5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

[4] Bet cilvēks var no sevis visu, ko tikai viņš grib, un neviens nevar viņu pie tā traucēt. Un tā cilvēks var darīt
visu, ko vien grib, arī ar Zemi, kas nes un baro viņa miesu, un tad viņam visbiežāk ir jāļauj, lai sekas viņu
pamāca, vai viņa griba ir bijusi laba vai ļauna.
[5] Bet tādēļ ikvienam cilvēkam ir saprāts un no tā izejošā sapratne. Un tādēļ viņš var kļūt gudrs caur mācību,
ārējiem likumiem un caur dažādām pieredzēm, un viņš var izvēlēties tikai labo, taisnīgo un patieso un likt sev
darboties saskaņā ar to. Un tad viņš necieš ne no kāda spiediena, jo viņš pats izvēlas brīvi, ko atzīt par labo,
taisnīgo un patieso.
[6] Bet to, ka cilvēki, lielākoties aiz laicīgām interesēm, bieži visu atzīto labo, taisno un patieso tomēr min ar
kājām, un savā rīcībā parāda sevi tieši pretējus, to mēs piedzīvojam dienu no dienas ar simtiem cilvēku īsti
rokām taustāmi. Un no tā atkal izriet, ka cilvēka gribas brīvību nevar apdraudēt vai ierobežot nekas. Un tā ir
iespējams, ka ar laiku cilvēki izgudros lielas lietas un sāks tā iedarboties uz Zemes dabu, ka tai galu galā ir
jākļūst kārtīgi caurai. Tā sekas, bez šaubām, nebūs nekādas patīkamās, un izskatīsies kā drošs sods par slikti
izmantotu gribu; bet tas nav tā Manis gribēts, bet ir tā cilvēku gribas izraisīts.
[7] Ja cilvēki vēlas vēlreizējus grēku plūdus, tad tie drīkst tikai čakli norakt un caurrakt kalnus, un tā tie atvērs
apakšzemes ūdeņu slūžas! Ja tie grib visu Zemi redzēt liesmās, tad tie drīkst čakli iznīdēt mežus, un dabasgari
(elektrība) savairosies tādā mērā, ka Zeme rez vienā mirklī ietīsies zibens ugunsjūrā! Vai tad Es būšu gribējis
Zemi piemeklēt ar uguni? Tādēļ māciet cilvēkiem būt gudriem, citādi tie paši izsauks pār sevi tiesas! Bet Es
zinu, ka tas pienāks šādi, un tomēr Es nevaru un nedrīkstu uzstāties, to aizkavējot ar savu Visvarenību, bet Es to
daru tikai caur Manu mācību. Vai jūs to saprotat?”
110. Zemes nākamais piemeklējums. Dieva bērnu patvertība.
[1] Kirēnijs saka: „Sapratuši to mēs esam noteikti; bet šī sapratne ir ļoti vājš mierinājums Zemes cilvēcei! Ko te
līdz vislabākā mācība, ja cilvēki no tās atkal ar laiku var atkrist un tad nodoties visas šīs Zemes sagandēšanai!
Jā, ja mums, kā Taviem lieciniekiem, būtu vismaz 1000 gadu mūžs, un mūsu jaunākajiem mācekļim atkal tikpat
daudz, tad pietiktu, lai mācību varētu noturēt tīru; bet, ja Tu pats, vispirms, pēc Tava ne neskaidrā norādījuma,
miesīgi pametīsi šo Zemi, un, otrkārt, arī zīmes kļūs retākas, - jā, tad es nezinu, kas būs vainīgs pie tā, ja Zeme
caur vistīrāko cilvēku muļķību galā tiks pilnīgi un galīgi iznīcināta! Ko tad līdz tas, ka kopš šī brīža tā, ar
zināmām grūtībām, tiks uzturēta pāris tūkstošus gadu, bet tad tomēt, acīmredzot, tiks iznīcināta?!”
[2] Es saku: „Draugs, lai arī tu tajā laikā nedzīvosi vairs tik rupjmateriāli, kā tagad tu dzīvo, domā un runā, tad
tomēr kā gars, kas sevi apzinās daudz gaišāk, tu stiprāk un varenāk dzīvosi mūžīgi tālāk, un tu būsi acu un ausu
liecinieks visam, kas te notiks un tam, ko, vajadzības spiestam, Man vajadzēs pieļaut; bet noteikti, tad tev viss
liksies taisnīgi, un tu pat pats pievienosi kaut ko visam klāt, cilvēkiem par pārmācību, un kopā ar miljoniem citu
garu, tu daudzreiz lūgsi Man dot Zemei jaunu iekārtojumu un veidu! Bet Es tad vienmēr jums atgādināšu
pacietību un mīlestību.
[3] Un tad, kad reiz uz Zemes sāks iet tā īsti traki un haotiski, tad tev Manā valstībā būs liels prieks un tu teiksi
– nu, beidzot Kungs ļauj atkal cilvēku kliedzošākajai netaisnībai arī materiālajā Zemē sajust Viņa pārmācības
rīksti! Atceries arī to, ka Man nekad nav trūcis Mana Gara piepildītu vīru, un tas arī starp tumšākajiem
pagāniem! Nekad nedrīkstēja paiet ne 50 gadi, un atkal šeit jau stāvēja vīri, kas rādīja cilvēkiem pareizo ceļu!
Tagad Es pats esmu atnācis uz šo vislielākajam mērķim lemto Zemi; un pēc Manis pastāvīgi šurpu, pie pasaules
bērniem, tiks sūtīti vīri līdz pat pasaules galam, un vienmēr tie daudzus atgriezīs pie patiesās gaismas.
[4] No šīs, jums tagad dotās mācības, nezudīs ne ķeksītis, un tomēr lielais pasaules kopums nepiešķirs tai lielu
nozīmi, jo kamēr būs matērija, un tai ir jābūt, tā stāvēs cīņā ar tīri garīgo elementu. Bet tādēļ lai nevienam nav
baigi, jo vienmēr būs daudz aicināto, unstarp tiem – maz izredzēto.
[5] Priekš tiem, kas vadīsies pēc izvēlētajiem, uz Zemes vienmēr atradīsies kāda droša vietiņa; bet tie, kas sirdīs
ir pārāk kurli un akli, tie laiku palaikam allaž kā nezāles tiks nošķirti no kviešiem.
[6] Zeme turpinās pastāvēt tā, kā tā ir pastāvējusi pēc Noasa laikiem, un tā nesīs Manus gaišākos bērnus; no tās
tiks noņemti tikai pārāk lielu pārsvaru guvušie mēsli, un tie nonāks citā attīrīšanas iestādē, kuru Manā, patiesi