5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[11] Bet, neskatoties uz to, Kungs vienmēr ik pa laikam pamodinās sev kalpus, kas labas gribas cilvēkiem
parādīs Dieva gribu tā, kā tagad mēs to jums rādām. Labi tiem, kas pilnīgi rīkosies pēc tās; jo caur to viņi
sasniegs tieši to pašu, ko jūs tagad tik ļoti viegli varat sasniegt~! Tikai ar brīnumdarīšanu gan izskatīsies tā
paupīgāk; jo Kunga Gars mācīs savējiem ar to būt uzmanīgiem, lai ar to nesakūdītu pret sevi veselu karapulku
viltus praviešu, lai pēc tam vajadzētu ar zobenu cīnīties pret elli.
[12] Īstos patiesības praviešus Kungs vienmēr pamodinās visā klusumā, un viņi pasaulē kā klusie ūdeņi visā
klusumā nekad necels nekādu skaņu vai kādu jūtamu troksni. Bet tie, kas taisīs jūtamu troksni, tajos nebūs
atrodama patiesība un Gara Vārds.
[13] Dieva pamodinātie īstie pravieši visā klusumā gan būs pavisam labi spējīgi darīt brīnumus; bet pasaule no
tiem nemanīs nekā, tas tiks izdarīts tikai šad un tad patiesajiem Dieva draugiem viņu pašu klusam
mierinājumam.
[14] Tagad notiek brīnumi ārkārtīgi stūrgalvīgo jūdu un pagānu dēļ, lai beigās neviens nevarētu teikt, ka šīs
pilnīgi jaunās mācības atklāšanas laikā neesot notikušas nekādas zīmes no Debesīm ticības iestiprināšanai. Bet
tajos vēlākajos laikos cilvēki vairāk jautās pēc pilnīgas patiesības, un vairs ne tik daudz pēc ticētvarēšanas
zīmēm, par kurām gudrie teiks, ka tās viņiem tik un tā nespējot baltu izmālēt par melnu, un patiesība paliekot
patiesība arī bez brīnuma zīmēm.
[15] No teiktā tev tagad ir jāsaprot, ka neskatoties uz manu daudzēšanu, tomēr es esmu būtne, no kuras nav
jābaidās, un, ka starp mums tomēr nav tik pārāk liela atšķirība, kā tu to pirmīt iztēlojies, bet, ka tagad mēs
stāvam uz diezgan līdzīgas pakāpes, jā, un, ka tagad tu kā cilvēks miesā esi jau vienu ļoti nopietnu pakāpi tālāk
par mani! Saki man, vai arī tagad es joprojām tev izskatos kā zilonis blakus odam? Vai joprojām man, kā tev
pretīgam, ir jāatstāj jūsu sabiedrība, vai man kā trīspadsmitajam tomēr vēl būtu mazliet jāpaliek starp jums kā
skolotājam/”
84. Šīszemes dievbērnības nozīme.
[1] Roklus, kas tagad atkal Rafaelu ir ārkārtīgi iemīļojis, saka: „Ak, jāpaliek, jāpaliek! Jo tagad tu vari mūsu
priekšā apēst kaut vai veselu pasauli, un tādeļ mūsu mīlestība uz tevi nekļūs mazāka un mūsu bailes no tevis
nekļūs lielākas; jo tagad mēs zinām, kas tu esi, un kas tevī ir pie mums.
[2] Bet tagad par kaut ko citu! Es gan zinu, ka tu jau tāpat zini, ko es tagad tev teikšu; bet mani draugi to nezina,
un tikai viņu dēļ es tev skaļi izstāstīšu šo lietu, lai arī viņi zinātu, ko es vēlētos no tevis uzzināt. Saki man,
lūdzu, vai tev nebūtu iespējams kļūt par mūsu institūta biedru, vismaz tik ilgi, kamēr mēs sasniegtu to dzīves
pilnveidojumu, kas mūs ievestu tajā pakāpē, kura mums būtu tik nepieciešama cilvēces patiesam labumam!”
[3] Rafaels saka: „Pagaidām tas nevar notikt, jo man ir pienākumi arī citur pret Kungu un pret citiem
cilvēkiem.Bet nepieciešamības gadījumā es vienmēr kā saukts būšu pie jums klāt. Un vispār jums ir Kunga
apsolījums darboties Viņa Vārdā, - un Viņš viens pats ir daudz varenāks nekā neskaitāmas miriādes man
līdzīgo! Turieties pie šī Vārda Jēzus = Dieva Spēks, un jūsu priekšā jāatkāpjas kalniem un jāklusē vētrām un
orkāniem, protams, ja jūsu dzīve ir tāda, ka jūs esat šī Vārda cienīgi! Jo tas ir vispatiesākais Dieva Vārds viņa
Mīlestībā no Mūžības, kura priekšā noliecas viss Debesīs, uz Zemes un zem Zemes!
[4] Te es nedomāju – zem šīs materiālās Zemes, kas ir tāda pati lode kā visas citas planētas, un tādēl zem mums
jeb mums pretī ir tieši tāpat zemes, kalni, ezeri un jūras, kā šeit. Es nedomāju ar to arī Zemes iekšieni, kas ir
lieliski izveidota kā dzīvnieka organisms, kas nodrošina visam Debesu ķermenim nepieciešamo dabas dzīvības