5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt saviem bērniem un mājai; jo tas ir katra vecāku pāra pirmais pienākums. Bet pie
tam svešajiem nabagiem nav jāpaliek izslēgtiem; jo Es lieku savai Saulei vienādā mērā spīdēt arī pār tiem, kas
nav Mani bērni!
[9] Kas darīs tā, kā Es daru, tas arī būs kā Es, un reiz viņš būs tur, kur mūžīgi būšu Es. Bet, kas attiecībā pret
saviem brāļiem laužas, pret to lauzīšos arī Es un būšu ļoti taupīgs.
[10] Šo mācību turpmāk ievēro tavā mājā, tad Mana svētība nekad netiks atņemta no tavas mājas! – Nu, ja
kādam vēl ir kāda vajadzība, tas lai nāk un pēta!”
169. Apsolījums palīdzību meklējošajiem. Kunga atvadīšanās no Markusa mājas.
[1] „Pie Manis pienāk Ebals, Jaras tēvs, un saka: „Nav gan vairs nekā, ko varētu Tev jautāt, jo šajās septiņās
dienās mēs šeit esam piedzīvojuši tik daudz brīnumaina, ka, ja to sadalītu uz septiņiem tūkstošiem gadu, tad
katram gadam pienāktos vēl krietns daudzums, un cilvēcei katru gadu pietiktu, ko brīnīties un ko pārdomāt.
Tagad mēs esam kļuvuši pārbagāti ar visvērtīgākajiem garīgajiem dārgumiem; tagad tikai ir svarīgi, šīs vērtības
arī faktiski mēs ienest mūsu dzīvē, jo citādi tās mūsu dvēselām būtu bezvērtīgas, bet šinī dzīvē ir svarīgs tikai
un vienīgi dvēseles labums. Un tikai tādēļ paceļas jautājums – vai mums, citādi vārgajiem cilvēkiem, pietiks
tam nepieciešamā gribas spēka? Ko mēs darīsim, ja ar laiku pār mums gāzīsies visāda veida vājības, kas
nepasaudzē bieži pat vislabākās gribas cilvēkus?”
[2] Es saku: „Es pats būšu palīdzība, spēks un atbalsts katram nopietnam centienam! Vajadzības laikā Es
neatstāšu nevienu, kas citādi vienmēr ir uzticīgi ticīgi un, Mani mīlēdams, staigājis Manos ceļos. Bet, ja caur
dažādiem pasaules vilinājumiem, viņš ir no Maniem ceļiem novērsies, tad viņam būs vien pašam sev
jāpierakasta, ja viņam vajadzības gadījumā izpaliks Mana palīdzība, un tas turpināsies tik ilgi, kamēr kritušais
pilnā nopietnībā, nožēlas un ticības pilns, negriezīsies pie Manis!
[3] Es gan mūžīgi palikšu viens un tas pats uzticamais Gans un meklēšu avis, kas būs apmaldījušās; bet aitai tad
būs jāsāk blēt un jāļauj sevi atrast pēc tās brīvās un neaizskaramās gribas.
[4] Kas te ir apgrūtināts ar saviem spēkiem pārāk lielu dzīves nastu, tas sirdī lai nāk pie Manis, un Es viņu
stiprināšu un atspirdzināšu! Jo tieši tādēļ Es vienam otram dodu nest lielāku nastu, lai viņš sajustu savu vājumu
un savā sirdī nāktu pie Manis un lūgtu Man pietiekamu spēku viņa lielākās dzīves nastas vieglākai nešanai; un
Es viņu stiprināšu katrā dzīves vajadzībā un došu viņam atbilstošu gaismu pārvarēt tumšos šīspasaules dzīves
ceļus. Bet, kas šo pārāk lielo dzīves nastu gan labi sajūt, bet sirdī nenāk pie Manis, tam sev vien ir jāpieraksta
tas, ka viņš krīt zem pārāk lielās zemesdzīves nastas.
[5] Te tev ir atbilde uz tavu jautājumu, Mans draugs Ebal! – Kam vēl ir kāds jautājums, tas lai nāk un pēta!”
[6] Visdziļākajā godbijībā pie Manis pienāk Šabi, divdesmit vēl klātesošo persiešu runātājs, un saka: „Atļuj
man, ak Kungs, arī vēl vienu vārdu!”
[7] Es saku: „Runā, Šabi! Tādēļ Es visiem esmu teicis – nāciet un pētiet!”
[8] Šabi saka: „Tas, ka Tu, ak Kungs, palīdzēsi katram, kas Tevi tādēļ piesauks, tas ir pavisam noteikti un
droši; bet ko lai dara tie cilvēki, kuriem, bez viņu vainas, nav nekādas iespējas kaut ko uzzināt par Tevi, ak,
Kungs, un kas ilgi vēl par Tevi neuzzinās un neko nezinās, jo tie dzīvo vislielākajā dzīves tumsībā, un viņiem ir
jāiztur neizsakāmas dzīves nastas! Pie kā lai viņi griežas; kas varētu tiem nest palīdzību un stiprinājumu viņu
neaprakstāmi lielajā postā?”
[9] Es saku: „Uz Zemes nav nevienas vietas, kur nenonāktu Saules gaisma, un tā nav arī neviena cilvēka, kam
nebūtu vismaz kaut kādas nojausmas par visvarenu Dieva būtni. Lai viņš lūdz, prasa un cer pēc savas ticības, un
arī viņš atradīs palīdzību! Bet tagad ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nekādas ticības. Tie palīdz sev paši, un uz
citu rēķina dara savas dzīves nastas tik vieglas, cik vien ir iespējams; no mums viņiem, patiesi, nevajag nekādas
palīdzības. Kas reiz grib piederēt sātanam, tas lai tāds ir; jo tam, kas pats grib, nenotiek netaisnība! Vispār, tu
tikai vēlreiz pārdomā visu to, ko Es esmu teicis par vidažādākajām visu cilvēku dzīves attiecībām uz visas
Zemes, un to par visiem laikiem, un tajā tu atradīsi visu skaidri apgaismotu!
[10] Un nu Mana stundiņa vēl būt pie jums ir pagājusi. Jūs varat Manā Vārdā te palikt kopā vēl ilgāk; bet Es ar
saviem mācekļiem, vajadzības spiests, došos prom no šejienes. Neviens lai Man nejautā, uz kurieni! Jo