5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

dažiem gaismas vārdiem to izklīdināja; tikai – manī viņam bija arī viens cilvēks, kas dažās labās zinātnes sfērās
nav pieskaitāms gluži pašiem pēdējiem un, kas pasaulē ir guvis ne mazumu pieredzes.
[4] Stādīsimies sev priekšā kādu tautu, kas ir iegrimusi visabsurdākajā un tumšākajā māņticībā! Tai daži pat ļoti
lielas gaismas vārdi un pat vairākas, lai cik uzkrītošas zīmes neizsauks nekādu gaismas iedarbību! Tāda tauta
tad kļūs vēl tumšāka, dusmīga un tiešā gaismas klātbūtnē parādīs sevi kā tās lielāko ienaidnieku, pēc kā tad šāda
bestiāla tauta kļūs vēl tumšāka.
[5] Te mums nemaz nav tālu jāmeklē. Pavērsīsim savus skatus tikai uz Jeruzalemes templi un apskatīsim tā
iekšējo un ārējo priesterību, un mūsu priekšā būs tik daudz garīgās nakts, ka mums par to būs vislielākā mērā
jābrīnās! Pamēģini tikai nākt pie tiem ar kādu patiesu iekšēju gara gaismu apmēram tā, kā pirmīt jauneklis nāca
pie manis, un īsā laikā tu kļūsi par nāves bērnu!
[6] Ko tikai šie patiesie vistumšākās nakts kalpi jau nav pašakuši pret musu institūtu!Ja mēs nebūtu visos
aspektos tā sevi nostādījuši, un ja tie tiktu mums no kādas puses klāt, tad mūsu jau sen nebūtu! Tadad vajadzētu
augšāmcelties Mozum un Āronam un tā mācīt patiesību, kā tie to ir darījuši savā laikā, un viņi tūlīt tiktu saņemti
un nomētāti ar akmeņiem, vai arī tiem kā pretiniekiem dotu dzert nolādēto ūdeni, un pavisam noteikti, īsto; jo
tiem ir divējādi ūdeņi, viens ir īstais, kas izraisa noteiktu un neizbēgamu nāvi, un otrs neīstais, kas nevienam
nedara ļaunu, jo nesatur indi.
[7] Ja tie kādam grēciniekam pret templi vai daudz vairāk – pret viņu tempļa būšanu, kāda slepena iemesla dēļ
vēl labu, tad tie viņam dod dzert neīsto nolādēt ūdeni. Bet, ja kāds viņiem ir pārāk stipri nostājies pretī, tas jau
pie tuvākās un labākās izdevības var remdināt savas slāpes uz mūžību ar īsto nolādēto ūdeni.Tas, ka farizeji tā
dara Jeruzalemē, kā arī citās vietās, tas starp kaut mazliet izglītotiem cilvēkiem ir jau tik pazīstama lieta, ka par
to vairs gandrīz neviens nebrīnās. Bet es jautāju, kā lai īsta patiesības gaisma varētu apgaismot tādu farizeju
nakti?
[8] Bet tā, kā ir ar farizejiem, tāpat ir visapkārt, kur atrodas vienalga, kāda priesterība. Kur vien visi cilvēki
pieņem kādu patiesības gaismu, jo tie tās labdarīgumu ātri un viegli atpazīst, tad tomēr priesterība ar visiem
līdzekļiem un spēkiem sacelsies pret to un to nepieņems, jo aiz tīras augstprātības un varaskāres tā ir tik dumja
un akla, ka tā nemaz nav spējīga atpazīt tīrās patiesības gaismas labdarīgumu.
[9] Tādēļ tik ilgi, kamēr Dievs un pasaules valdības pacietīs tiks paciesta, tik ilgi ar garīgo gaismu nesanāks
tikpat kā nekas! Jo šis, allaž vispatmilīgākais un varaskārākāais cilvēku veids vienmēr pūlēsies turēt aizdomās
visu gaismu un slavēs savus mēslus kā tīro zeltu un uzspiedīs to sev padotajiem cilvēkiem.
[10] Tādēļ šajā sakarā mans, pat izšķirošais, uzskats ir tāds, ka no visa, kam vien klāt ir priesterības kaut
dūmaka, tā ir pilnīgi jālikvidē, tātad - ir jāizmēž vecais Augiasa stallis, un tikai tad pār visām tautām uzreiz
vajag ļaut uzlekt patiesajai Gara Saulei. Jo citādi nomirs katra, lai arī cik labā sēkla, pirms tā kaut puslīdz būtu
paspējusi iedzīt stipras saknes dzīvības zemē.
[11] Tevī, Tu cēlākais Meistar, es atzīstu pilnu Dieva spēku, bez kura Tev nebūtu iespējams paveikt darbus, kuri
var būt iespējami tikai Dievam, jo Viņā apvienojas visi visneskaitāmākie speciālspēki un Viņā tiem ir to
mūžīgais atbalsta punkts, vienīgi no kura tie spēj vispār darboties. Un tādēļ, ka es Tevī to esmu atradis, tad ir arī
droši, ka es Tevi ļoti augsti cienu un mīlu, ko Tu ar savu Gara aci manā sirdī un smadzenēs saskatīsi vēl labāk,
nekā tur tas jauneklis.
[12] Tomēr bez jebkādām bailēm es saku, ka šīs Tavas pūles un noteikti lielā uzupurēšanās ir tikpat kā veltīga
un cilvēkiem nesīs maz svētības, kamēr vien kāda priestera pēda mīdīs Zemi! Tev ar Tavu Visvarenību
vajadzētu visus Zemes cilvēkus un visus priesterus pēkšņi pārveidot tā, kā to veco klinti jūrā, tad gan reiz uz
Zemes varētu kļūt pavisam slavējami! Ir mūžīgi žēl Tavu pūļu un darba! Ja Tu vēl būvētu namus ar Tavu zāģi
un cirvi, tad Tev farizeji noteikti atstātu mierā; bet tā viņi, neskatoties uz visu Tavu, manis neapšaubīto,
Dievišķību, ienīdīs un, trakodami un kvēlojošās niknumā, vajās visos Tavos ceļos! Un arī visbrīnišķīgāko sēju,
kuru Tu tagad dari, viņi lūkos sagandēt ar visiem tiem pieejamajiem līdzekļiem.
[13] Jo diezin, vai kāds pazīst šo farizeju tautu pasaulīgi labāk kā tieši es, jo mūsu institūta dēļ man visvairāk
bija jākaro ar viņiem! Viņi gan tagad ir mūsu totāli sisti un uzvarēti un ar visu savu trakošanu nevar mums neko
izdarīt, jo mūs aptverošais riņķa mūris ir stiprāks kā viņējais ap templi, un visi slimie tālu un plaši ap mums
savās slimībās meklē palīdzību pie mums, jo mēs cilvēkus ar reāliem dziedināšanas līdzekļiem darām atkal
veselus, kamēr templieši ar saviem neko neizteicošajiem teicieniem un mistiskajām zīmēm un visādām
relikvijām– Dievs vien zina, no kurienes tās cēlušās, - tos dziedina, tikai slimie nejūt nekādu uzlabošanos.