5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

visiem ir brīnumu kārīgi, un uzreiz visu grib pasūtīt savam institūtam, un caur to daudz no tā labā, kas Man ir
padomā ar šo institūtu, varētu nozīmīgi ciest. Viena vai otra nēģera vietā, ar kuriem vismaz pasaulē ļoti
kustīgais Roklus ļoti drīz būtu uzsācis arunas, Es noliku Rafaelu, kas ļoti labi prata nodarbināt asā prāta vīru, un
turpina to darīt arī vēl tagad viņa labā un pazīstamā institūta labā un visas cietējas cilvēces labā.
[3] Kirēnijs saka: „Ak, man ir īsti žēl šī Oubratouvishāra, jo viņš bija viens īsts cilvēciskās dabas gudrības
atradums! Man būtu gribējies redzēt Justus Platonicus, kad Oubratouvishārs Memfisā aizies pie viņa un noteikti
smalki izstāstīs visu, ko viņš te ir piedzīvojis!”
[4] Es saku: „Nu, tu būtu dzirdējis uz mata precīzu pilnīgi visa attēlojumu, kas te ir noticis un ir ticis runāts šo
nēģeru šeit atrašanās stundās. Jo pirmkārt, šiem cilvēkiem ir ļoti stipra atmiņa, un otrkārt, kas ir galvenais – viņi
nepazīst melus un viltu – un tādēļ viņi Memfisas mēram arī neapslēps neko. Protams, tev ir palikusi
visskaistākā un vērtīgākā atmiņa no viņiem – proti, lielais dimants, kam šai pasaulē ir nenovērtējama vērtība.
[5] Un, tā kā nu Es esmu pieminējis šo akmeni, tad Man ir tev arī kaut kas jāpastāsta par tā sevišķām īpašībām.
Tādēļ, ka akmenim ir ļoti gludas spoguļvirsmas, tad uz tām visu laiku veidojas zināma elektromagnētiska
uguns, vai tev saprotamāk izsakoties – uz tā arkārtīgi gludajām virsmām pastāvīgi spēlējas liels daudzums
viscēlākā veida dabas garu. Tie spiežas šurpu pūļiem un ielenc akmeni no visām pusēm, un caur savu
nepārtraukto darbību tie rada zināmu, īpašu tā virsmu spīdēšanu, kas cilvēku acīs arī piešķir šim akmenim tā
īpašo vērtību.
[6] Gandrīz līdzvērtīgs ir arī akmens Urim (rubīns), kas arī ir zināms dimanta veids. Tikai dimants ir grūti
šķirams, nemaldinošs eoniem daudzu gudrības dabas garu sakopojums, kā dēļ arī dimants ir arkārtīgi ciets; bet
Urim ir dabas mīlestības garu sakopojums, un tādēļ tas ir sarkans un tā cietība ir mazliet mazāka, un uz tā
virsmām, īpaši tad, ja tās ir ļoti labu un smalki nopulētas, pastāvīgi pulcējas liels daudzums dabas mīlestības
garu, kas arī šim akmenim rada īpašu gaismas spīdumu, kas ne reti arī vistumšākajā naktī pat miesas acij ir
saskatāms kā matēts spīdums.
[7] Ja tu sev piekarināsi pie krūtīm šos divus akmens veidus, tad tu mehāniski iecelsi savienībā ar savu auru (ar
tavu ārējo dzīvības sfēru) lielu daudzumu dabas mīlestības un gudrības garu. Tava dvēseles dzīvības smarža tos
satrauks, tie kļūs ļoti darbīgi, un tā tie radīs tavā dvēselē lielāku gaismu, un šajā gaismā tad dabas garu speciālā
inteliģence radīs tavā dvēselē spoguļveida refleksu, un dvēselei tad momentā ir jāpāriet augstākā un dziļākā
zināšanā, un tādā veidā tā kļūst gaišāk redzīga, nekā parasti savā šīszemes normālājā stāvoklī.
[8] Tieši tādēļ arī Mozus caur savu brāli Āronu ir licis augstākajam priesterim uz krūtīm nēsāt Tumim un Urim
tāfelītes, un tas ir – tai laikā, kad viņš pildīja savus amata pienākumus, lai viņš būtu spējīgs pravietot.
[9] Bet no tagadējā laika minēto tāfelīšu vietā to pašu panāks patiesa mīlestība uz Dievu un tās gudrība, un darīs
to daudz augstākā un dzīvākā veidā; bet neskatoties uz to visu, Es tev esmu šīs abu dārgakmeņu sevišķās
īpašības darījis zināmas tikai, lai tu to zinātu.”
87. Par valnieku rotāšanos ar zeltu un dārgakmeņiem.
[1] (Kungs:) „Šādas īpašības un darbību varētu panākt arī ar citiem ķermeņiem, ja tos varētu novest līdz
arkārtējam gludumam; bet, tā kā citu ķermeņu cietība ir mazāka, tad tādēl to nevar panākt, un šādu īpašību
panākšanai der tikai Tumim un Urim. To labi zināja jau senie ēģiptieši, un tieši šim nolūkam izmantoja abus
dārgakmeņu veidus. Tādēļ vienmēr šos akmeņus uz krūtīm nēsāja vecie gudrie un faraoni, un zelta stīpā arī uz
savām galvām.