5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[2] Un starp mani un jums ir tā atšķirība, ka es, arī ar visbrīvāko gribu apdāvināts gars, Viņa gribu esmu pilnīgi
padarījis kā par savējo; bet jūs līdz šim tikko esat atzinuši, ka tāds Kungs vispār eksistē. Par Viņa gribas
pazīšanu tādēļ vēl nevar būt ne runas. To jūs atzīsiet tikai no tiem Rakstiem, ko es pats pirmīt jums pēc Kunga
gribas esmu uzrakstījis un iedevis.
[3] Ja no tiem Viņa gribu būsiet pilnīgi iepazinuši, to uzņēmuši savās sirdīs, un dzīvosiet dar`bigi tikai vairs pēc
iepazītās Viņa gribas, tad starp jums un mani nebūs vairs nekādas stšķirības. Gluži otrādi, jūs spēsiet darīt vēl
lielākas lietas, jo jūs jau esat izgājuši miesas ceļu, kamēr man tas vēl stāv priekšā, ja es savu tagadējo Dieva
kalpību gribēšu nomainīt pret Dieva bērnību! Tagd es jau mīļāk gribētu b’ut tas, kas esat jūs; bet – te ir jānotiek
vienīgi Kunga gribai – ko, kā un kad Viņš grib!
[4] Es to neprasu, lai gan es to vēlos, jo arī tā es esmu augstākajā mērā laimīgs un nevaru neko citu, ka „svēts,
svēts, svēts!” dziedāt tam, kas tagad ir kļuvis par Cilvēku miesā, lai pārvērstu par saviem bērniem visus šīs
Zemes cilvēkus un visus Debess iedzīvotājus! Tas ir – ja Debesu iedzīvotāji to vēlēsies un savās sirdīs to
Kungam lūgs. Jo arī Debesīs neskaitāmas sirdis sitas Kungam pretī viskarstākajā mīlestībā un tās atrod arī
Kunga piekrišanu viņu lūgšanām.
[5] Bet pāri visam ievēro labi to, ka – jo vairāk iepazītās tīrās Dieva gribas tu savā sirdī būsi uzņēmis kā savas
dzīves neizvairāmu vadlīniju, jo brīnišķīgāk varenas būs tavas gribas no Dieva izpausmes!
[6] Iepazītās Dieva gribas zināšana, atzīšana un slavēšana tev nelīdzēs neko, jo tas viss ir tikai tukša piekrišana
tavu acu priekšā notiekošā lieliskumam un brīnišķīgumam. Tu tajā atzīsti labo, skaisto un cēlo un labi zini, ka
tas viss rodas no mākslinieka atziņas un gribas. Bet pieņemsim, arī tev būtu zināšanas par to, bet tev tālu trūktu
mākslinieka gribas tam – vai tu sasniegtu kaut ko tikai ar zināšanu? Vai – tev apmēram būtu mākslinieka griba,
bet nebūtu viņa ieskata un ar pūlēm un čaklumu apgūto iemaņu, vai tu atkal spētu kaut ko līdzīgu radīt?
[7] Es tev saku: te ir jābūt patiesai atziņai, no Dieva nākošai stiprai gribai un labām iemaņām to visu pielietot!
Tad tu gan varēsi teikt kādam kalnam: „Pacelies un iegāzies jūrā tur, kur ir visdziļākais!” , un nekļūdīgo notiks
tas, ko tu esi gribējis.
[8] Bet tikai ar atziņu un stipru gribu vien vēl var panākt ļoti maz vai neko. Ir jābūt iemaņām, kā pielietot Dieva
gribu savā sirdī, un tās var sasniegt vienīgi ar mīlestības varu - tīras mīlestības uz Dievu un uz savu tuvāko. Jo
tikai tāda vienīgi taisnā mīlestība rada dvēselē dzīvu ticību un nesatricināmu, visstiprāko paļāvību, bez kā neko
nepanāk arī pat visapskaidrotākais.
83. Dzīves pilnveidojums un brīnumu spēks cau mīlestību uz Dievu un uz tuvāko. Īstie un viltus pravieši.
[1] (Rafaels): Tagad Es tev gribu pievest piemēru: tu gribi Kunga gribas spēkā, kas ir tevī, atdot kādam aklam
acu gaismu, bet tikai nedaudz tu šaubītos par izdošanās iespēju, - un jau tu esi nošāvis pilnīgi garām, jo tādā
veidā aklais nekad neatgūs savu acu gaismu. Bet, ja tu visvarenākā veidā satrauktos mīlestībā uz Dievu, tad šī
augstākā mīlestības un dzīvības uguns visvarenākā mērā atdzīvinātu ne tikai tavu dvēseli, bet tā izstaro garīgi
tālu pāri tavas dvēseles formas sfēras robežām ar nepārvaramu visvarenību un darbosies pavisam koncentrēti
tur, kur, dabiski, tava Dieva griba ar visu savu gudrību būs kaut ko satvērusi. Ja tad tava Dieva griba būs
satvērusi aklo un tūlīt to iecēlusi savas visvarenās mīlestības, ar ko ir pārpilna tava dvēsele, fokusā, tad
acumirklī viņam arī būs jabūt tavā priekšā pilnīgi redzošam; jo visai nāvei ir jāatkāpjas visaugstākās Dievišķās
Mīlestības un Dzīvības gaismas un uguns priekšā, arī no gaismai mirušas acs, kas bez gaismas, dabiski, ir tikpat
mirusi, kā ir ķermenis bes elpošanas un pulsa. Tādēļ tāpat vienā acumirklī ir iespējama arī mirušā atmodināšana;
jo, ja tavu sirdi pildošā dievišķā griba un tās gudrība nav pret kāda mirušā atmodināšanu, tad tev šis mirušais ir
tikai jānoliek tavas Dieva mīlestības degpunktā, un viņš pilnīgi atdzīvosies!
[2] Bet tas jums, cilvēkiem, prasa ļoti stipras pūles un vingrināšanās izturību; jo sirds ir jādara augstākajā mērā
pakļāvīga, lai tā jebkurā brīdī varētu mesties augstākajā Dieva mīlestības pilnmērā. Ja cilvēks to spēj, tad viņš ir
arī pilnīgs kā cilvēks, un tad ir jānotiek tam, ko viņš no Dieva sevī grib! Ja tad tu gribi radīt pilnīgi iekārtotu
pasauli, tad pēc tavas Dieva gribas un tavas Dieva Mīlestības varas, kuras pilnība tavu sirdi iedegs augstākajā
Dzīvības ugunī un tavu auru visaugstākajā, ļoti tālu mirdzošā un darbīgā Dzīvības gaismā - un tam ir jānotiek.
Tad tas, ko tava no Dieva gudrā atziņa rādīs priekšā tavai gribai, no tavas vareni izplūstošās mīlestības dzīves