5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[2] Tādēļ – kas tajos laikos tādus akmeņus nēsāja, tos tauta vienmēr turēja par patriarhiem un par gudrajiem. Un
tādēļ ķēnišķīgajam greznumam toreiz bija patiess un īsts pamats. Mūsdienās tas gan vairs ir kļuvis tikai par
zemišķās bagātības, augstprātības, greznummīlestības, patmīlības un pāri visam nolādējamas valdītkāres ārēju
izkārtni. Mūsdienās gan ķeizari, karaļi, firsti un karavadoņi vēl ir greznoti ar šīm senajām gudrības insignijām
(atribūtiem), bet kur ir palicis vecais, patiesais tā pamats?! Tādēļ tas, kas agrāk bija galvenais tikums, tagad ir
kļuvis par galveno netikumu!
[3] Tā vecos laikos arī valdīšana pati bija no galvenajiem tikumiem; jo zemēs nebija pārāk daudz patiesi gudru
un pieredzes bagātu cilvēku. Un tam, kam uzlika visas tautas vadīšanu, vienmēr bija grūts stāvoklis, jo tam bija
jābūt skolotājam un padomdevējam tūkstošu priekšā!
[4] Neviens nerāvās uz šādu stāvokli. Tauta, kas bija pārliecināta par viena gudra vadoņa nepieciešamību,
uzbūvēja viņam visbrīnišķīgāko mājvietu un izrotāja telpas ar dažādiem dārgakmeņiem, ar zeltu, pērlēm un
dārgiem gliemežvākiem, un apgādāja savu vadoni ar visu, kas vien viņam būtu vajadzīgs patīkamai dzīvei, un
katrs viņa vārds bija tautai likums. Uz to vēl šodien pamatojas valdnieku lielā cieņa, - bet ar lielu atšķirību:
[5] toreiz valdniekam nebija vajadzīgi nekādi ieroči; viņa vārds vija viss visā. Ko viņš ieteica, un ko viņš
gribēja, ar kopīgiem spēkiem tika paveikts, un viss ar lielu mīlestību un prieku. Kas atrada kādu vērtību vai
pagatavoja kaut ko īpašu un mākslinieciski augstvērtīgu, to viņš atnesa tautas valdniekam. Jo senajiem bija
paradums spriest tā: „ Kas vien noder valdnieka gudrības palielināšanai, tas ir jādod viņam; jo valdnieka
gudrība ir tautas kārtība un laime!”
[6] Bet tagad tas viss ir pazudis kapā, un vecā tikuma vietā tagad ir atnācis cilvēces patiesais grēku grēks. Kur ir
patriarhi? Ak, Bābele, tu lielā pasaules mauka, tu esi sagandējusi Zemi!Bet tādēļ tagad esmu Es atnācis, lai
cilvēkus atpestītu no vecā iedzimtā grēka, lai uzliktu visiem Zemes dārgumiem lāstu un svētītu sirdis, kurās ir
labā griba!
[7] No tagadējā laika sākot, pirmais dārgakmens cilvēkiem būs Manas Vārds, un Mana Mācība būs tiem
patiesākais un vistīrākais zelts, un katra cilvēka sirds būs patiesā un dzīvā pils un templis, kas būs piepildīta ar
tīru mīlestību uz Dievu un no tā uz savu tuvāko; un Manā valstībā patiesais ķēniņš būs tas, kura sirds būs
vispilnākā ar mīlestību!
[8] Tādēļ – neviens skanošais metāls un neviens noslīpētais dimants nekalpos jums vairs kā Dzīvības kronis, bet
vienīgi Manas Vārds un rīcība pēc tā! Jo no šī laika jūsu sirdīm nav jābūt vērtīgai nekādai matērijai, bet tikai un
vienīgi Manam Vārdam un brīvai, pēc svas gribas brīvai rīcībai pēc Mana Vārda.
[9] Protams, ķeizariem un karaļiem blakus tam ir jāgreznojas ar vecajām rotām; bet, ja viņi grib būt gudri un
vareni, tad viņiem visam tam nav jāpiešķir nekāda vērtība, bet ir jāpaļaujas vienīgi uz Manu Vārdu! Kas to
nedarīs, tos arī drīz ielenks daudz ienaidnieku!
[10] Bet, kas grib vērtēt dārgakmeņus un zeltu, tas lai vērtē to sevišķās, to dabā ieliktās īpašības, kas ir patiesa
realitāte, bet nekad lai nevērtē to iedomāto vērtību, kas ir meli!
[11] Ja kāds firsts liek savu dzīvojamo istabu viscaur iztapsēt ar labi nogludināta zelta plāksnēm tādēl, lai tajā
caur tīrāko dabas garu darbību, kas uz zelta, kurš rodas no gaismas, – uz zelta gaišajām, spīdīgajām virsmām
vienmēr sapulcējas vislielākajos daudzumos, viņš nonāktu pravietiski gaišredzīgā stāvoklī, kurā tas varētu
ieraudzīt kaut ko tādu savam smagajam tautu vadīšanas darbam, ko citādi viņam nevarētu pačukstēt pat neviens
vissmalkākais spiegs, - tad viņš darītu labi; jo pavisam noteikti tīram zeltam ir tāda iedarbība, un šī metāla
vērtība ir vienīgi un tikai šādās tā īpašībās.
[12] Bet šādam iekārtojumam būtu jābūt pamatotam uz tīru un ieskata pilnu atziņu, bet nekad ne uz kaut kādu
baumu teiksmām, tātad – pilnībā uz māņticību; jo tādēļ cilvēks ir saņēmis no Dieva prātu, lai viņš visu