5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

More documents

Recommendations

Info

[4] Meli un patiesība draudzīgi sadod rokas tur, kur mājās ir visas esības vispilnīgākais NEKAS. Šādāsvisdrošākajās un vispatiesākajās izredzēs tad ir galīgi un pilnīgi vienalga, zem kādas nerrības kapuces irizstaigāta šīszemes dzīve. Bet, kamēr dzīvo, sevis paša pasaulīgās labklājības dēļ ir ļoti jāpūlas noturēt no sevistālu visu, kas šīs dzīves mazumiņu var sarūgtināt un padarīt netīkamu. Viss pārējais ir pasakas un himēras. Bet,kas dzīvi uzskata par kaut ko augstāku, tas tikai apmāna pats sevi.[5] Bet šādus uzskatus es neuzstādu par tādiem, kas būtu pamatoti lietu dabā, bet tie ir tikai kā sekas, jo gandrīzikvienam cilvēkam, kas ir piesaistīts kādai pasaules nerru kastai, ir jānonāk un tad pilnīgi jāiedzīvojas šādosuzskatos, jo viņš nedrīkst domāt, runāt un rīkoties citādi, kā viņam priekšā raksta kastas stereotipie likumi. Esvaru būt vienu vai tūkstoš reizes visgaišāk pārliecināts, ka ar to Nācarieti lietas ir tieši tādas, kā tava augstāmute man tikko ir devusi zināt; bet ko man tas līdz? Kamēr es esmu zvērināts kastas loceklis, man noteiktineatliek nekas cits, kā kopā ar to pilnā kaklā kaukt – nost ar Viņu! Jo Viņš ir mūsu institūta drauds un ierobežotā nepieciešamos ienākumus![6] Bez šaubām, slepeni sevī es varu domāt, ka kopējā kasta tā grib un caur tavu lozi ir padarījusi tevi par tāsdarbarīku! Un tā tad es arī dodos uzdevumā un akli rīkojos pēc saņemtajiem priekšrakstiem, virs vai zemkuriem es nedrīkstu un nevaru neko pasākt pēc maniem personīgajiem uzskatiem. Tālāk sevī es vēl slepenākdomāju – ja vajājamajā nopietni kaut kas tāds ir, tad viņš drīz tiks galā ar mums, un mēs, kā uzvarētie, savasiesvaidītās telpas diez vai vēl kādreiz dabūsim redzēt. Bet, ja viņā nav nekas vairāk, kā atkal kāda jaunamutesbajārība, kā mēs to jau tūstoš reizes esam piedzīvojuši, tad viņš pavisam labi tiks novākts, ja vien mēsspēsim viņu notvert! Jo kāds ir viņa mērķis? Nekas cits, kā atkal jaunas un varbūt vēl ļaunākas kastu sistēmasdibināšana![7] Ak, sākumos viss izskatās tik dievišķīgi! Paskatīsimies uz Ābrahama un viņa pirmo pēcteču dzīvi! Te redzDievību ar viņiem it bieži kontaktējam redzamā veidā, un viņi tiek vadīti pa taisno ceļu; bet – nota bene! (ievērolabi!) – mēs, bez šaubām, nebijām tur klāt! Bet Mozus laikos – kā te izskatījās Ābrahama bērni? Mozus atkalbija viens, kuram pamatīgi bija jāizstudē seno Ēģiptiešu gudro mācības! Viņš tika iesvētīts visās Ēģiptiešugalma vājībās, un izskatās, ka viņam bija uznākušas slāpes pašam kļūt par Ēģiptes valsts valdnieku, un tamnolūkam viņš novāca sev no ceļa likumīgos faraona prinčus.[8] Pirmais plāns neizdevās. Viņš bēga un izdomāja citu plānu, lai savai ciltij piederīgos, kas bija zem dzīvniekuvalsts līmeņa nogrimusi tauta, caur slepeniem propagandistiem pienācīgi sakūdītu pret faraonu, kas savasmiesaskārības dēļ bija zaudējis vīra cieņu. Kad viņš uzzināja, ka viņa tauta bija triecienam gatava, tad nāca viņšpats, bruņots ar lielu burvju varu un iesāka diktēt ķēniņam. Savai tautai, kuras atmiņā, laikam, vēl bija kādadūmaka no senajiem, vecpatriarhu divinatīvajiem (ar Dievu saistītajiem) stāvokļiem, viņš sevi iepazīstināja kāJehovas sūtni, darīja tās priekšā, kā viegli saprotams, tai neaptveramus brīnumus, un tā tauta viņam sekoja kāaitu bari vadošajam aunam.[9] Viņš labi pazina to jūras īpašību, ka dienas laikā tā divas reizes cēlās un atkal atkāpās. Iespējamo pāriešanasvietu viņš bija jau sen izpētījis. Tikai nepilnas divas stundas iešanas mērenā tempā, un pāriets ir viss līčaplatums! Bēguma laikā līča vidū tam pāri iet vairāk par vienas stndas gājumu plats, ciets akmens dibens,vienmēr uz labām trīs stundām pilnīgi brīvs no ūdens un kalpo ceļotājiem,- ja jūru nekustina vētras, - parvislabāko pārejas tiltu. Ātrā solī to var šķērsot pat nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā, un tā pa visīsāko ceļuuzreiz nonāk Arābijas tuksnesī; citādi jūra pār šo rifu izplešas vairāku stundu gājiena plašumā un ir diezgandziļa. Ejot pa zemesceļu, Arābijas tuksnesi tikko var saniegt četrās līdz sešās dienās.[10] Mozus to aprēķināja ļoti gudri, jo viņam, kā nevienam citam no faraona galma, bija vispamatīgākāsteritoriālās zināšanas. Visātrākajā solī viņš vadīja savas masas pāri rifam uz Arābijas tuksnesi, uz visraupjākokalnu apvidu, kur nevienam, izņemot viņa sievas vecākus, nepiederēja nekas. Viņam tādēļ tā apkārtne un visascitas tās dabas brīnumainās īpašības bija noteiktu labi pazīstamas, un tās mūsu pravietis noteikti ptara labiizmantot.[11] Bet atstāsim tagad to, un mazliet palūkosimies uz pāri jūrai ejošajiem izraēliešiem, un mēs redzam, kā tie,kā uz vēja spārniem, tikko beidz ceļu pāri jūrai, kad faraons, iededzies dusmās un niknumā, pavēl savamkarapulkam pa to pašu ceļu dzīties pakaļ izraēliešiem. Ja faraons būtu ātrāk pienācis pie jūras, tad mūsu labaisMozus noteikti nebūtu ticis cauri ar veselu ādu; bet faraona tūļīgums un visdažādāko kavēkļu attīrīšanaaizkavēja viņus. Mozus ieguva ļoti nozīmīgu atrāvienu, un laimīgi izbēga no viņu vajājošā ienaidnieka. Kad
faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa šo pašu rifu, sasniedza tā vidu, jūra, kā parasts, sāka ļoti ātri celties un dzītsavus viļņus pār faraona karapulku, un tas, kā ir viegli aptverams, atrada savu drošo galu paisumā.152. Citi Vecās Derības brīnumu izskaidrojumi.[1] Te Kirēnijs pārtrauca stāstītāju un viņam teica: „Tik ļoti dumjš, kā es sākumā domāju, tu noteikti neesi. Bettādēļ, ka izskatās, ka tu visas lietas proti tik labi izskaidrot tikai ar dabiskiem iemesliem, tad es tomēr gribētu notevis uzzināt, kā tu man izskaidrosi pazīstamo parādību ar Derības šķirstu, un proti, - kā tu izskaidrosi dienišķodūmu stabu virs tā dienā un uguns stabu naktī? Kā rodas tie pēc tava pavisam dabiskā un bezbrīnumuskaidrojuma?”[2] Ar pavisam vieglu prātu farizejs saka: „Augstais pavēlniek! Tikai vienu acumirkli ielūkosimies senajākaramākslā, - un slavenais un tik ļoti dievišķotais Derības šķirsts būs gatavs! Pati kaste bija pēc seno Ēģiptiešuveida labi konstruēts, elektrību visaugstākajā mērā ražojošs instruments. Aiz ļoti sarežģīti konstruētās kastesbija vara ķerra dūmu taisīšanai. To piepildīja ar visādām stipri dūmojošām lietām un visbiežāk arī ar ļotismirdīgām, kā piemēram, spalvas, dažādu dzīvnieku vilna un arī cilvēku mati, šos dūmražus apslacīja ar sēru,piķi un ar salpetru (salnitri; Na nitrāts?) un tad aizdedzināja. Tas deva stiprus un biezus dūmus, kas, īpaši, ķerraiātri kustoties, aiz sevis atstāja biezai miglai līdzīgus dūmus, kas ietina ceļu un ienaidnieks, dzenoties pakaļ,nevarēja redzēt ceļa pagriezienus un vajājamā karapulka pozīcijas un piedevām, arī kamieļiem, zirgiem unziloņiem tie bija neizturami pretīgi smirdoši, un šie kara dzīvnieki griezās atpakaļ un atkāpās, kas vajājošajamienaidniekam noteikti nebija nekāda vēlamā lieta. Tas, ka bēgošais karapulks bieži vilka līdzi daudzas tādastikko aprakstītās ķerras, ir viegli saprotams. Un te nu būtu patiesā atainojumā šāda brīnumainā un pārsvētāMozus Derības šķirsta attēls; un es varu tev, augstais pavēlniek, ar labu sirdsapziņu teikt – sapienti pauca!(gudram pietiek ar mazumu).[3] Kirēnijs saka: „Labi, lai tas paliek! Bet kā tad tu man izskaidrosi vecās, lielās pilsētas Jērikas mūrusabrukšanu? Derības šķirsts tika nests ap pilsētas mūriem, vareni skanošu bazūņu skaņu pavadībā, līdzīgi, kāparasti tika pūsts jau seno Ēģiptiešu tempļos, un es ticu, ka jau trešā apļa laikā mūri iebruka kā putra. Kā tad tasbija iespējams? Miljons bazūņu skaņas par sevi to nevarētu nekad paveikt! Izskaidro man arī to tavā dabiskajāveidā!”[4] Farizejs, jau iepriekš glīti skaļi smiedamies, saka: „Nu, to taču var pat ar rokām taustīt! Par senajiemēģiptiešiem stāsta ar lielu noteiktību, ka viņi, pareizi lietojot elektrību, ir sagrāvuši un sadedzinājuši ienaidniekakuģus. Te mēs redzam zināmo šķirstu vairākas reizes ceļojam ap Jērikas mūriem, - un Josua būs jau pēcpatiesības zinājis, kādēļ viņš to ir darījis! Viņam ir jābūt bijušam ļoti labi pazīstamam ar apiešanos ar šķirstu unar tā iedarbību! Arī te es atkal domāju – sapienti pauca![5] Kirēnijs saka: „Jā, šo lietu var uzklausīt; bet, jā šķirsts nebija nekas vairāk, kā tikai tīra elektrības mašīna,tad tai arī vēl šodien būtu jābūt tam pašam!? Kādēļ tad tai šodien vairs nav tādas iedarbības?”[6] Farizejs saka: „Nu, arī tā iemesls būs pavisam viegli aptverams! Apskatīsim kādu māju, kas būtu apmēramtūkstoš gadus veca vai kādu kuģi, vai kādu klinti; tie sava vecuma dēļ arī izskatīsies jau stipri citādi! Pat akmeņitūkstoš gadu laikā sadēdē visai ievērojami, par cik tad vairāk nesatrunēs vecs koks un necēlmetāli, kā varš undzelzs; pat zeltā var itin labi atpazīt tūkstoš gadus![7] Mums vēl pieder vecais, mākslinieciski izbūvētais šķirsts, kas tomēr ar laiku ir kļuvis tik bojāts, ka tam nokādreizējā iedarbību radošā iekārtojuma ir palicis tikpat daudz, cik sirmgalvim mutē veselu zobu, no kuriemviņš sen jau ir šķīries. Piedevām vēl Babilonieši ir labi pratuši izlaupīt templi kopā ar šķirstu. Bet mēsnesaprotam, kā šis šķirsts reiz ir bijis iekārtots. Mēs esam gan likuši pagatavot pavisam līdzīgu pēc ārējāsformas; bet vecā iedarbība tam nekādi nevar piemist, jo tam pilnīgi iztrūkst iepriekšējā iekšējais iekārtojums untam arī ir jāiztrūkst, jo šajā laikā vismaz pie mums neviens vairs neprot to izgatavot. Es domāju, augstaispavēlniek, ka arī par to es esmu izteicies iespējami skaidri!”[8] Kirēnijs saka: „Jā, ja jau viss balstās, tā sakot, zināmā mērā uz smalku apmānu, tad kā tu pēc tam ar saviempilnīgi veselajiem uzskatiem un ieskatu vari palikt tāds pilnībā kondicionēts tādas krāpnieciskas iestādesloceklis?”
Page 1 and 2:
J. LorbersLielais Jāņa Evanģēli
Page 3 and 4:
apmierināts ar to, kā tu, Debesu
Page 5 and 6:
vīnogulājiem, kas visi bija no sk
Page 7 and 8:
bērnus! Kungs, es esmu Tavā varā
Page 9 and 10:
[9] Tie priesteri, kas tev aprakst
Page 11 and 12:
[1] Es saku: „Tikai mierīgi, Man
Page 13 and 14:
[1] Es saku: „Jā, tu Mans ļoti
Page 15 and 16:
[3] Tikai cilvēks dvēsliski un ga
Page 17 and 18:
tiem. Bet Es norādīju viņam par
Page 19 and 20:
austrumiem - mare Caspium. Tur zem
Page 21 and 22:
19. Patiesais Roklusa un viņa pava
Page 23 and 24:
kalnus un izžāvēs jūras un ezer
Page 25 and 26:
kāda, vai cik ierobežota inteliģ
Page 27 and 28:
[6] Un, lai savām maldu mācībām
Page 29 and 30:
būtu kaut kāda uzblīdusi, kā ta
Page 31 and 32:
nekad nespēj izkļūt. Bet tādē
Page 33 and 34:
sievietes! Uz to dievbijīgais prie
Page 35 and 36:
klusēja, un man bija laiks domāt
Page 37 and 38:
veidotās formas? Tik ilgi, kamēr
Page 39 and 40:
aizvietojošie viltīgie cilvēki s
Page 41 and 42:
[1] Aiz tīra izbrīna par Roklusa
Page 43 and 44:
grēku nožēlas veidi viņus visva
Page 45 and 46:
[3] Tagad stādies sev priekšā ve
Page 47 and 48:
taisnība, un izskatās, ka arī vi
Page 49 and 50:
[4] Bet Dievam Kungam tagad patīk
Page 51 and 52:
vispusīgā pasaulīgā labklājīb
Page 53 and 54:
tiks izsmalcinātas. Jūs uzdrošin
Page 55 and 56:
vajadzības gadījumā visu tavu ma
Page 57 and 58:
[2] Tev gan pēc taviem vārdiem pi
Page 59 and 60:
[11] Es tev saku: visi Jehovas un v
Page 61 and 62:
[1] Te Rafaels atgādina Roklusam,
Page 63 and 64:
ļaunprātība ir jānosoda ar visu
Page 65 and 66:
savienota ar mīlestību, tad tā l
Page 67 and 68:
[9] Un tagad tev nebūs tik viegli
Page 69 and 70:
[7] Bet tā nav Nācarieša kāda n
Page 71 and 72:
savu iekšējo patiesību esmu tur
Page 73 and 74:
[14] Tā nu ir mana kailā atzīša
Page 75 and 76:
[8] Pie tam, arī visa Zeme un, īs
Page 77 and 78:
[2] Ar tuvākmīlestību ir daudz v
Page 79 and 80:
pavisam maigi izlocīsies no savas
Page 81 and 82:
[3] Jau tagad es sevī sajūtu neka
Page 83 and 84:
[4] Es saku: „Tā kā tu tagad sa
Page 85 and 86:
[7] Jūdi runā par zināmiem pirmr
Page 87 and 88:
gaismas substances tūlīt izveidos
Page 89 and 90:
attīstību; bet ar izteicienu „z
Page 91 and 92:
visiem ir brīnumu kārīgi, un uzr
Page 93 and 94:
papriekšu pārbaudītu un izpētī
Page 95 and 96:
[1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet
Page 97 and 98:
Mūsu biķeri tika piepildīti līd
Page 99 and 100:
94. Rafaels izskaidro Roklusam jēd
Page 101 and 102:
vislielākajā patmīlībā un savt
Page 103 and 104:
[9] Jo neviens Dievs un neviens eņ
Page 105 and 106:
Dievišķajai Visvarenībai, kas ta
Page 107 and 108:
[7] Florans saka: „Jā, mīļais
Page 109 and 110: Kristītājs Jordānā ir jāiznīc
Page 111 and 112: [11] Pasaule uzgāžas uz mūsu pr
Page 113 and 114: [1] Rokluss saka: „Mans visaugst
Page 115 and 116: galā pār visu Zemi visdažādāk
Page 117 and 118: mūžīgi lielajā, valstībā, nud
Page 119 and 120: [2] Reizēm tiem ir arī sapņiem l
Page 121 and 122: materiālo daļu; bet mums tas tā
Page 123 and 124: neesoši, jo tos es neaptveru un ne
Page 125 and 126: [1] Mataels saka: „Jā, Kungs un
Page 127 and 128: [1] (Kungs:) „Kas ārējam cilvē
Page 129 and 130: [5] Kā tad viena vīnoga kļūst g
Page 131 and 132: neko no kāda īpaša apgaismojuma,
Page 133 and 134: [4] Tici Man, kopš Noasa laikiem u
Page 135 and 136: 129. Kunga pļāvēju garīgā gata
Page 137 and 138: [8] Tādos cilvēkos tad atdziest a
Page 139 and 140: 133. Dieva bērnu attieksme pret pa
Page 141 and 142: viņš zina, kas viņam ir jādara
Page 143 and 144: [11] Nu, un ko lai pārsteigtie vec
Page 145 and 146: jāstāsta māņi, jo citādi ar ti
Page 147 and 148: raudiet, esiet vāji un pilni pacie
Page 149 and 150: [7] Jo ar to, ka Kungs tev teica -
Page 151 and 152: 143. Kunga padoms Roklusam.[1] Tad
Page 153 and 154: vēl maza ceturtdaļstunda, un stā
Page 155 and 156: [8] Uz šo jautājumu nesekoja nek
Page 157 and 158: Bauslībai, bet arī vislielākos z
Page 159: saku - pat kaut cik atjautīgs bēr
Page 163 and 164: iespēju radīt melus tāpat, kā g
Page 165 and 166: 156. Farizeja šaubas par Dieva kl
Page 167 and 168: visu līdz pat vissmalkākajai deta
Page 169 and 170: [8] Kad karalis redzēja lielo māk
Page 171 and 172: gadījums, lai gan tam ir ļoti lie
Page 173 and 174: jāparāda arī praktiski, lai apst
Page 175 and 176: ļoti godīgs vīrs, gribētu dusmo
Page 177 and 178: Bet ar nenokārtotu lietu mēs nedr
Page 179 and 180: [8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt s
Page 181 and 182: tas būs sasiets arī Debesīs! - T
Page 183 and 184: neviens nav pamanījis, kā jūs m
Page 185 and 186: [12] Aziona saka: „Jā, jā, drau
Page 187 and 188: izcīnīt, neskatoties uz taviem t
Page 228:
-
show all

5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?