5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa šo pašu rifu, sasniedza tā vidu, jūra, kā parasts, sāka ļoti ātri celties un dzīt
savus viļņus pār faraona karapulku, un tas, kā ir viegli aptverams, atrada savu drošo galu paisumā.
152. Citi Vecās Derības brīnumu izskaidrojumi.
[1] Te Kirēnijs pārtrauca stāstītāju un viņam teica: „Tik ļoti dumjš, kā es sākumā domāju, tu noteikti neesi. Bet
tādēļ, ka izskatās, ka tu visas lietas proti tik labi izskaidrot tikai ar dabiskiem iemesliem, tad es tomēr gribētu no
tevis uzzināt, kā tu man izskaidrosi pazīstamo parādību ar Derības šķirstu, un proti, - kā tu izskaidrosi dienišķo
dūmu stabu virs tā dienā un uguns stabu naktī? Kā rodas tie pēc tava pavisam dabiskā un bezbrīnumu
skaidrojuma?”
[2] Ar pavisam vieglu prātu farizejs saka: „Augstais pavēlniek! Tikai vienu acumirkli ielūkosimies senajā
karamākslā, - un slavenais un tik ļoti dievišķotais Derības šķirsts būs gatavs! Pati kaste bija pēc seno Ēģiptiešu
veida labi konstruēts, elektrību visaugstākajā mērā ražojošs instruments. Aiz ļoti sarežģīti konstruētās kastes
bija vara ķerra dūmu taisīšanai. To piepildīja ar visādām stipri dūmojošām lietām un visbiežāk arī ar ļoti
smirdīgām, kā piemēram, spalvas, dažādu dzīvnieku vilna un arī cilvēku mati, šos dūmražus apslacīja ar sēru,
piķi un ar salpetru (salnitri; Na nitrāts?) un tad aizdedzināja. Tas deva stiprus un biezus dūmus, kas, īpaši, ķerrai
ātri kustoties, aiz sevis atstāja biezai miglai līdzīgus dūmus, kas ietina ceļu un ienaidnieks, dzenoties pakaļ,
nevarēja redzēt ceļa pagriezienus un vajājamā karapulka pozīcijas un piedevām, arī kamieļiem, zirgiem un
ziloņiem tie bija neizturami pretīgi smirdoši, un šie kara dzīvnieki griezās atpakaļ un atkāpās, kas vajājošajam
ienaidniekam noteikti nebija nekāda vēlamā lieta. Tas, ka bēgošais karapulks bieži vilka līdzi daudzas tādas
tikko aprakstītās ķerras, ir viegli saprotams. Un te nu būtu patiesā atainojumā šāda brīnumainā un pārsvētā
Mozus Derības šķirsta attēls; un es varu tev, augstais pavēlniek, ar labu sirdsapziņu teikt – sapienti pauca!
(gudram pietiek ar mazumu).
[3] Kirēnijs saka: „Labi, lai tas paliek! Bet kā tad tu man izskaidrosi vecās, lielās pilsētas Jērikas mūru
sabrukšanu? Derības šķirsts tika nests ap pilsētas mūriem, vareni skanošu bazūņu skaņu pavadībā, līdzīgi, kā
parasti tika pūsts jau seno Ēģiptiešu tempļos, un es ticu, ka jau trešā apļa laikā mūri iebruka kā putra. Kā tad tas
bija iespējams? Miljons bazūņu skaņas par sevi to nevarētu nekad paveikt! Izskaidro man arī to tavā dabiskajā
veidā!”
[4] Farizejs, jau iepriekš glīti skaļi smiedamies, saka: „Nu, to taču var pat ar rokām taustīt! Par senajiem
ēģiptiešiem stāsta ar lielu noteiktību, ka viņi, pareizi lietojot elektrību, ir sagrāvuši un sadedzinājuši ienaidnieka
kuģus. Te mēs redzam zināmo šķirstu vairākas reizes ceļojam ap Jērikas mūriem, - un Josua būs jau pēc
patiesības zinājis, kādēļ viņš to ir darījis! Viņam ir jābūt bijušam ļoti labi pazīstamam ar apiešanos ar šķirstu un
ar tā iedarbību! Arī te es atkal domāju – sapienti pauca!
[5] Kirēnijs saka: „Jā, šo lietu var uzklausīt; bet, jā šķirsts nebija nekas vairāk, kā tikai tīra elektrības mašīna,
tad tai arī vēl šodien būtu jābūt tam pašam!? Kādēļ tad tai šodien vairs nav tādas iedarbības?”
[6] Farizejs saka: „Nu, arī tā iemesls būs pavisam viegli aptverams! Apskatīsim kādu māju, kas būtu apmēram
tūkstoš gadus veca vai kādu kuģi, vai kādu klinti; tie sava vecuma dēļ arī izskatīsies jau stipri citādi! Pat akmeņi
tūkstoš gadu laikā sadēdē visai ievērojami, par cik tad vairāk nesatrunēs vecs koks un necēlmetāli, kā varš un
dzelzs; pat zeltā var itin labi atpazīt tūkstoš gadus!
[7] Mums vēl pieder vecais, mākslinieciski izbūvētais šķirsts, kas tomēr ar laiku ir kļuvis tik bojāts, ka tam no
kādreizējā iedarbību radošā iekārtojuma ir palicis tikpat daudz, cik sirmgalvim mutē veselu zobu, no kuriem
viņš sen jau ir šķīries. Piedevām vēl Babilonieši ir labi pratuši izlaupīt templi kopā ar šķirstu. Bet mēs
nesaprotam, kā šis šķirsts reiz ir bijis iekārtots. Mēs esam gan likuši pagatavot pavisam līdzīgu pēc ārējās
formas; bet vecā iedarbība tam nekādi nevar piemist, jo tam pilnīgi iztrūkst iepriekšējā iekšējais iekārtojums un
tam arī ir jāiztrūkst, jo šajā laikā vismaz pie mums neviens vairs neprot to izgatavot. Es domāju, augstais
pavēlniek, ka arī par to es esmu izteicies iespējami skaidri!”
[8] Kirēnijs saka: „Jā, ja jau viss balstās, tā sakot, zināmā mērā uz smalku apmānu, tad kā tu pēc tam ar saviem
pilnīgi veselajiem uzskatiem un ieskatu vari palikt tāds pilnībā kondicionēts tādas krāpnieciskas iestādes
loceklis?”