5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

taisnība, un izskatās, ka arī visu tautu maģijās tev ir lieliskas zināšanas; jo citādi tu noteikti nebūtu piminējis
kādu zināmu visvarenību, kas tev piemītot!
[3] Tagad es labi redzu, lai arī mazliet tumši, ka Dievība patiesi visgudrāko iemeslu dēļ uz Zemes visam ļauj
notikt un būt tā, kā tas tagad ir, jo – visa Viņas ieinteresētība ir un var būt vērsta tikai uz dvēseles veidošanu, bet
ne uz cilvēku miesas labklājību! Bet par manu pilnīgu ieskatu vau nesapratni tagad nav runa, jo arī neviens vecs
Libānas ciedrs nenokrīt uz viena cirtiena, - bet tagad ir runa tikai par to, kas man ir visaugstākā mērā interesanti,
vienīgi un tikai par to, kā tu pie visa tā esi nonācis!
[4] Nu tev man arī vairs nav jāstāsta, kā ir radušies vecā Markusa pilsveidīgā māja ar dārzu, ostu un visiem viņa
jaunajiem kuģiem; jo tu, acīmredzot, stāvi manā priekšā kā burvju būvmeistars, un esi sevi kā tādu jau nodevis,
laikam ar nolūku, lai mani pārbaudītu, vai tik es, neskatoties uz manu pamodināto prātu, neesmu pārāk dumjš,
lai saprastu tādus tevis izmestos vārdus.
[5] Maģijas lauks ir ļoti milzīgs un neierobežots, un pat tā lielākie meistari paliek tajā kā nekas vairāk par
skolnieciskiem iesācējiem. Starp mums runājot, mēs, esēņi, tajā noteikti kaut ko saprotam, jo gan ēģiptiešu, gan
persiešu māgi saņem mūsu algu, tie spēj darīt brīnumdarbus, no kuriem pat mums galva griežas, lai gan arī es
pats šajā sfērā neesmu gluži lajs; bet, neskatoties uz to, es Indijā esmu redzējis māgus, kas var izdarīt lietas, pret
kurām visa mūsu māģija ir jāuzskata par tīru bērnu spēlīti! Es būtu tūkstoš mārciņas zelta devis par to, lai man
Tības karaļa māgs pamācītu tikai dažas no savām nepārspējamajām burvestībām, bet viņu nevarēja uz to
pierunāt ne par kādu naudu.
[6] Un tā arī tu vari būt iesvētīts noslēpumos, par kuriem es vēl nekad neesmu pat sapņojis, un spēj izmantot
tavus neredzamos palīgu palīgus un pakalpot gatavos dabas garus, kā vien tu gribi; un tad tev ir pavisam viegli
vienā acumirklī izgatavot tādu veselu kalnu vai vēl vieglāk – tādu māju. Jo pie jau pieminētā Tības māga es
esmu redzējis, kā viņš vienā acumirklī no no mūsu priekšā esoša plaša dabasskata izveidoja ezeru, kurā bija
redzamas vairākas salas, un uz tā virsmas peldēja vairāki kuģi. Šo ezeru varēja redzēt vairākus mirkļus ilgi, tad
māgs deva mājienu, un atkal agrākais dabasskats, pilnīgi neskarts, bija klāt.
[7] Bez šaubām, šim nolūkam viņš mūs bija ievedis tumšā kabinetā, un dabasskatu ļāva mums redzēt caur logu,
kas bija tas pats, kuru varēja redzēt no ārpuses. Tad viņš aiztaisīja logu, izdarīja kādas zīmes, atvēra logu atkal,
un no agrākā, dabiskā apvidus nebija redzamas vairs nekādas pēdas, bet mēs redzējām jau aprakstīto ezera
apkārtni ļoti plašā redzeslaukā, un tas viss bija tik dabisks, cik dabisks vispār kaut kas var būt. Vienīgi acīs es
pamanīju kādu īpatnēju zīmi, kā iemesls, acīmredzot, bija lielais pārsteigums.
[8] Tad māgs teica, ka caur šo pašu logu viņš varot mums priekšā uzburt vēl daudzus visbrīnišķīgākos apvidus, -
bet tas maksātu mums daudz zelta, un tādēļ mēs ļāvām pāriet svai ziņkārei. Es viņam jautāju, vai viņš šādu
apvidu varētu arī fiksēt tā, ka tā paliktu. Viņš to apstiprināja, un tad pēkšņi noslēpās. Kad mēs tad izgājām
laukā, no ezera apkārtnes nebija redzams nekas.
[9] Es jautāju, kā tas ir iespējams, un atbildu jau pats tā, ka acīmredzot Tības māgs bija vēl daudz pazīstamāks
ar slepenajiem dabas spēkiem. Kā citādi būtu bijis iespējams caur vienu un to pašu logu, caur kuru es iepriekš
pavisam labi varēju redzēt patieso apkārtni, uzburt ezera apkārtni un iepriekšējai likt pilnīgi pazust? Tad, bez
šaubām, viņš lika ezera apkārtnei pazust un atkal uzrasties pirmajam apvidum; bet viņš varētu ezera apkārtni
atstāt arī uz palikšanu, - ko viņš gan negribēja, jo agrākais apvidus jau ļoti ilgi bija viens no auglīgākajiem ar
skaistām druvām, pļavām un dārziem; un cilvēcei no tā bija lielāks ieguvums, nekā no jūrai līdzīga apvidus ar
nepārskatāmu ezeru ar dažām salām un kuģiem.
[10] Par šo burvju triku es viņam labprāt būtu devis divus simtus zelta mārciņu; bet viņš negribēja par to ne
dzirdēt. Viņa mājai vajadzēja būt pārpilnai ar visādiem visvarenākajiem dabas gariem, bez kuru palīdzības
māgs nekad nebūtu varējis uzburt ezera apkārtni!
[11] Un tā arī tu, jaunais burvi, esi paveicis visu šo, kā pēkšņā uzrašanās patiesībā arī ir atvilinājusi mūs šurpu!
Tas ir pilnīgi līdzīgs burvju triks tam, ko mēs ar vienpadsmit draugiem esam redzējuši Tībā, kura izdarīšanas
noslēpumu es gribētu apmaksāt ar daudz zelta; bet es zinu, ka tev tas ir tikpat maz pārdodams, kā Tības māgam.
Jo tu vēl esi jauns, un ar to nopelnīsi sev daudz naudas un citas vērtības.
[12] No tā tu tagad noteikti saproti, ka es tev negribu izvilināt noslēpumu; bet no tavas mutes es gribētu uzzināt
vienīgi to, kā, kur un kad tu esi nonācis pie tādas māģijas mākslas! Tu esi mani ar maniem biedriem atvedis līdz
patiesās, augstākās Dieva būtnes pieņemšanai, un tad jau tev nebūs nekas pretī man arī pateikt vismaz tikai to,
kur tu to visu savā tik agrā jaunībā esi apguvis?”