5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

būtu smalki aprakstītas; sakiet, kad jūs tiktu galā ar visu to rakstu izlasīšanu? Es nu ceru, ka jūs savu muļķību
jau sākat mazliet ieskatīt!
[5] Aizejiet uz Memfisu, uz Tēbām, uz Karnaku un uz Aleksandriju! Tur visur jūs atradīsiet bibliotēkas, visas
iespējami īstas un pareizas; bet Es jums galvoju, ka neviens cilvēks nav spējīgs to visu izlasīt piecsimt gados!
Tam, patiesi, būtu nepieciešams Metuzāla vecums, lai visus tos rakstus un zīmes tikai vienreiz caurlasītu! Un
kāds labums no tā būtu tam, kas būtu uzņēmies šādas visapbrīnojamākās pūles? Viņš izlasīto beigās jau būtu no
dienas uz dienu aizmirsis, un jā, kad viņš jau kļūtu tā īsti apjucis - no stundas uz stundu un no minūtes uz minūti
pilnīgi pa tīro aizmirsis un no tā savai dzīvei nebūtu saņēmis ne vismazāko labumu.
[6] Vai jūs nu manāt, kādu pilnīgi citu ceļu Es jums gribu rādīt ar šo Manu mācību; uz šī ceļa visīsākajā laikā, ja
tikai labi grib, var ieiet visā Debesu gudrībā!
[7] Tas ceļš esmu Es, un patiesība un dzīvība. Kas Mani, patiesi mīlot, ir uzņēmis savā dvēselē, bet ne tikai
ticībā pēc dzirdētā Vārda, bet gan pilnīgi, darbos, pie tā Es vienmēr nākšu Garā un atklāšos viņam un
apgaismošu viņu kā gaišā uzlecošā Saule apgaismo pirms tam tumšaos Zemes laukus.
[8] Ar vienu iekšēju garīgu skatienu viņš iemācīsies no visdziļākajiem pamatiem pazīt vairāk, nekā ar lasīšanu
desmitreiz simttūkstoš gados, ja kādam cilvēkam būtu dots tik ilgi dzīvot.
[9] Jūs paši tagad šajās dienās, kopš Es, pastāvīgi mācot un darbojoties, esmu pavadījis starp jums, esat jau visai
daudz dzirdējuši un redzējuši, un jūsu dvēseles tādēļ ir ļoti pamodinātas, un tajās ir ienākusi mīlestība, ticība un
pilna paļāvība; bet, ja jūs pie tā apstāsieties, tad, patiesi, jūsu dvēselēm tas noderētu maz, un jūsu atziņa un
zināšanas paliktu pie tā, kas jums ir tagad.
[10] No šī laika jums ir jākļūst pašdarbīgiem pēc Manas mācības, tad jūsu dvēsele kļūs dzīvāka un gaišāka, un
tikai tad Manas Gars ņems tajā mājvietu un vadīs jūs visā aptiesībā.
[11] Un tā arī ir jaunā patiesās dzīves skola un vienīgi patiesās zināšanas par Dievu un par sevi pašu. Un tādēļ
arī Mana mācība saucas patiesais Evanģēlijs (labā, priecīgā Vēsts), jo tā māca cilvēkiem iet pa vienīgo pareizo
un patieso ceļu, lai uz tā sasniegtupatieso, mūžīgo dzīvi un vienīgo, patieso Mīlestību un gudrību no Dieva.
[12] Mācība gan ir maza, un, kad tā tikts ierakstīta grāmatā, tad ikviens cilvēks, kas vien prot lasīt, var to izlasīt
ļoti nedaudzās stundās. Bet, vienalga, cik čakla, lasīšana vien nevienam nenoderēs vairāk, kā tikai darīs to
pazīstamu ar Manas mācības ārpusi, - kam gan pirms visa ir jānotiek.
[13] Jo šis akts līdzinās ceļojumā nepieciešamajam pirmajam solim; jo, ja Man, piemēram, vajadzētu aizceļot no
šejienes uz Damasku, bet Es nekad nesperu pirmo soli, tad ir pats par sevi saprotams, ka Es nevaru izdarīt arī
otro soli, un daudzos nākamos, kam Mani vajadzētu nogādāt Damaskā, protams, vēl mazāk. Bet, ja Es arī spertu
pirmo soli, un to - nu ļoti varenu, un, iespējams, vēl arī otro, trešo un ceturto, tad tas Man tāpat nelīdzētu neko,
ja Es pēc tam apstātos un atrastu par pārāk apgrūtinošu turpināt spert soļus tik ilgi, kamēr Damaska būtu
sasniegta.
[14] Tagad Es jums ļoti skaidri esmu parādījis, kas jums ir jādara, lai patiesi sasniegtu mūžīgo dzīvību un visu
tās taisnīgumu. Darīt tā, tad Mans apsol’ījums pie jums visiem sasniegs vispilnīgāko piepildījumu; jo no visa tā
daudzā, ko Es jums līdz šim esmu atklājis, protams, tas vislielākais un jūsu dzīvības dēļ visnepieciešamāk
ievērojamais ir tieši tas, ko Es jums tikko esmu teicis un atklājis.
[15] Es esmu jums rādījis un atklājis daudzus Manas Radības brīnumus, un tādēļ jūs esat no Manis ļoti daudz
iemācījušies; bet tagad jūs zināt tikai to, ko esat redzējuši un dzirdējuši, tālāk jūs tomēr nezināt neko. Bet ar
pašreizējo atklāsmi Es jums uz vissmalkāko un rokām taustāmi skaidri parādījis, kas jums un ikvienam ir jādara,
lai jūs paši personīgi nokļūtu pie neierobežotas visas bezgalīgi lielās Dieva Radības visu brīnumu apskatīšanas,
kas tad jums vairs netiks atņemts, bet paliks mūžam.”
125. Pašpārbaudes nepieciešamība.
[1] (Kungs:) „Tad nu čakli dariet pēc tā; uzņemieties visas pūles un pārbaudiet sevi, vai jūs kaut ko neizlaižat,
lai beigās jums nebūtu jāsaka – redzi, tagad es jau pilnus desmit līdz divdesmit gadus esmu darījis visu, ko
jaunā mācība maqn ir priekšrakstījusi, un tomēr es joprojām stāvu uz tās pašas vietas, joprojām es sevī nejūtu