5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

vīnogulājiem, kas visi bija no skaistākajām un sulīgākajām šķirnēm, jau pilnīgi nogatavojušās, ar bagātīgu ražu. Un
netrūka arī sakņu.
[5] Dārza vidū bija labākais veselības baseins ar marmora templi. Tajā bija divi atsevišķi baseini: viens ar ļoti siltu
avota ūdeni ģikts slimniekiem, un otrs izsitumu slimniekiem ar remdenu sēra un sāls avotu ūdeni, kas caur Rafaele
varu pēc Manas gribas tika atvadīti šurpu no Zemes dzīlēm. Pie reizes viņš ieraudzīja arī ar četrstūrainiem
bruģakmeņiem bruģētu jūras ostu un piecus lielus, vislabāk konstruētus kuģus ar burām un airiem ļoti ietilpīgā ostā,
kuras ieeja, lai gan sešus klafterus plata, naktīs varēja tikt pilnīgi aiztaisīta ar vara ķēdi. Šī osta bija veidota pilnīgi
pēc vecā Markusa bieži sapņotās idejas par ostu. Aplūkojot visu, kas te bija brīnumainā kārtā radies, viņš pastāvīgi
berzēja savas acis, jo viņš visu laiku domāja, ka guļ un šīs lietas redz sapnī.
[6] Kad apmēram stundas laikā Markuss bija galā ar apskati, viņš nāca atpakaļ gandrīz pavisam noreibis un, pilns
izbrīna, teica: „Jā, vai tās viss patiešām ir īstenība, vai es to visu redzu kādā svētlaimīgā sapnī? Nē, nē, tas nevar būt
īstenība! Jo šādi savās bezdarbības fantāzijās es jau vairākkārt esmu sev iztēlojies manu viesu namu, un vairākas
reizes tādu to arī redzējis savos rīta sapņos, - un tu, draugs no Debesīm, esi mani ievedis mākslīgā miegā, un es
savas paša idejas nu atkal esmu sapnī apskatījis!”
[7] Rafaels saka: „Tu mazticīgais romieti, ak tu! Ja viss tas būtu tikai sapnis, tad tagad tu taču neredzētu vairs neko,
un tu taču negribēsi apgalvot, ka tagad tu guli un joprojām sapņo? Aizsūti nu arī tavu sievu un bērnus, lai arī viņi
visu apskatītu, un tad viņi nāks un atpestīs tevi no sapņa!”
[8] Markuss, vēlreiz apskatot jauno māju, saka: „Ak, tas patiešām nav sapnis, tā ir skaļi runājoša patiesība! _ bet vai
tā arī paliks?”
5. Pasaules bērni un Kunga bērni.
[[1] Runā Rafaels: „Vai es tev neteicu, ka viss tas, kas te ir stipri uzbūvēts, neizzudīs pilnīgi vienas tūkstošgades
laikā? Tik ilgi gan neizturēs dažādie augļu koki, cēlkrūmi un augi, kā arī pieci kuģi; bet mūris stāvēs ilgi un ļoti
ilgi! Arī pēc diviem tūkstošiem gadu vēl varēs atrāst tā pēdas; tikai, protams, neviens tad vairs neturēsies pie tā
pārdabiskā Mūrnieka. Pat tagad, kad tuvākie kaimiņi ieraudzīs to visu, tie teiks, ka tas ir romiešu izbūvēts, jo
daudzas rokas varot brīnumus darīt! Un tu ļauj pasaules cilvēkiem tā arī ticēt, jo ja kādā zemē pēc tagadējā
veida dzīvo desmit reiz desmit reiz simttūkstoši cilvēku, tad no visiem tu atradīsi labi, ja piecus tūkstošus, kas
pēc garām runām tev beidzot saprātīgi ticēs. Bet aklu ticību nevarētu lietot ne tu, ne vēl mazāk mēs, Debesu
gari.Un galu galā nav svarīgi, vai tic daudzi vai nedaudzi; jo Kungs ir nācis pasaulē tikai nedaudzo savējo bērnu
dēļ, un nevis pasaules bērnu dēļ. Un tā paliks līdz šīs pasaules un tās laiku galam!
[2] Un, kad vien Kungs atkal atklāsies šajā pasaulē, vai nu tikai caur Vārdu, vai reizēm arī personīgi uz īsiem
mirkļiem, tad vienmēr Viņš to darīs tikai saviem patiesajiem bērniem, kas ir no augšienes! Pasaule un tās bērni
no Viņa savai baudīšanai saņems ļoti maz vai neko! Tiem Mūžība ir pietiekami gara, lai tos pievestu kādai
pakārtotai gaismai.
[3] Un nedomā, ka kādreiz šī augstākā Debesu gaisma caurgaismos visus šīs Zemes cilvēkus! Tikai patiesie
bērni, vienmēr mazā skaitā, tiks ar to tīri un vistīrākā veidā apgādāti, bet pasaules bērni no viņu mēsliem būvēs
sev tempļus un elku namus un iežogos tos ar vara likumiem un akli-muļķīgiem noteikumiem; tikai ar to
patiesajiem bērniem tie nevarēs kaitēt, par ko parūpēsies Kungs vienmēr visuzticīgākajā veidā. Un tādēļ starp
pasaules bērniem vairs nevienam Jeremijam nevajadzēs skandināt savas raudu dziesmas! – Ej nu tagad pie
Kunga un pateicies Viņam par šādu lieldāvanu!”
[4] Te nu Markuss nāk pie Manis un ar lielu pompu grib sākt pateikties ar visizmeklētākajiem vārdiem.
[5] Bet Es saku viņam: „Aiztaupi rūpes savai mēlai; jo Es jau esmu sadzirdējis tavas sirds pateicību un tādēļ
Man nevajag vairs to no mēles! Vai tad katrs godīgs visu uzņēmējs nav savas algas vērts? Arī tu esi godīgs
viesu uzņēmējs un neapnicis esi mūs apkalpojis gandrīz astoņas dienas! To mēs nevaram no tevis prasīt tāpat,
par neko! Tā nu šis nams dos tev un vēlākajiem taviem pēctečiem vislabāko uzturu! Bet tu rūpējies par to, lai
Mans Vārds šajā vietā, tas ir - tavos pēctečos paliktu stipri iesakņojies; Jo, Manam Vārdam izzūdot no viņu
sirdīm, viņi drīz pazaudētu arī visu citu! Bet, kas visu pazaudētu šajā pasaulē, bet neskatoties uz to, paturētu
Manu Vārdu, tas patiesībā nebūtu pazaudējis neko, bet būtu ieguvis visu; bet, kas pazaudē Manu Vārdu no
savas sirds, tas būtu visu pazaudējis, pat, ja tam piederētu visi Zemes labumi!”
6. Kunga dotie uzvedības noteikumi viesu nama saimniekam Markusam.