5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[8] Vai pie tevi atnāks slimnieks, kura slimību tu ar visu savu tīro prātu nespētu pazīt, un tu dod viņam līdzekli,
kas viņa stāvoklī ir tieši inde! Un viņš tādēļ nomirst. Vai šo līdzekli var nosaukt par labu, lai gan tev kā ārstam
šai gadījumā ir bijis labs nolūks?!
[9] Tiem, kas uz ielas tādēļ, ka tā ir ļoti staigna, izraka bedri vai dziļu novadgrāvi bez tilta ar labām margām, arī
bija pat labs nolūks padarīt ceļu sausu; bet viņu īsredzības dēļ viņi nenovērtēja briesmas; bet pēc nelaimes
gadījuma viņiem gan nekļūdīgi bija jāsaprot, ka šāds caurums vai grāvis var būt ļoti bīstams tiem, kas pa šo ceļu
staigā naktī.
[10] Pie ceļa nosusināšanas, neskatoties uz vislabāko mērķi, līdzeklis bija slikts, jo labmērķieši nebija
rēķinājušies ar to, cik bīstams šis caurums vai grāvis ir šī ceļa nakts gājējiem. Ak, ja purva ceļa uzlabotāji būtu
ceļu piepildījuši ar akmeņiem vai ar kokiem, un tā to ceļu nosusinājuši, vai arī pār grāvi būtu izgatavojuši
vismaz labu un drošu tiltu, tad būtu labi gan līdzeklis, gan arī mērķis. Bet tāpēc, ka viņi tikai domāja – nu, dienā
caurumu vai grāvi jau tā kā tā ceļotāji pamanīs pietiekami ātri un izvairīsies no tā, - bet naktī nevienam nav
nekur jāceļo!, un tā līdzeklis bija slikts, un nekāds labi domātais nolūks nespēj svētīt šādu līdzekli!
[11] Un tieši tāpat arī jūsu viltusbrīnumuinstitūts cilvēces dziedināšanai ir cauri un cauri slikts līdzeklis, jo jūs,
to dibinādami, nemaz neesat parēķinājuši, kādu naizsakāmu kaitējumu tam vajag nest cilvēcei. Ko tev līdzētu
tava drauga meitas neīstā atdzīvināšana, ja viņš caur kādu, kam viņš dāvā pilnu uzticēšanos, izdzirdētu, ka viņa
paša īstā meita tika itin glīti apglabāta, bet viņš savā aprūpē ir saņēmis totāli svešu bērnu, kas ir tikai uzdots par
viņa jaunatdzīvināto meitu? Vai tu domā, ka tavs draugs arī turpmāk apmierinātos ar tādu krāpšanu? Jeb vai tu
nevari stādīties priekšā, ka tāda veida nodevība mestu uz jūsu institūtu dīvaini iznīcinošu gaismu un laupītu tam
pilnīgi visu ticību un uzticēšanos?!
[12] Pārdomā šādas nodevības sekas no abām pusēm, un tu sāksi aptvert, vai slikti līdzekļi, nopietni apskatīti,
caur kādu neaprēķinātu, totāli aklu, bet labi domātu mērķi, caur kāda, tikai šķietami laba mērķa sasniegšanu, var
tikt uzskatīti par labiem un svētītiem svētā tiesnešu foruma priekšā, vienīgās taisnīgās Dieva gudrības un Viņa
gaismas garu priekšā!
[13] Vai tas nav patiesā Dieva Gara spēka, ar ko ne reti šīszemes cilvēki bija piepildīti, vājināt gribēšana vai pat
vēlme to pilnīgi iznīcināt – daļēji aiz neīstas godkārības, daļēji aiz skaudības un lielas greizsirdības, un aiz
bailēm par iepējamu peļņas ierobežošanu vai pat tās pilnīgu iznīcināšanu?! Kā ir jājūtas vienam pīķa cietam
esēņu esēnim, kad viņš šeit redzamo atklāto brīnumu, kas tika izdarīts gaišā dienā, visu cilvēku acu priekšā, tā
īsti apdomā un apskata, tad patiesībā slepeni pie sevis viņam būtu jādomā – redzi, tā kaut ko izdarīt tu nemūžam
nespēsi! Un kā nu izskatās esēņu brīnumdarbi uz šī brīnuma fona?!”
51. Patiesie un neīstie brīnumdari.
[1] Roklus saka: „Mums, domātājiem, te patiesi ir redzama neizmērojama atšķirība, bet lajiem ātri vien viss ir
labs! Ja kāds brīnumdaris no sava iekšējā gara spēka mūs tautas priekšā tikai neizaicina un tai neatklāj mūsu
pavisam dabīgo maģiju, tad, pēc maniem uzskatiem, mēs, dabas māgi, pavisam labi varam eksistēt blakus
īstajiem māgiem, kas strādā no sava iekšējā Dieva Gara spēka, un arī viņš tāpat blakus mums, ja vien viņu
varbūt, nemoka greizsirdība!”
[2] Rafaēls saka: „Tā, un tavās iekšās nav nekādu citu ciešanu?! Vai tu domā, ka patiesais brīnumdaris, kas
strādā no sava viņā mītošā Dieva spēka, skatās arī uz pasaulīgu godu un uz pasaulīgu algu?! Vai tad cilvēkam
nav nekādas augstākas sūtības, kā tikai šī pasaulīgā – pēc iespējas labāka ķermeņa apgādāšana un personas gods
šīs materiālās zemes acīs? Klausies un dzirdi!
[3] Katram cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, bet dvēselē mīt vēl nemirstošāks gars. Bet, lai dvēsele kā gars, kas
attīstās no matērijas, ar Dieva Pirmgaru, kas saucas „Mīlestība”, kļūtu pilnīgi viens, dvēselesi pašai darbīgi
visas tieksmes ir jāvērš uz to, lai pirmkārt, atrautos no matērijas un vienalga, kādām tās prasībām, un visas tās
vēlmes, darbošanās un darīšana ir jāorientē uz tīri garīgo; un otrkārt, tai pastāvīgi jārūpējas tikai par to, lai kļūtu
viens ar viņā dusošo Dieva tīrās Mīlestības Garu, jo Dievs pats savā pirmbūtībā ir tīrākā Mīlestība.
[4] Bet kā tad cilvēks var uzzināt, vai viņa dvēsele ir kļuvusi viens ar patieso Dieva Garu viņā? To viņš uzzina
sevī ļoti viegli! Ja tu sevī nejūti vairs nekādu augstprātību, nekādu nevajadzīgu godkāri, slavaskāri, nekādu
skaudību, mantkārību un vēlmi pēc spožuma, nekādu patmīlību, bet visa tā vietā jo vairāk dzīvi un patiesi
sajutīsi mīlestību pret tuvāko un pret Dievu, un tev patiesu prieku un dziļi aizkustinošu sirdsprieku dos iespēja