You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
institūts ir mūsu īpašums, un ar to mums pēc Romas likumiem ir neapstrīdamas tiesības rīkoties brīvi pēc savas
gribas un patikas. Ja mēs gribam tautai kaut ko darīt, tad mēs to darām tādēļ, ka mēs to gribam, jo mēs nestāvam
it neviena algā vai dienestā. Mēs esam cilvēki un kungi paši sev un paši kā romieši un pavalstnieki, mēs stāvam
likumīgā apsardzībā tikpat labi, kā ikviens romietis mūsu priekšā; piedevām mums vēl pieder tik daudz
dārgumu un mantas, ka pat dzīvojot kā pašiem Krosusiem, mēs savas bagātības nevarētu iztērēt pat tūkstoš
gados. Te es pat tīri pasaulīgā aspektā nesaskatu, kā priekšā mums vajadzētu kaunā nosarkt! Kunga priekšā
mums tagad vairs nav nekādu citu noslēpumu. Tikai Viņš būtu vienīgais, kura priekšā mums būtu jākaunas, bet
ar Viņu mēs lietu esam izlīdzinājuši. Bet, ja Viņš tagad pret mums ir labs, jo Viņš noteikti jau iepriekš zina, ka
mēs Viņa gribu līdz pat laiku beigām īstenosim tik tīrā veidā, kā to līdz šim esam saņēmuši. Un tad arī Viņš
paliks labs pret mums ne tikai līdz laiku beigām, bet arī Viņā pusē mūžīgi.
[3] Redziet un padomājiet, cik briesmīgi muļķīgi ikvienam no mums būtu, ja mēs gribētu tiesāties ar kādu aklo
par to, ka viņš uz kāda sev nepazīstama ceļa ir paklupis pret akmeni, nokritis, un tādēļ sevi savainojis. Ak, ja
viņš būtu redzīgs, tad noteikti varētu teikt – draugs, kādam nolūkam tad tev galvā ir divas acis? Bet aklam nevar
tā pārmetoši jautāt, jo viņam nav dzīvības gaismekļu un viņam neviena Saulīte ne uzlec, ne noriet. Un tā arī mēs
bijām garīgi akli, un neviens nevarēja mūs paņemt aiz rokas un vadīt pa pareizo ceļu! Bet, ja mēs uz ceļa, kuru
neesam redzējuši, esam arī bieži krituši, kas var tad mūs par to saukt pie mūs apkaunojošas atbildības? Vai tad
mēs zinājām to, ko zinām tagad?! No kā gan lai mēs būtu to uzzinājuši? Bet tagad mēs zinām, un pēc tā arī
rīkosimies tāpat, kā līdz šim esam rīkojušies pēc tā, ko esam zinājuši.
[4] Bet tagad arī runa nav par to, vai mēs mūsu dēļ, pa jaunam pārkārtojot mūsu institūtu, izkulsimies no visa ar
godu, vai nē, bet runa ir vienīgi par to, lai pasaule mūs neturētu aizdomās par krāpšanu, jo nākamībā mēs
gribam strādāt un strādāsim cilvēku labā tikai uz patiesības lauka, un te piederas laba paļāvība un zināms labs
gods no mūsu vadāmo un pamācāmo cilvēku puses; un to mēs nedrīkstam zaudēt ne par kādu pasaules cenu, ja
mūsu pūlēm ir jānes labi augļi.
[5] Un tā viss jau ir pavisam labā kārtībā, un mēs drīkstam noārdīt visu, un tas nebūs nekas pārāk uzkrītošs. Bet
tikai Mēness un Saules aptumsumi, vismaz sākumā, sagādās mums mazlit galvassāpes, jo noteikti tie pastāvēs
arī turpmāk! Un tad drīz pie mums nāks zināms daudzums dažādu cilvēku, kas mums teiks – kādēļ jūs pieļaujat,
ka tādas briesmas nāk pār mums?! Vai mēs jūsu un dievu priekšā esam grēcinieki, kādēļ jūs mūs par to
nebrīdināt, lai mēs varētu nožēlot grēkus un jums un dieviem nestu upurus? Kādu atbildi mēs tad viņiem dosim?
[6] Redziet, te slēpjas patiesais āķis un šķēps! Nu, šeit bez kādiem zināmiem, vajadzības spiestiem meliem, ar
tīro, dievišķo patiesību vien, būs ļoti grūti izvairīties no cilpas! Bet pēc Kunga gribas arī vajadzības spiestiem
meliem nekad nebūtu jānāk pār mūsu lūpām! Ko tad te varētu darīt?! Ak, cik izmisīgi smags stāvoklis! Kā saka
– te mani vērši nu stāv cieši pie kalna un negrib savu vezumu stiept tālāk uz augšu pāri stāvajai klints sienai.”
[7] Kāds no šīs sabiedrības saka: „Nu tad pajautā visu lietu Kungam un Meistaram! Viņš arī šajā lietā tev droši
dos pareizo padomu! Mēs te varam vai veselu gadu savās galvās prātot šā vai tā, un tikpat nespēsim no tām
izdabūt neko gudru! Bet tagad vēl mēs esam pie Avota un varam no tā smelties vislabāko padomu. Vai mēs
nebūtu nerri, ja šādā, tik svarīgā jautājumā, mēs negriztos pēc padoma pie visaugstākā un visgudrākā visu lietu
Cēloņa un nejautātu Viņam, kas te būtu darāms, lai mēs Dieva valstības uz zemes labā aklās pasaules cilvēces
priekšā nekristu kaunā?”
[8] Rokluss saka: „Protams, te tev ir taisnība, un to, dabiski, Viņa dievišķās mācības izplatīšanas labā katrā ziņā
es varētu darīt; tikai pirms tam mums pavisam godīgi būtu jāpārdomā, vai mūsu šeit uzstādītais lūgums Viņa
dievišķajai Mīlestībai un gudrībai jau pats par sevi nav pārāk liela muļķība, ar kādu mums nepieklātos tuvoties
Viņam, jo ar to mēs izceltu dienasgaismā vai nu mūsu vēl pārāk lielo muļķību, vai arī pārāk niecīgo cieņu Viņa
neapstrīdamās Dievišķības priekšā!”
[9] Te viens cits no sabiedrības atkal saka: „Jā, jā, tu domā pilnīgi pareizi un godīgi; bet zini – mums visiem tas
nelīdz nenieka! Kad reiz kāds ūdenī sauc pēc palīdzības, tad ir maz jāskatās un jāvēro, vai viņš ir iekritis
nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ vai paša labprātīgas muļķības dēļ, - un tas, kam ūdens jau smeļas mutē,
patiesi vairs nedomā par to, kas īstenībā viņu ir iedzinis ūdenī, bet viņa baiļu sauciens ir – palīgā, palīgā! Bez
šaubām, pavisam cita lieta ir, vai viņam var tikt palīdzēts, vai nevar; tas jau ir atkarīgs no to gudrības, kurus
nalaimīgais sauc palīgā. Tāds ir mans uzskats.”
[10] Rokluss saka: „Precīzi trāpīts naglai uz galvas! Un tādēļ tagad es arī jautāšu visu meistaru Meistaram.”