5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet šīs lietas to Zemei derīgajos iecirkņos neaizskartas; pāri visam lūkojiet, kā kļūt par
pilnīgiem cilvēkiem, - jā, kļūstiet tik pilnīgi, cik pilnīgs ir jūsu Tēvs Debesīs, tad jums neko nevarēs kaitēt ne
augu, ne dzīvnieku indes.
[2] Kļūstiet tie, par ko jūs esat aicināti, tātad atkal tie, kas bija jūsu sentēvi, kuriem klausīja visa radība; caur
Manas mācības ievērošanu kļūstiet atkal sava Tēva radību kungi Viņa kārtībā, par ko jums nēģeri deva mazu
pierādījumu, un tad tādos apstākļos nepatāvēs vairs nekāds ienaids – ne starp jums pašiem, ne starp jums un
jums pakārtotu radību! Bet, ja jūs no šādas kārtības iziesiet, tad jums būs jāsamierinās atkal ar veco lāstu un
nemieru.
[3] Šajā laikā gan Manai valstībai uz šīs Zemes būs vajadzīgs daudz varas, un kas to neraus sev klāt ar varu, tie
to neiegūs savā īpašumā. Vēlāk tomēr būs vieglāk; bet bez zināmas cīņas, vismaz pašam ar sevi, uz šīs Zemes
Manu valstību nevarēs iegūt. Jo, ja jau pat šīszemes dzīve pati ir viena vienīga cīņa, cik daudz vairāk tad tāda
būs patiesā, garīgā dzīve no Viņas puses, un īpaši tad, ja tās vēlamajam pilsonim jau ir jāizpaužas šajā pasaulē.
Tomēr šī cīņa katram, kas patiesi mīl Dievu, būs viegla! Tas lai tiek pateikts katram Manam patiesam draugam,
ka Mans jūgs ir maigs un Mana nasta ir viegla!
[4] To, ka jūs visi tagad to esat labi sapratuši, to Es redzu, un tādēļ Es jums tagad arī saku, ka jūs jau esat labi
apgādāti ar visu, kas jums ir nepieciešams Mana Vārda un Manas gribas tālākizplatīšanai. Pēc pravieša Jesajas
pravietojuma te tagad dažās dienās būs viss piepildīts, un tā te nu būtu viens dienas darbs izpildīts.
[5] Kas to visu ieskata un uzticīgi izpilda, tas nekļūdīgi sasniegs dzīvības pilnveidojumu un nāvi nemūžam
nejutīs un arī neuztvers it nekādā iespējamā citādā veidā. Jo, kas jau šeit savā miesā ir pamodinājis mūžīgo gara
dzīvību, tas savas miesas atkrišanu savas vispilnīgākās esmes visskaidrākajā apziņā sajutīs kā viņu svētlaimīgu
darošu atbrīvošanu un kā vispilnāko patiesību vispilnīgākajā pareizībā, un viņa redzesloks tiks paplašināts līdz
bezgalībai.
[6] Bet nepilnīgajiem šķiršanās mirklī izies pavisam citādi! Vispirms jau viņiem būs jāizcieš miesā lielas sāpes,
kas dabiski lielākoties pavairojas līdz brīdim, ko sauc par „šķiršanās brīdi”. Blakus šīm nenovēršamajām miesas
sāpēm dvēselē parādīsies bailes, šausmas, un beigās arī zināma veida izmisums, un tas mocīs dvēseli vēl vairāk,
nekā lai vai cik degošās miess sāpes. Un tad, kad dvēsele kļūs brīva no miesas, tad viņai daudzus gadus pēc
šīszemes laika rēķiniem būs jānopūlas, lai nokļūtu pie kaut zināmas pakāpes daudzmaz cilvēciskas apziņas; bet
par pilnīgu garīgošanos nebūs ne runas vēl eoniem šīszemes gadu ilgi.
[7] Tādēļ jūs darīsiet saviem brāļiem ārkārtīgi lielu labumu, ja jūs ar viņiem uzņemsieties sev tādas pašas pūles
un pacietību, kā Es tagad daru ar jums.
[8] Labi jums un jūsu brāļiem, ja jūsu pūļu beigās arī jūs saviem brāļiem varēsiet teikt: „Brāli, ar tevi es esmu
pabeidzis savu dienas darbu, nu rīkojies pēc tā un pilnveido sevi pats pēc tev parādītās Dieva kārtības, kas ir
visas Dzīvības un Esmes Kungs no Mūžības!””
91. Visam savs laiks.
[1] (Kungs:) „Es esmu visu vienas dienas laiku no sava laika atdevis jūsu labumam, un to lika darīt Mana lielā
Mīlestība uz jums.