5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[8] Un tagad iedomājies, ka brīvās gribas cilvēks savai fiziskajai barībai ar zobiem sašķaida un tad kā barību
savai miesai bez visas žēlastības norij ne tikai dažādus brīnišķīgus, ar augļa sēklām apgādātus augļus, bet ķeras
pat pie dažādiem dzīvniekiem, nogalina tos un beigās to cepto gaļu apēd ar patiesu kāri. Šur un tur viņš izmeklē
lielākas vietas, kur pirms tam daudzus gadsimtus auga skaistākā zāle, visādi dziedniecības augi, krūmi un koki
skaistākajā un visnetraucētākajā Dieva kārtībā, un viņš te virsū ceļ sev mājas un pilsētas! Jā, draugs, vai tas var
būt pareizi pēc tavas iedomātās Dieva kārtības?
[9] Jeb, ja tu saīsini savus ar laiku par garu izaugušos nagus, bārdu un matus, vai tu nerīkojies pret Dieva gribu,
pēc kurs stereotipās gribas nagi, bārda un mati tūlīt turpina atkal augt tālāk un negrib palikt tik īsi, kā jūs ar
šķērēm tiem priekšrakstāt mēru?
[10] Ja Dievs negribētu, ka kāda brīvi domājoša un brīvi griboša būtne rīkotos pret viņa radīšanas gribas
stereotipiju un postoši iedarbotos uz pastāvošo, pastāvīgi nemainīgo kārtību kā lielajā, tā arī mazajā, vai tad viņš
būtu darījis gudri, radīdams sev būtnes, kas jau savas eksistences dēļ vien ir spiestas izdarīt dažādas postošas
ietekmes uz pirmatnējo radības kārtību, kas taču arī ir tā paša visvarenā un visgudrākā Dieva darbs!
[11] Bet, ja Dievs, visu būtņu un lietu Radītājs un Kungs, pieļauj, ka dzīvās būtnes, un, proti, brīvi domājošie
cilvēki, kas ir apveltīti ar brīvu gribu, noposta viņa mežus, nocērt kokus un no tiem būvē sev būdas un mājas,
bet lielāko daļu koksnes nosedzina, izmīda viņa skaisto zāli, nopļauj to un dod kā sienu govīm, vēršiem,
ēzeļiem, aitām un kazām, un tāpat neviens tiem nesit pa roku pie neskaitāmiem citiem uzbrukumiem viņa
stereotipajai kārtībai, tad cik mazāk vēl viņš pretosies ar savu visvareno gribu tur, kur runa iet par cilvēka
vismazākās brīvās gribas izaudzināšanu par dievišķo!
[12] Vai tad tu neesi redzējis, kā pirmīt jauneklis, kas pamatos arī ir tikai Dieva radījums, akmeni pret Dieva
pirmgribas stereotipo kārtību pārvērrta zeltā? Vai viņam kāds par to prasīja atbildību tādēļ, ka viņš ir izdarījis
tik varenu iegrābienu Dieva pamatkārtībā? Gluži otrādi, to izdarīja tikai dievišķā griba, savienota ar jaunekļa
gribu!
[13] Ja tu turi Dieva vieglos baušļus un patiesi pāri visam mīli viņu, tad taču tu, acīmredzot, pastāvīgi kļūsi
arvien vienotāks ar Dieva atziņu un gribu. Tā tu kļūsi arvien gudrāks un gudrāks, un atbilstošā mērā arī
varenāks un atziņas bagātāks gribēšanā. Tava iekšējā gaisma no Dieva kļūs pacelta par visredzību, ar kuras
palīdzību tu varēsi vēl dzīvības tumšajā ne tikai just, bet tu redzēsi darbojošos dzīvības spēkus, un tādēļ, ka tevī
būs Dieva visbrīvākā griba, tu varēsi arī noteikt pār tiem, darboties tā vai citādi. Un tādēļ, ka tu pazīsi un redzēsi
neskaitāmi daudzos no Dieva pastāvīgi izejošos spēkus speciāli un individuāli, tu kā Dieva gribas īpašnieks
varēsi tos satvert, tiem pavēlēt un tos saistīt kādam gudram darbības mērķim, un tie tūlīt būs tikpat darbīgi kā
tad, ja pats Dievs tiem nepastarpināti noteiktu kādu darbību.
[14] Jo visi caur visu bezgalību no Dieva izplūstošie spēki ir līdzīgi neskaitāmām viena un tā paša visvarenā
Dieva rokām un nekā citādi tie nespēj kļūt un būt darbīgi, kā vienīgi caur Dieva gribas ierosināšanu, jo pamatā
tie nav nekas cits kā tīrais dievišķās gribas izstarojums.
[15] Ja tad cilvēks savu niecīgo gribas brīvību apvieno ar bezgalīgi lielo dievišķo, saki Man, vai ir iespējams
iedomājams, ka cilvēks tā kļūtu par dievišķās gribas mēmu skatītāju, vai tā brīvajā gribā liels kļuvušais cilvēks
ar tādu gribas brīvību no Dieva nespēs izdarīt tā diezgan daudz ko?”
77. Par īsto un neīsto dedzību.
[1] Jā, Kungs un Meistar pār visām lietām, tagad pēc Tavas žēlastības izskaidrojuma man ir uzaususi pavisam
cita gaisma, un pirmīt vēl daža laba pilnīgi neatrisināma mīkla tagad man ir pilnīgi atšķetināta. Jā, tagad es sāku
arī mazliet aptvert, kas patiesībā cilvēks ir, un kas viņam šajā pasaulē ir jāmeklē un jāsasniedz, un pēc Taviem
Vārdiem, arī ko viņš var sasniegt un pat tam vajag sasniegt! Jā, tagad ir augstākā mērā svētlaimīgi viegliturēt
Tavus baušļus un burtiski izpildīt Tavu gribu; jo tagad redz, un var pat ar rokām taustīt, ko ir ļoti nepieciešams
saņemt no Tavām rokām! Jo, ja es redzu kādu vietu, lai arī tālu no manis, un sāku taisnā līnijā iet uz tā pusi, tad
man reiz taču tā ir jāsasniedz!
[2] Bet tagad es nevaru darīt neko citu, kā Tev no visa mana dzīvības spēka pateikties par tik lielām pūlēm ar
mani un tev apliecināt, ka es būšu Tavs visapzinīgākais māceklis un tāds arī palikšu. Es Tev dodu arī vispilnāko
galvošanu, ka es pielikšu visas pūles, lai mūsu institūtu attīrītu no visām vecajām pasaules un melu drazām, un
turpmāk tur netiks uzsākts vairs nekas cits, kā vienīgi tas, kas saskan ar Tavu mācību, ak Kungs un Meistar!