5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

vecajā ēterā. Tātad, ko Es nedrīkstu darīt lielajā, un vēl mazāk mazajā, to var darīt Mani bērni ar maģisko
spoguli jau dabiskajā, un tad vēl jo vairāk garīgajā!
[16] Vai tu saproti, Mans mīļais draugs, pavisam labi, patiesi un pareizi, ko Es tev par tavu jautājumu esmu
paskaidrojis? Vai tu esi apmierināts, jeb vēl kaut kur tev ir šaubas zem tavas melnās ādas?”
15. Kungs mierina nūbiešus, kas nav aicināti kļūt par Dieva bērniem.
[1] Nūbiešu vadonis saka: „Jā, Kungs, tagad man viss ir skaidrs, un mana dvēsele tagad visā jūtas kā mājās. Bet
es manu Tavos mācekļos, ka tie šo ainu par trim spoguļu veidiem izskatās nepavisam nesaprotam.Es tev no
sirds dziļumiem pateicos par šo apgaismojumu, kas pilnīgi atbilst visām manān dvēseles izjūtām; bet, tā teikt,
man ir nepatīkami redzēt, ka vismazāk šo lietu spēj saprast tieši tie, kuriem kā patiesajiem uz dievbērnību
aicinātajiem tā būtu jāizprot vislabāk!”
[2] Es saku: „Lai tas tevi uztrauc maz vai nemaz! Ja tu to saproti, par ko tad tu vēl uztraucies? Tie sapratīs to
tad, kad viņiem tam pienāks laiks; jo viņi būs ilgāk ap Mani, bet jūs jau rīt dosieties uz savu zemi.
[3] Kopš seniem laikiem tautām ir laba paraša, ka ciemiņi tiek aprūpēti pirms mājas bērniem. Un bērni tādēļ
nesaņems mazāk! Jums šo lietu pagaidām bija bieglāk apgaismot, jo jūs jau bijāt pazīstami ar spoguļa būtību;
bet neviens no Maniem īstajiem mācekļiem un bērniem vēl nekad nav redzējis nevienu citu spoguli, kā tikai
mierīgu ūdens virsmu. Bet tad, kad Es viņiem šo lietu gribēšu izskaidrot tuvāk, tad labākas aptveršanas dēļ Es
mācēšu tiem radīt arī vajadzīgos spoguļus tāpat, kā Man nebija grūti radīt cilvēka smadzenes, un kā vecajam
Markusam Es pratu radīt šo jauno māju ar visu klāt piederīgo.
[4] Tādēļ lai tev manu mācekļu un Manu patieso bērnu dēļ nav baigi; jo to Es tev apsolu pats, ka neviens no
viņiem nesaņems par maz. Jo svešie gan nāk un atkal iet projām, bet bērni paliek mājās! - Vai arī to tu esi
sapratis?”
[5] Vadonis saka: „Lai gan es to esmu sapratis, - bet tādēļ vēl manā dvēselē nav kļuvis gaišāk; jo no Tavas
mutes izskanēja tik tāli, būt nosauktam par „svešo”. Bet mēs to mūžam nespēsim izmainīt, ko Tu jau no
Mūžības tā esi noteicis, un tomēr arī kā svešie mēs esam Tev mīlestībā uz visdedzīgāko pateicīgi par visām šīm
ļoti lielajām, nemūžam nepelnītajām žēlastībām, kuras Tu mums tagad esi dāvājis!”
[6] Re vadonim sanāk acīs asaras, kā arī viņa kalpam, un Jara saka Man paslepus: „Kungs un visu cilvēku Tēvs,
redzi, abi melnie raud!”
[7] Bet Es saku: „Tas nekas, Mana mīļākā meitiņa, jo tieši caur to viņi kļūst par Manu bērnu bērniem, kas arī
netiks izstumti no sava Vectēva mājas!”
[8] Kad abi melnie izdzirdēja šādus Vārdus no Manas mutes, viņi nokrita Manā priekšā ceļos, un skaļi elsoja,
tikai - jau aiz prieka.
[9] Pēc brīža vadonis skaļi izsaucās: „Ak Dievs, pilns taisnības, gudrības, Mīlestības, varas un apžēlošanās,
visdziļākajā savas būtnes satriektībā es pateicos Tev savā un savas tautas vārdā, ka mēs drīkstam sevi vismaz
saukt par Tavu bērnu bērniem!”
[10] Es saku: „Esi mierīgs, Mans draugs! Kuru Es pieņemu, tas nav vairs nekāds svešais! Tu redzi Zemi, cik
kalnu pilna tā ir, un starp tiem ir augsti un zemi. Tie augstākie gan ir pirmie un Zemes patiesie pirmdēli, un
zemie ir radušies tikai pakāpeniski kā augsto nosēdumi, - un redzi, kamēr vispirmie un visaugstie savas galvas
rotā ar mūžīgo sniegu un ledu, tikmēr zemie pēcteči pastāvīgi sūc lielās mātes krūts mīlestības pienu.
[11] Es jums saku: „Kam ir mīlestības un kas dara mīlestību, tas ir Mans bērns un Mans dēls, un Mana meita,
Mans draugs un Mans brālis! Bet, kam nav mīlestības, un tādēļ tas to arī nedara, tas ir svešinieks, un kā ar tādu
ar to arī apiesies. Ja Es tevi saucu par savu draugu, tad tu neesi vairs nekāds svešinieks, bet piederi Manam
namam caur Manu Vārdu, ko tu uzticīgi esi uzņēmis savā sirdī. Tagad nomierināts ej pie savējiem un un
pasludini to visu saviem brāļiem!”
[12] Vadonis ar savu kalpu nu dodas pie ceļabiedriem un izstāsta tiem visu, ko ir dzirdējis no Manis, un visi sāk
īsteni gavilētaiz prieka pār tādu viņiem tik ārkārtīgi mierinošo ziņu. Mēs tagad atstājam tos viņu taisnīgajā
priekā. Bet Kirēnijs, kas arī skaidrojumu par spoguļiem nebija uztvēris pārāk skaidri, lai gan par dažādiem
spoguļu veidiem viņam bija tīri labs priekšstats, Man jautāja, vai Es viņam negribētu pateikt kaut ko tuvāku par