tautas labāka tikumība,
dibinātājiem ar savu tautu ir bijuši pavisam labi un godīgi nodomi; bet vēlākie pēcteči, un it īpaši neaicinātie,
paši sevi radījušie priesteri, smieklīgi sliktie dievu šīszemes pārstāvji, ir sākuši nekad nesaprastos mācības
puktus nepareizi izskaidrot, savas patmīlības un valdītkāres interesēs pievienojuši savējos, jaunus, un zem
nosaukuma „dievu griba”, „dievu vārds” tos asi sankcionējuši, un ar tiem nabaga cilvēci, bieži visbriesmīgākā
veidā, mocījuši, kā mums pat tagad pārliecina daudzi ar rokām taustāmi piemēri!
[7] Apskatīsim tikai man labi pazīstamos stāstus no Jeruzalemes tempļa un tūlīt blakus Romas tempļa stāstus,
un mums būs pārpārēm piemēru, kur ir nonākts ar Mozu un vēl tālāk ar visu seno ēģiptiešu pirmgudrību! Un –
es gan negribu būt nekāds ļaunais pravietis, - bet es uzdrošinos Tavā priekšā apgalvot, ka Tava vistīrākā un
Dievišķā mācība, kuras galvenos punktus jauneklis brīnišķīgi ātri ir iedevis maniem biedriem, un viss, cik es
brīnišķīgu no tās esmu dzirdējis, jau dažos gadsimtos izskatīsies pavisam citādi!
[8] Tavi mācekļi kļūs par Tavas Dievišķās mācības sūtņiem un izpltītājiem. Viņi nevarēs paši nonākt visur, viņi
izvēlēsies sev atkal mācekļus, darīs tos par skolotājiem un vienlaicīgi arī par Tavas mācības priekšpulku, un tā
būs likts pamats priesterībai un līdz ar to visāda veida māņticībai, par ko es varētu derēt tūkstoti pret vienu!
[9] Bet, ja ar laiku visur notiks tā, tad kādēļ tieši mūsu institūtam būtu jābūt izņēmumam? Visur valda cilvēki.
Ja viņu priekšgalā stāv un rīkojas patiesais Dievs, mācot un vadot, tie, protams, paliks kārtībā; bet, ja Viņš tos
noliks nepieciešamajā brīvības pārbaudē, tad tie tūīt atkal ķersies pie zelta teļa tāpat kā senie izraēlieši tuksnesī,
kad Mozus no viņiem aizgāja uz Sinaja kalnu, lai atnestu Visaugstākā baušļus!”
68. Priesterība kā vislielākais traucēklis Kunga mācības izplatīšanā.
[1] (Roklus): „Tu kā vispilnīgākais, visu Dieva garu vispilnāk piepildītais pravietis, apveltīts ar visu varu un
spēku, kā vēl neviens Zemes cilvēks, notekti jau pats redzi to iepriekš! Bet, kas var kaut ko pret to? Pie mums
nu reiz ir tā, tā ir bijis vienmēr un arī tā paliks, un mēs to neizmainīsim!
[2] Kamēr cilvēkiem tiek atstāta miesa un brīvā griba, tikmēr visumā tie arī paliks tādi, kādi ir tagad un
iekārtosies ar visdažādākajām lietām atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Jo tie būs tālāk no mums, jo
sliktāk, kā es to pat pārāk bieži esmu piedzīvojis savos daudzajos ceļojumos! Jo tālāk es esmu attālinājies no šī,
tagad garīgās gaismas vienīgā punktiņa, jo es atradu aklākus un dumjākus cilvēkus jau agrāk, sava ateisma
laikā, un man tas noteikti visur būtu redzams vēl uzkrītošāk tagad, kad es zinu visu to, ko esmu uzzinājis.
[3] Ir gan ļoti pareizi, ka nevar būt nekādas tumsas, ko atbilstoša gaisma acumirklī nevarētu iznīcināt. Dabā
pilnīgi noteikti ir tā. Bet vai garīgā gaisma arī tā acumirklī var aizdzīt garīgo nakti, tas, dabiski, ir pavisam cits
jautājums! Kādā zināmā sakarībā manu gara nakti noteikti nevarēja nosaukt par nenozīmīgu, un jauneklis ar