5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

attīstību; bet ar izteicienu „zem Zemes” es te domāju visu instinktīvi saprātīgo dzīves morālo stāvokli uz
neskaitāmajiem citiem debesu ķermeņiem, uz kuriem ir arī cilvēki; bet, salīdzinot ar jums, šīs Zemes cilvēkiem,
viņiem ir tikai ļoti ierobežots dzīves mērķis jeb sūtība.
[5] Arī viņi pieder visam bezgalīgi lielajam, un arī viņi ir ķēdes locekļi; bet jūs esat eņģes, kas kā īstie Dieva
bērni esat nolemti ar Dievu un ar mums nest visu bezgalīgo Dieva Radību no vismazākā līdz vislielākajam! Un
tādēļ es jūs lieku uz šīs Zemes jeb pāri tai, tūlīt pēc mums, līdzšinējiem Dieva Debesu iemītniekiem.
[6] Ja tagad jūs kārtīgi saprotat arī to, tad jo vairāk tagad jums ir jāgodā Visaugstākā no Mūžības Vārds, jo no tā
jūs labi varat secināt, ka Dievs ir jūsu Tēvs, un jūs – Viņa bērni. Un, ja jūs tie nebūtu, vai tad Viņš būtu nonācis
pie jums no Debesīm, lai pats audzinātu jūs saviem mūžīgi vislielākajiem mērķiem, kurus Viņš jums nolēmis un
paredzējis jau no Mūžības – saviem bērniem?!
[7] Un nu jums visiem tagad ir jāgavilē pār visiem mēriem tādēļ, ka Viņš kā Tēvs no Mūžības ir pats pie jums
atnācis, lai jūs pavisam darītu par tiem, par ko Viņš pats jūs ir izredzējis jau kopš Mūžības!
[8] Bet, ja jūs neapstrīdami esat Viņa bērni, un Viņš ir atnācis pie jums, jūsu - Viņa maziņo bērniņu, neaicināts,
tad kopš tagadējā laika Viņš nāks pie jums vēl daudz noteiktāk un drošāk, kad vien jūs, pilni mīlestības, savās
sirdīs Viņu sauksiet, teikdami: Abba, mīļais Tēvs, nāc, mums Tevis vajag!” Jūs paši esat tādu apsolījumu no
Tēva mutes un sirds dzirdējuši, un tādēļ man jums otrs nav jadod. Jo šis pats viens paliek uz Mūžību pareizs, un
tādēļ jūs varat pavisam viegli savā institūtā iztikt bez manis; jo tur, kur darbojas Kungs pats, tur bez Viņa
Debesu vēstnešiem var pavisam labi iztikt.
[9] Vispār, ja tomēr šad un tad jūs gribat, lai es kā draugs būtu starp jums jūsu institūtā, tad jums mani vajag
tikai pasaukt, un tūlīt es būšu starp jums, ja jūs paliekt Kunga Mīlestībā un kārtībā. Bet, ja jūs kādreiz aiz
kādiem netīriem, zemišķiem iemesliem atstāsiet Tēva kārtību, tad, dabiski, es nenākšu arī uz tūkstoškārtīgu
saukšanu, un tad arī Tēva visvarenais Vārds jums izrādītos kā tukšs un nedarbīgs. Ja nu jums uz sirds būtu vēl
kaut kas, tad nāciet ar to klajā, un jums tiks dots padoms!”
85. Pārejas dabas garu valstībā.
[1] Tajā momentā, kad Rafaels Roklusam un viņa biedriem piešķir atļauju viņam jautāt vēl, ja kaut kas būtu uz
sirds, pēkšņi no jūras puses saceļas stiprs vējš un pārbauda pie mums vēl esošā Ourana krāšņumtelšu, kas bija
uzceltas jūras tuvumā, izturību. Un vēl ir dzirdami gaisā haotiski apkārt lidojošu stārķu bara izmisuma un
apjukuma liedzieni
[2] Arī jaunie kuģi jaunajā ostā sāk visai stipri krakšķēt, jo citādi skaidrajā laikā vējš pieņemas arvien vairāk
spēkā. Kirēnijs Man saka: „Kungs, vētra pieņemas spēkā ik minūti, un, ja tā turpināsies, tad arī mēs būsim
spiesti mainīt savu atrašanās vietu. Mežonīgi juku jukām lidojošie stārķi arī nenozīmē neko iepriecinošu.
Acīmredzot, dzīvniekus kaut kas ir ļoti nobiedējis, citādi tie nebūtu pametuši savas nakts miera mītnes. Nē, nē,
drīz tas kļūs neizturami!Vējš kļūst arvien stiprāks un tas ir arī ļoti auksts! Vai mums būtu jādodas jaunā mājas
telpās?”
[3] Es saku: „Kamēr Es esmu pie jums, jums nav jābaidās ne no vēja, ne no tā aukstuma, ne arī no kliedzošiem
dzīvniekiem!Gaisā tāpat kā zemē un ūdenī ir daudz negatavo dabas garu; tiem ir savi periodi un laiki, kad pēc
sava veida parādīties darbīgiem, lai caur to tie varētu ieiet jaunā un augstākā darbības sfērā.
[4] Tādi dabas garu pārejas periodi vienmēr izskatās mazliet dabīgi vētraini; bet tas viss ir tikpat vajadzīgs visa
uzturēšanai un tālākpastāvēšanai, kā tavas miesīgās dabas dzīvības uzturēšanai visaugstākajā mērā svarīga ir