5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

vajadzības gadījumā visu tavu mantu izdalīt nabagiem vai liela posta cietējiem brāļiem un māsām; jā, ja tavai
sirdij sagādās īstas ciešanas tava nespēja palīdzēt kādam nabagam, ja tev Dievs būs viss, bet visa Zeme ar
visiem tās dārgumiem un dārgumiem būs nekas, tad tava dvēsele ir jau kļuvusi pilnīgi viens ar viņā esošo Dieva
Garu, tad tā ir sasniegusi pilnīgo, mūžīgo dzīvi, tad tā ir gudra un, kur nepieciešams, caur savu tīro gribu ir
spējīga darīt brīnumus!
[5] Lai cilvēku dvēseles uz to pamudinātu, tad dažai dievbijīgai, sevī ar Dievu viens kļuvušai dvēselei ir
piešķirts Dievišķais brīnumu darīšanas spēks īpaši lielā pakāpē, lai tā vājajiem un mazticīgajiem būtu lieciniece
par to, kam Dievs cilvēku ir nozīmējis, un kā tam ir jādzīvo un kā jārīkojas, lai šādu nozīmējumu tas pats sevī
varētu izvest līdz pilnīgai patiesībai.
[6] Un patiess brīnumdaris nedara it nevienu brīnumu tikai tādēļ, lai dumjajai un aklajai pasaulei liktu par sevi
brīnīties vai pat, lai iegūtu kaut ko, kas ir vērtīgs tikai materiālajai pasaulei. Bet viņš dara savus brīnumus tikai
tādēļ, lai saviem līdzcilvēkiem rādītu pareizo dzīves ceļu, lai iedvestu tiem drosmi un paļāvību cīņā ar pasauli
tās ļaunajās kaislībās, lai tiem rādītu dzīves patieso pamatu, vērtību un mērķi, un tā viņus pavisam īsā ceļā
aizvestu turp, kur viņi visi ir Dieva aicināti – tas ir, uz patieso, mūžīgo dzīvību un uz tās augstākoo svētlaimību.
[7] Jautā tagad sev pašam un visam tavam institūtam, vai jūs jelkad savus neīstos brīnumus esat veikuši ar šādu
mērķi! Jūs gan esat pasaules gudrie, un arī pēc dabas neesat tie ļaunākie cilvēki; bet savas dzīšanās dēļ pēc
pasaules labumiem jūs savās iekšējās dzīves sfērās esat kļuvuši pavisam akli. Pasaule un tās svētlaimība jums ir
viss! Lai to pēc iespējas pilnīgāk aizsniegtu, vispirms ir nepieciešams ar derīgiem un droši pie mērķa vedošiem
līdzekļiem sev nodrošināt iespējami visaugstāko autoritāti. Ne vienmēr vislabāk izdodas ar zobenu rokās; bet ar
dažādām burvju mākslām sev sagādāt Dievam līdzīgu cieņu un autoritāti nev nemaz tik grūti, jo cilvēku daba ir
daudz kārīgāka uz brīnumiem nekā uz kariem. Te lietai piederas, ka šos neīstos brīnumus skatīt alkstošo acu
priekšā tos saista vēl ar kādu mteriālu, kaut arī tikai šķietamu, derīgumu, un spēlīte ir vinnēta.
[8] Pēc visa tā, jūsu tendence nav nekāda cita, kā šī, kuru tagad es gribu tev dot tavam labumam: „Mēs, tagad
visā pasaulē apkārt apskatījušies cilvēki, esam pieredzējuši, ka cilvēkam pēc šīs Zemesdzīves nav vairs nekādas
citas dzīvības un arī nevar būt. Bet, ja reiz šai pasaulē ir jādzīvo, tad ir vismaz jāmēģina dzīvot tik labi, cik ir
iespējams. Lai to varētu, ir jāizgudro kaut kas, caur ko kļūt tautai nepieciešamiem, un šķietami ar pasulē
visvieglākajām pūlēm un veidu kļūt tai derīgiem. Tad tauta pati no sevis visus grūtos darbus padarīs priekš
mums visiem, un mēs dzīvosim ļoti labi, un mūs aprūpējošā tauta pie tam vēl domās, kas tādējādi tā dara
Dievam tīkamu kalpošanu, ja tā mums izdara visu un visu! Bet mēs tautai savas brīnumdarīšanas spējas dēļ
prezentēsim sevi kā turpinošos un neizpostāmos dievu šīszemes pārstāvjus, un tā mēs arī dzīvosim kā dievi.
Tiekai – mūžīgi nedrīkat notikt nekāda nodevība! Ja mēs spēsim noturēties bez kādas nodevības tikai
piecdesmit gadus, tad firsti kopā ar viņu tautām aiz tīrākās pazemības mūsu priekšā rāpos pa putekļiem.
[9] Bet, lai lietu padarītu tik iedarbīgu, cik iespējams, sākumā mēs nedrīkstam baidīties ne no kādiem
izdevumiem, lai visu iekārtotu tā, kā vien var iedomāties vislielāko efektivitāti. Tādēļ tautas priekšā mums
vienmēr ir jāparādās kā mīlestības un ieinteresētības pilniem, kā patiesi dievu iedvesmotiem cilvēkiem, un
tautas nesīs mūs uz rokām! Vecie reliģiju dibinātāji bija gan gudri tajā, ka viņi sev tautu sagatavoja tā, kā varēja
to vislabāk izmantot; bet mēs, vispieredzējušāki esēņi, izveidosim tādu reliģiju, pie kuras galu galā būs spiestas
nākt visas Zemes tautas kopā ar viņu valdniekiem! Jo to, kā notiek gandrīz visur citur, mēs zinām, un nākotnē
pieredzēsim un uzzināsim vēl vairāk, un mēs savu brīnišķīgi izdevušos institūtu arvien uzlabosim un augstākā
mērā bagātināsim ar visu un visiem, kas mums var pakalpot, un tā mēs savu ienaidnieku priekšā uz laiku
laikiem varēsim pastāvēt kā pilnīgi neizpostāmi!”
[10] Nu, ja vēl arī patiesie brīnumdari no Dieva Gara gribētu apvienoties ar jums, tad jūsu cilvēku krāpšanas
imstitūts, bez šaubām, būtu pilnīgi neuzvarams, un jūs drīz valdītu pār visiem pasaules dārgumiem. Bet patiesie
brīnumdari ir tādi, kādi tie bija un arī vienmēr paliks – vienmēr vislielākie visas krāpšanas un melu ienaidnieki,
un tādēļ nekad ar jums neapvienosies, bet gan visur jūs atmaskos un rādīs tautām visus jūsu no jūsu viedokļa
slavējamā institūta iekārtojumus! Tādējādi jūsu tik zaļās šķietamās cerības drīz vien savītīs un nevienam vairs
nebūs nekādā vērtē. Vai tu tagad vēl apgalvosi, ka jūsu šķietamo brīnumu institūts varētu pavisam labi un
saticīgi pastāvēt blakus patiesajiem brīnumdariem no Dieva? Redzi, es viens pats pavisam viegli varētu jūsu
institūtu ar vienu vienīgu brīnumdarbu novājināt tā, ka turpmāk neviens palīdzību meklējošs cilvēks vairs
nenāktu pie jums! Vai tu tam tici, vai nē?”