5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

raudiet, esiet vāji un pilni pacietības ar vājajiem, un stiprajiem rādiet, ka arī jūs esat stipri, lai viņos viņu
stipruma apziņa nepiepūstos un nepadarītu viņus augstprātīgus. Nu, Mans mīļais draugs, vai tā tev pietiks, lai tu
saprastu, ko Dieva visaugstākā gudrība, kas ir arī jūsu tīrā prāta radītāja, no jums grib?
[7] Tici Man, ka Mana gudrība nekur nav pretī pret cilvēka veselo, skaidro un bezaizspriedumaino saprātu! Jo
tam taču ir jāspēj noteikt, kas pasaulē ir pilnīgi patiess!
[8] Patiesība, lai vai cik aizklāta, tomēr sevī ir un mūžīgi paliek patiesība un reiz kā tāda atklāsies. Draugs,
patiesību, ja reiz kaut kur nepieciešamība spiež, tu vari vienmēr ietīt un ieģērbt, kā vien tu gribi un vari; tas
vienmēr ir atkarīgs no tā aptveršanas spējas, kam šī patiesība tiek sludināta. Bērni tiek piesātināti ar pienu un
medu un ar mīkstu maizi, kamēr vīram var pietikt jau ar cietāku vīru barību. Tādā veidā viss būs vislabākajā
kārtībā, ja tikai pastāvēs iekšējā patiesība; nepieciešamajam ārējam apvalkam tiks pievērsta maza vai nekāda
uzmanība. Tiešām, tas būtu arī augstākajā mērā negudri un pretī pret visu veselo saprātu, ja kādam cilvēkam
būtu vajadzīga Mana palīdzība, un Es gan zinātu, ka vīrs ir godīgs, bet Es viņu neuzlūkotu tādēļ, ka viņam
mugurā ir persiešu svārki! Vajadzības gadījumā aizklāt patiesību nav nekāds grēks; bet atklātus melus un
atklātu krāpšanu bāzt patiesības apvalkā ir grēks un to Es nosodu mūžīgi!
[9] Kad tu tagad apskati tavas agrākās mirušo modināšanas, tad tomēr tās, neskatoties uz tavu labo gribu, bija
lieli, bet ļoti labi apslēpti meli, pie kam tur nebija ne pēdas no kādas patiesas mirušo modināšanas, un tāpat bija
ar vēl veselu virkni jūsu institūtā izdarītajām darbībām. No ēģiptiešiem un arābiem jūs bijāt iemācījušies
izrēķināt, kad var iestāties Saules vai Mēness aptmsumi, bet tautai tas palika noslēpums. Un tad jūs tautai teicāt
– tādēļ, tauta, ka tu negribi dzirdēt mūsu balsi, tad mūsu priekšnieks, kas tagad esi tu, dos dieviem uzdevumu
tajā un tajā dienā aptumšot Sauli vai Mēnesi! To dzirdot, tauta tūlīt iekrita lielās bailēs, tā lūdzās un upurēja
neprātīgi, un tad nu beigās jūs to mierinājāt, ka piedraudētais šinī gadījumā gan notiks, bet tiks pieliktas visas
pūles, lai to padarītu tik nekaitīgu, cik vien iespējams. – Vai nu tu ieskati, ka tie taču bija vistīrākie meli, ietērpti
goda pilnā patiesības tērpā?”
140. Apslēptās patiesības un apslēptie meli. Viltus pravieši un viņu brīnumi.
[1] (Kungs: ) „Un tagad stādies sev priekšā pēkšņu atklāšanos! Ko, piemēram, tauta ar jums izdarītu, ja Es pats
tai pēkšņi dotu kādu gaismiņu par Saules un Mēness aptumsumiem, un tā, tikpat skaidri kā jūs, pēkšņi ieskatītu
aptumsumu patiesos cēloņus? Šāda lietas pavērsiena iedarbību tu viegli spēj sev stādīties priekšā.
[2] Bet, ja tu kādu ar stipri aizklātas patiesības palīdzību būsi atgriezis uz pareizā ceļa, un arī viņš tad saņem
gaismu un sāk ieskatīt, ka tikai vispilnīgākā patiesība, lai vai cik aizklāta bijusi, to ir atvedusi uz patiesās
dzīvības ceļa, - ko gan visu labu šis cilvēks tev par to neizdarīs? Es domāju, ka tagad tu kā gaiša prāta cilvēks
sapratīsi, kāda ir atšķirība starp aizklātu patiesību un aizklātiem meliem.
[3] Tas, ko Es tev esmu rādījis kā rīcību vai runu, kāda jūsu institūtā nekad nedrīkst tikt darīta vai runāta, ir
aizklātie meli, bet nemūžam kāda laba iemesla dēļ aizklāta patiesība.
[4] Un, pat ja meliem seko vēl labs rezultāts, bet patiesībai vismaz šķietami ļauns, tas ir – tāds, ko cilvēki ar
savu pasaules prātu sauc par ļaunu, - tad tomēr patiesībai ir dodama priekšroka; jo melu galīgās sekas mūžam
būs paliekoši sliktas, bet patiesības galarezultāts vienmēr paliks labs.
[5] Protams, pēc ārējā spriežot, nav viegli pamanāmas atšķirības starp aizklātiem meliem un aizklātu patiesību,
tāpat kā tīri pasaulīgs, mazpieredzējis prāts, tikai ar grūtībām vai pavisam nemaz, nevar atšķirt īstu brīnumdarbu
no viltus brīnuma, jo īstu brīnumu pasaules prāts nekādi nevar pārbaudīt, un māgi un viltus pravieši savus
brīnumus ļauj tautai pārbaudīt tieši tikpat maz, kā jūs ļaujat to darīt ar savējiem. Bet tieši tādēļ turpmāk uz
visiem laikiem pie jums vairs nedrīkst notikt ne vismazākie meli un pat ne visniecīgākā krāpšana, lai uz Zemes
tomēr paliekoši atrastos vismaz viens izntitūts, kur valdītu tikai un vienīgi patiesība un ar to pasaulei tiktu dots
viens paliekošs pārbaudes akmens, pie kā būtu viegli atšķirt pilnas patiesības īsto zeltu no viltus zelta.
[6] Ja tas netiks tā praktizēts, tad jau nedaudzos gados pēc Manis jau būs parādījies apbrīnojams daudzums
dažādu viltus praviešu un visādu brīnumdaru, kas šo Manu mācību galīgi izkropļos. Viltus pravieši gan arī lietos
Manu Vārdu, bet viņu mācība nelīdzināsies Manējai ne mazākajā mērā, un viņu brīnumdarbi būs tev pazīstamā,
krāpnieciskā rakstura, un tie padarīs daudzus par šo viltvāržu stipriem piekritējiem.