5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

More documents

Recommendations

Info

institūts ir mūsu īpašums, un ar to mums pēc Romas likumiem ir neapstrīdamas tiesības rīkoties brīvi pēc savasgribas un patikas. Ja mēs gribam tautai kaut ko darīt, tad mēs to darām tādēļ, ka mēs to gribam, jo mēs nestāvamit neviena algā vai dienestā. Mēs esam cilvēki un kungi paši sev un paši kā romieši un pavalstnieki, mēs stāvamlikumīgā apsardzībā tikpat labi, kā ikviens romietis mūsu priekšā; piedevām mums vēl pieder tik daudzdārgumu un mantas, ka pat dzīvojot kā pašiem Krosusiem, mēs savas bagātības nevarētu iztērēt pat tūkstošgados. Te es pat tīri pasaulīgā aspektā nesaskatu, kā priekšā mums vajadzētu kaunā nosarkt! Kunga priekšāmums tagad vairs nav nekādu citu noslēpumu. Tikai Viņš būtu vienīgais, kura priekšā mums būtu jākaunas, betar Viņu mēs lietu esam izlīdzinājuši. Bet, ja Viņš tagad pret mums ir labs, jo Viņš noteikti jau iepriekš zina, kamēs Viņa gribu līdz pat laiku beigām īstenosim tik tīrā veidā, kā to līdz šim esam saņēmuši. Un tad arī Viņšpaliks labs pret mums ne tikai līdz laiku beigām, bet arī Viņā pusē mūžīgi.[3] Redziet un padomājiet, cik briesmīgi muļķīgi ikvienam no mums būtu, ja mēs gribētu tiesāties ar kādu aklopar to, ka viņš uz kāda sev nepazīstama ceļa ir paklupis pret akmeni, nokritis, un tādēļ sevi savainojis. Ak, javiņš būtu redzīgs, tad noteikti varētu teikt – draugs, kādam nolūkam tad tev galvā ir divas acis? Bet aklam nevartā pārmetoši jautāt, jo viņam nav dzīvības gaismekļu un viņam neviena Saulīte ne uzlec, ne noriet. Un tā arī mēsbijām garīgi akli, un neviens nevarēja mūs paņemt aiz rokas un vadīt pa pareizo ceļu! Bet, ja mēs uz ceļa, kuruneesam redzējuši, esam arī bieži krituši, kas var tad mūs par to saukt pie mūs apkaunojošas atbildības? Vai tadmēs zinājām to, ko zinām tagad?! No kā gan lai mēs būtu to uzzinājuši? Bet tagad mēs zinām, un pēc tā arīrīkosimies tāpat, kā līdz šim esam rīkojušies pēc tā, ko esam zinājuši.[4] Bet tagad arī runa nav par to, vai mēs mūsu dēļ, pa jaunam pārkārtojot mūsu institūtu, izkulsimies no visa argodu, vai nē, bet runa ir vienīgi par to, lai pasaule mūs neturētu aizdomās par krāpšanu, jo nākamībā mēsgribam strādāt un strādāsim cilvēku labā tikai uz patiesības lauka, un te piederas laba paļāvība un zināms labsgods no mūsu vadāmo un pamācāmo cilvēku puses; un to mēs nedrīkstam zaudēt ne par kādu pasaules cenu, jamūsu pūlēm ir jānes labi augļi.[5] Un tā viss jau ir pavisam labā kārtībā, un mēs drīkstam noārdīt visu, un tas nebūs nekas pārāk uzkrītošs. Bettikai Mēness un Saules aptumsumi, vismaz sākumā, sagādās mums mazlit galvassāpes, jo noteikti tie pastāvēsarī turpmāk! Un tad drīz pie mums nāks zināms daudzums dažādu cilvēku, kas mums teiks – kādēļ jūs pieļaujat,ka tādas briesmas nāk pār mums?! Vai mēs jūsu un dievu priekšā esam grēcinieki, kādēļ jūs mūs par tonebrīdināt, lai mēs varētu nožēlot grēkus un jums un dieviem nestu upurus? Kādu atbildi mēs tad viņiem dosim?[6] Redziet, te slēpjas patiesais āķis un šķēps! Nu, šeit bez kādiem zināmiem, vajadzības spiestiem meliem, artīro, dievišķo patiesību vien, būs ļoti grūti izvairīties no cilpas! Bet pēc Kunga gribas arī vajadzības spiestiemmeliem nekad nebūtu jānāk pār mūsu lūpām! Ko tad te varētu darīt?! Ak, cik izmisīgi smags stāvoklis! Kā saka– te mani vērši nu stāv cieši pie kalna un negrib savu vezumu stiept tālāk uz augšu pāri stāvajai klints sienai.”[7] Kāds no šīs sabiedrības saka: „Nu tad pajautā visu lietu Kungam un Meistaram! Viņš arī šajā lietā tev drošidos pareizo padomu! Mēs te varam vai veselu gadu savās galvās prātot šā vai tā, un tikpat nespēsim no tāmizdabūt neko gudru! Bet tagad vēl mēs esam pie Avota un varam no tā smelties vislabāko padomu. Vai mēsnebūtu nerri, ja šādā, tik svarīgā jautājumā, mēs negriztos pēc padoma pie visaugstākā un visgudrākā visu lietuCēloņa un nejautātu Viņam, kas te būtu darāms, lai mēs Dieva valstības uz zemes labā aklās pasaules cilvēcespriekšā nekristu kaunā?”[8] Rokluss saka: „Protams, te tev ir taisnība, un to, dabiski, Viņa dievišķās mācības izplatīšanas labā katrā ziņāes varētu darīt; tikai pirms tam mums pavisam godīgi būtu jāpārdomā, vai mūsu šeit uzstādītais lūgums Viņadievišķajai Mīlestībai un gudrībai jau pats par sevi nav pārāk liela muļķība, ar kādu mums nepieklātos tuvotiesViņam, jo ar to mēs izceltu dienasgaismā vai nu mūsu vēl pārāk lielo muļķību, vai arī pārāk niecīgo cieņu Viņaneapstrīdamās Dievišķības priekšā!”[9] Te viens cits no sabiedrības atkal saka: „Jā, jā, tu domā pilnīgi pareizi un godīgi; bet zini – mums visiem tasnelīdz nenieka! Kad reiz kāds ūdenī sauc pēc palīdzības, tad ir maz jāskatās un jāvēro, vai viņš ir iekritisnelaimīgas apstākļu sakritības dēļ vai paša labprātīgas muļķības dēļ, - un tas, kam ūdens jau smeļas mutē,patiesi vairs nedomā par to, kas īstenībā viņu ir iedzinis ūdenī, bet viņa baiļu sauciens ir – palīgā, palīgā! Bezšaubām, pavisam cita lieta ir, vai viņam var tikt palīdzēts, vai nevar; tas jau ir atkarīgs no to gudrības, kurusnalaimīgais sauc palīgā. Tāds ir mans uzskats.”[10] Rokluss saka: „Precīzi trāpīts naglai uz galvas! Un tādēļ tagad es arī jautāšu visu meistaru Meistaram.”
143. Kunga padoms Roklusam.[1] Tad Rokluss vēlreiz steidzīgi dodas pie Manis un pilnīgi atklāti uzdod Man šo savu, kā zināms, diezgankļūmīgo jautājumu.[2] Un Es viņam saku: „Nu, nu, kā Es redzu, tu jau sāc mazliet ieskatīt, kā vienalga, kādai krāpšanai agrāk vaivēlāk ir jāsāk cilvēkam katrā ziņā noteiktā veidā sagādāt zināmu apjukumu. Tādēļ Es ums saku – tikaivispilnīgāko patiesībupar katru cenu! Jo tā paliek spēkā visilgstošāk un nekad nevienam nesagādā nekāduapjukumu![3] Var gan būt un arī ir tā, ka tādi cilvēki, kuru dzīve sastāv tikai no krāpšanas un dzīšanās pēc ārēja goda, ļotiienīst patiesību un baidās no tās, un tādēļ tie arī vajā to ar zobenu un uguni. Bet ko visiem šiem ļaunajiempatiesības vajātājiem līdz viņu ļaunā degsme? Pārāk drīz patiesība izlauž sev ceļu, un tās ienaidnieki guļapkaunoti un ikkatra nicināti un atstumti dūksnājā, no kura būs visai grūti augšāmcelties! Nu, tava lieta irmazliet dumja, un tai nevarēs vis tik viegli ķerties klāt tā, lai tev tiktu pilnīgi aiztaupīts zināms pasauleseksāmens. Bet tomēr eksistē viens līdzeklis, lai to varētu izturēt ar vajadzīgo godu.[4] Jūs esat tautai iestāstījuši, ka dievi jums esot devuši varu pārvaldīt Saules un Mēness aptumsumus. Tagadsakiet tautai, ka dievi ir beiguši eksistēt un valdīt, un, ka vienīgais, patiesais, lielais Dievs, kuram visi pagāni iruzcēluši arī templi ar nosaukumu „Nepazīstamajam lielajam Dievam”, tagad ir pats atn ācis uz šo pasauli un patmiesīgi, un Viņš jums ir atņēmis šādu varu, un turpmāk Viņš pats vadīs un valdīs pār visu un vairs nevienamneuzticēs pasauļu un debesu ķermeņu vadīšanu.[5] Par to, bez šaubām, cilvēki varen izbrīnīsies, un daži domās, ka jūs savu amatu esat slikti pildījuši un esatapgrēkojušies. Citi domās, ka viņi būšot pārāk maz upurējuši. Vēl citi, mazliet gaišāk domājoši, teiks – tik viegliviņi atdod tādu amatu lielajam, nepazīstamajam Dievam atpakaļ tādēļ, ka viņi to sev ir piesavinājušies patvaļīgi,lai tā aklo tautu jo viegli turētu grožos, - un dievi, kas viņiem tādu varu it kā esot iemērījuši, ir bijuši Romasvarasvīri! Un nu noteikti slepeni ir ieradies viens patiesais Dievs, kas viņus ir apdraudējis, un tādēļ arī viņi tikviegli noliek atpakaļ vienīgi patiesā Dieva klēpī šo dievu amatu, kurš viņiem, kā visā patiesībā Dieva uzticēts,nekad nav piederējis. Bet, tā kā tagad jau viņi ir tik godīgi, ka to atklāti atzīst, tad var sagaidīt, ka viņi atzīs arīvēl citas lietas, kas būtu ļoti labi, jo tā mums atklāsies daža laba patiesība. Vējam, kas viņus uz to ir piedzinis,acīmredzot, ir jābūt labam vējam! Tā domās gaišākie prāti un slepeni smaidīs sev dūrē.[6] Arī farizeji slepenībā gavilēs un teiks tautai – redziet, to noteikti ir pats Jehova caur kādu varenu pravietidarījis šiem netīkamajiem pagāniem; tas viņus būs piespiedis kļūt par sevis pašu nodevējiem tautu acīs![7] Bet jūs tad sakiet – te nu reiz farizeji atkal ir patiesību runājuši! Un šis varenais pravietis nav neviens cits, kāviņiem jau labi pazīstamais pravietis no Nācaretes! Viņa Vārds ir Jēzus un pasaulē viņš ir labi pazīstamānamdara Jāzepa dēls! Bet Jāzeps bija viņam tikai audžutēvs, jo viņš piedzima Marijai, kas ir tālu un plašipazīstama jaunava - no Joahima un Annas nama Jeruzalemē! Un viņš ir tas pats, kas šī gada Lieldienās arvirvēm rokā, esot izdzinis no tempļa visus zemiskos naudas mainītājus un tirgoņus. Bet šis pravietisacīmredzami esot vairāk kā tikai pravietis! Jānis, jums visiem labi pazīstamais Kristītājs tuksnesī, esot devis parviņu patiesu liecību, kurai arī jābūt jums labi pazīstamai.[8] Un šis Dieva sūtnis esot jums gan atņēmis jūsu pašpiesavināto varu pār Sauli, Mēnesi un zvaigznēm, bet tāvietā jums devis daudz svarīgāku un lielāku amatu visā patiesībā. Un šis augstais amats esot tāds, ka tagad jumstautām visā nopietnībā un patiesībā ir jāpasludinaun jāsaka, ka Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi un visi, kasticēs Jēzus Vārdam, iegūs patieso, mūžīgo dzīvību![9] Ja jūs tā runāsiet, tad jūs farizejiem, kas līdz šim, bez šaubām, ir bijuši jūsu vislielākie ienaidnieki, pavisampienācīgi aiztaisīsiet muti, un viņi turpmāk gudri izvairīsies zaudēt kaut vienu vārdu par jūsu sabrukušo varupār Saules un Mēness aptumsumiem, un tas jo vairāk tādēļ, ka viņi labi zina, ka jūs joprojām stāvat Romasapsardzībā.[10] Tagad Es, cerams, esmu tev šo visu izklāstījis pietiekami skaidri, un tu sapratīsi, ka tev turpmāk vairs ne nokā nav jābaidās. Tā kā nu tev ir padoms un ieskats lietā, tad ej un pastāsti to arī taviem draugiem un biedriem!Jeb vai tevi vēl nomāc kaut kas?”
Page 1 and 2:
J. LorbersLielais Jāņa Evanģēli
Page 3 and 4:
apmierināts ar to, kā tu, Debesu
Page 5 and 6:
vīnogulājiem, kas visi bija no sk
Page 7 and 8:
bērnus! Kungs, es esmu Tavā varā
Page 9 and 10:
[9] Tie priesteri, kas tev aprakst
Page 11 and 12:
[1] Es saku: „Tikai mierīgi, Man
Page 13 and 14:
[1] Es saku: „Jā, tu Mans ļoti
Page 15 and 16:
[3] Tikai cilvēks dvēsliski un ga
Page 17 and 18:
tiem. Bet Es norādīju viņam par
Page 19 and 20:
austrumiem - mare Caspium. Tur zem
Page 21 and 22:
19. Patiesais Roklusa un viņa pava
Page 23 and 24:
kalnus un izžāvēs jūras un ezer
Page 25 and 26:
kāda, vai cik ierobežota inteliģ
Page 27 and 28:
[6] Un, lai savām maldu mācībām
Page 29 and 30:
būtu kaut kāda uzblīdusi, kā ta
Page 31 and 32:
nekad nespēj izkļūt. Bet tādē
Page 33 and 34:
sievietes! Uz to dievbijīgais prie
Page 35 and 36:
klusēja, un man bija laiks domāt
Page 37 and 38:
veidotās formas? Tik ilgi, kamēr
Page 39 and 40:
aizvietojošie viltīgie cilvēki s
Page 41 and 42:
[1] Aiz tīra izbrīna par Roklusa
Page 43 and 44:
grēku nožēlas veidi viņus visva
Page 45 and 46:
[3] Tagad stādies sev priekšā ve
Page 47 and 48:
taisnība, un izskatās, ka arī vi
Page 49 and 50:
[4] Bet Dievam Kungam tagad patīk
Page 51 and 52:
vispusīgā pasaulīgā labklājīb
Page 53 and 54:
tiks izsmalcinātas. Jūs uzdrošin
Page 55 and 56:
vajadzības gadījumā visu tavu ma
Page 57 and 58:
[2] Tev gan pēc taviem vārdiem pi
Page 59 and 60:
[11] Es tev saku: visi Jehovas un v
Page 61 and 62:
[1] Te Rafaels atgādina Roklusam,
Page 63 and 64:
ļaunprātība ir jānosoda ar visu
Page 65 and 66:
savienota ar mīlestību, tad tā l
Page 67 and 68:
[9] Un tagad tev nebūs tik viegli
Page 69 and 70:
[7] Bet tā nav Nācarieša kāda n
Page 71 and 72:
savu iekšējo patiesību esmu tur
Page 73 and 74:
[14] Tā nu ir mana kailā atzīša
Page 75 and 76:
[8] Pie tam, arī visa Zeme un, īs
Page 77 and 78:
[2] Ar tuvākmīlestību ir daudz v
Page 79 and 80:
pavisam maigi izlocīsies no savas
Page 81 and 82:
[3] Jau tagad es sevī sajūtu neka
Page 83 and 84:
[4] Es saku: „Tā kā tu tagad sa
Page 85 and 86:
[7] Jūdi runā par zināmiem pirmr
Page 87 and 88:
gaismas substances tūlīt izveidos
Page 89 and 90:
attīstību; bet ar izteicienu „z
Page 91 and 92:
visiem ir brīnumu kārīgi, un uzr
Page 93 and 94:
papriekšu pārbaudītu un izpētī
Page 95 and 96:
[1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet
Page 97 and 98:
Mūsu biķeri tika piepildīti līd
Page 99 and 100: 94. Rafaels izskaidro Roklusam jēd
Page 101 and 102: vislielākajā patmīlībā un savt
Page 103 and 104: [9] Jo neviens Dievs un neviens eņ
Page 105 and 106: Dievišķajai Visvarenībai, kas ta
Page 107 and 108: [7] Florans saka: „Jā, mīļais
Page 109 and 110: Kristītājs Jordānā ir jāiznīc
Page 111 and 112: [11] Pasaule uzgāžas uz mūsu pr
Page 113 and 114: [1] Rokluss saka: „Mans visaugst
Page 115 and 116: galā pār visu Zemi visdažādāk
Page 117 and 118: mūžīgi lielajā, valstībā, nud
Page 119 and 120: [2] Reizēm tiem ir arī sapņiem l
Page 121 and 122: materiālo daļu; bet mums tas tā
Page 123 and 124: neesoši, jo tos es neaptveru un ne
Page 125 and 126: [1] Mataels saka: „Jā, Kungs un
Page 127 and 128: [1] (Kungs:) „Kas ārējam cilvē
Page 129 and 130: [5] Kā tad viena vīnoga kļūst g
Page 131 and 132: neko no kāda īpaša apgaismojuma,
Page 133 and 134: [4] Tici Man, kopš Noasa laikiem u
Page 135 and 136: 129. Kunga pļāvēju garīgā gata
Page 137 and 138: [8] Tādos cilvēkos tad atdziest a
Page 139 and 140: 133. Dieva bērnu attieksme pret pa
Page 141 and 142: viņš zina, kas viņam ir jādara
Page 143 and 144: [11] Nu, un ko lai pārsteigtie vec
Page 145 and 146: jāstāsta māņi, jo citādi ar ti
Page 147 and 148: raudiet, esiet vāji un pilni pacie
Page 149: [7] Jo ar to, ka Kungs tev teica -
Page 153 and 154: vēl maza ceturtdaļstunda, un stā
Page 155 and 156: [8] Uz šo jautājumu nesekoja nek
Page 157 and 158: Bauslībai, bet arī vislielākos z
Page 159 and 160: saku - pat kaut cik atjautīgs bēr
Page 161 and 162: faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa
Page 163 and 164: iespēju radīt melus tāpat, kā g
Page 165 and 166: 156. Farizeja šaubas par Dieva kl
Page 167 and 168: visu līdz pat vissmalkākajai deta
Page 169 and 170: [8] Kad karalis redzēja lielo māk
Page 171 and 172: gadījums, lai gan tam ir ļoti lie
Page 173 and 174: jāparāda arī praktiski, lai apst
Page 175 and 176: ļoti godīgs vīrs, gribētu dusmo
Page 177 and 178: Bet ar nenokārtotu lietu mēs nedr
Page 179 and 180: [8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt s
Page 181 and 182: tas būs sasiets arī Debesīs! - T
Page 183 and 184: neviens nav pamanījis, kā jūs m
Page 185 and 186: [12] Aziona saka: „Jā, jā, drau
Page 187 and 188: izcīnīt, neskatoties uz taviem t
Page 228:
-
show all

5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?