5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

gaismas substances tūlīt izveidosies par tevis iepriekš labi pārdomātu un labi iepazītu formu, un dažos
acumirkļos tavā priekšā jau būs viena vesela pasaule, kuru tu tad vari pat fiksēt un uzturēt, ja tev visā pilnībā
pieder Dievišķā griba un Dievišķā Mīlestība.
[3] Dabiski, tu nevari jau pašos sākumos iegūt Dievišķo gribu savā īpašūmā, ja tu pirms tam neesi caur tīru,
patiesu, visu citu izslēdzošu mīlestību Viņu visā pilnībā uzņēmis sevī. Jo, ja Dievs nav pilnīgi tevī, tad viņš arī
nevar pilnīgi gribēt tevī.
[4] Bet Dievu mīlēt pār visu no viesiem saviem dzīvības spēkiem nav arī tik viegli, kā tu sev to stādies priekšā!
Tam vispirms ir vajadzīga pavisam tīra dzīve saskaņā ar Mozus bauslību. Kur šī kārtība caur dažādiem grēkiem
jeb nekārtīgām dzīves kļūdām ir tikusi izpostīta, tur ir cietuši visi dzīvei nepieciešamie spēki, jo tie ir tikuši
materializēti un līdz ar to ir gandrīz vai nonāvēti.
[5] Šādā veidā dzīves sakropļots cilvēks tad nekādi nevar mīlēt Dievu no visiem saviem dzīveskārtībā
esošajiem spēkiem pāri visam, jo tie jau bieži vairāk kā par 2/3 ir miruši un nevar būt vairs dzīveskārtībā.
Tādam cilvēkam tad bieži vairākus gadus ilgi uz viscentīgāko ir jātrenē sava pašaizliedzība attieksmē pret
visiem saviem ieradumiem un kaislībām, lai no jauna sevī atdzīvinātu mirušos dzīvības spēkus, un tad tikai
pamazām, pamazām pārietu pēc iespējas augstākā mīlestībā uz Dievu, kas vienam ļoti pasaulē izgājušam
cilvēkam, protams, nav nekāds vieglais uzdevums!
[6] Ja jau pat veselam cilvēkam augstā kalnā kāpšana liekas neviegla lieta, un tai ir jāliekas ļoti grūtai lietai, cik
vairāk tad tas neliksies smagi kādam ģikts slimniekam, kas jau uz līdzenas zemes knapi kust ar kruķu palīdzību!
Bet, ja ģikts slimnieks ļoti nopietni gribētu uzkāpt kādā augstā kalnā, tad viņam vispirms vajadzētu sev sameklēt
kādu ļoti veselu un stipru vadītāju, kas varētu viņu pienācīgi paņemt zem rokas. Ģiksts slimniekam tad šāda
kalnā uzkāpšana augstajā kalnā noteikti nestu daudz svētības.
[7] Viņam gan tas maksātu daudz sviedru, un – jo augstāk, jo vairāk, bet tādā veidā viņš savus vecos locekļus
atbrīvotu no ģikts indēm, un atmirušās daļas atkal atdzīvotos, un beigās viņš visaugstāko virsotni, protams, pēc
vairāku dienu ilga, pūļu pilna ceļojuma, sasniegtu jau pilnīgi vesels! Bet kāds pasakaini brīnumains lēmums ir
nepieciešams tādam ģikts slimniekam, lai nolemtu doties, piemēram, uz Ararata augstāko virsotni! Un tomēr tā
vienmēr vēl būtu vieglāka izšķiršanās, nekā kādam pilnīgi pārmaterializētam cilvēkam izšķirties par uzkāpšanu
garīgā virsotnē, kas nozīmē – pilnīgu pazemību un galīgu pašaizliegšanos!
[8] Tu taisi lielas acis un pie sevis saki: „Nu, nu, tādos apstākļos tad tikai ļoti nedaudzi sasniegs patiesā dzīves
pilnveidojuma virsotni uz šīs Zemes! Un arī ar brīnumdarbiem šeit būs vien tāpat kā līdz šim!” Jā, jā, te tu
nebūsi trāpījis tālu garām; bet – šinī laikā ir dabūjami ļoti dzīvības gudri vadoņi, ar kuru palīdzību šis uzdevums
nebūs pārnērīgi grūts, dvēseles ģikts slimniekiem doties uz augstāko Ararata Dzīvības virsotni, un, ļoti labi
atbalstītiem, ļaut sevi turp vadīt un pavadīt.
[9] Tagad ikvienam, kas vien ir labākas gribas, ir viegli iestrādāties visā dzīves pilnveidojumā; jo Kungam ir
labpaticis šinī laikā no Debesīm uz Zemi atsaukt ne tikai dzīvības stiprus vadoņus, lai tie sagatavotu cilvēkus un
vadītu; bet arī Viņš Pats ir ietērpies miesā, un ir atnācis dziedināt jūs, ģikts slimos cilvēkus, un jums rādīt savu
Dievišķo gribu, jūs mācīt mīlēt Dievu pāri visam un savu tuvāko kā sevi pašu.
[10] Tagad visi var nešaubīgi iepazīt patiesi tīro Dieva Gribu un uzzināt, kā Dievu mīlēt pāri visam un kā pacelt
savu sirdi tādai mīlestībai. Tagad ceļi tiek parādīti vistīrākajā veidā, un kas grib pa tiem iet, tam nav iespējams
nomaldīties. Bet vēlākos gados un gadsimtos atkal kļūs grūtāk sadraudzēties ar vistīrāko Kunga gribu, jo blakus
īstajiem praviešiem uzstāsies arī daudzi viltus pravieši, tie darīs brīnumus jūsu līdzšinējā veidā (esēņu) un tā tie
daudziem radīs pavisam nepareizu priekšstatu par Dievu un viņa vistīrāko gribu, un uzspiedīs to pat ar varu.Tad
starp šīs Zemes cilvēkiem būs lielas bēdas, un neviens nevarēs būt citam par uzticamu vadītāju, jo viens mācīs
un teiks: „Redzi, te ir patiesība!” un cits mācīs: „Redzi, te vai tur tā ir!” Bet visi, kas tā kliegs, paši nestāvēs
patiesībā, bet viscaur nepareizībā.