5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

kādam, kam ir nodiktēta grēku nožēla, ir ļoti skaista meita vai arī ļoti skaists un labi veidots dēls, tad viņš
augstajam priesterim var zelta un sudraba vietā upurēt tos, protams, ar kādu mazu līdzdāvanu, skaisti izrotātus
un visbagātīgāk apģērbtus; jo ko tādu augstais priesteris un viņa neskaitāmie kalpi var itin labi izmantot un
lietot dažādai kalpošanai. Jo viņam pieder milzīgi lielas zemes platības, visvairāk kalnos un augstienēs, un tās ir
tik plašas, ka vienam cilvēkam būtu jāstaigā gadiem ilgi, lai apskatītu visas viņa zemes, kas pieder augstajam
priesterim kā Lamas dāvana.”
29. Lamas augstā priestera rezidence.
[1] (Roklus): „Pilsētai, kurā viņš rezidē, nav nosaukuma, tā ir ļoti liela un uzbūvēta ļoti stipri uz mūžību. Tā ir
nepārkāpjamu visaugstāko kalnu ietverta, un pati ir uzbūvēta uz kāda augsta kalna, pār kura klinšu sienām arī
nevienam nebūtu iespējams uzrāpties pat tad, ja viņš arī spētu tuvoties apjomīgajam kalnam, kas tomēr ir pilnīgi
neiespējams, jo viss lielais kalns, uz kura augstā, ārkārtīgi plašā plato ir uzbūvēta bezvārda pilsēta, ir apmūrēts
ar trīskāršu riņķveida mūri, kurā nav durvju. Pār mūri var tikt tikai ar no augšas nolaistām virvju kāpnēm.
[2] Bet, ja šādi laimīgi ir nonākts pār trīskāršo mūri, tad tagad priekšā ir kailās kalna klinšu sienas. Tad čakli
veselu dienu un vēl labu pusi dienas iet kalnam apkārt un velti meklē iespējamu uzeju, kuru nav iespējams
atrast, jo ārēji tādas nav. Tikai trešā riņķa mūra sargi pazīst durvis vienā klintī, pie kurām atkal var nonākt tikai
ar no augšas nolaistām virvju kāpnēm. Un, ja tad ir augšā, uz kāda klints izciļņa, kas atrodas, skaitot no zemes,
labu divpadsmit vīru augstumā, arī tad vēl nav sasniegts nekas, ja šī izciļņa, kam augšā ir labus divus rītus plašs
līdzens laukums, sargi kādam neatvērs durvis, lai to lāpu gaismā vadītu caur garu pazemes eju uz kalna
augstumiem.
[3] Ja nu pēc kādas labas stundas gājiena pa pazemes kāpņu ejām kāds ir sasniedzis pilnu kalna augstumu, tad
viņa acs nespēj vien pieskatīties šādu varenu dabas brīnišķīgumu, kādu viņš te ierauga. Augstā plakankalne ir
vairākus simtus rītu liela un sastāv no viskuplākajiem dārziem. Plato vidū atrodas ap divus rītus liels ezers, kas
gan nav pārāk dziļš, bet satur vistīrāko un vislabākās garšas ūdeni un vislabākā veidā apgādā visus lielās un
svētās kalna pilsētas iedzīvotājusar savu visnepieciešamāko elementu.
[4] Nu var stundām ilgi staigāt pa augsto kalna līdzenumu, un no pilsētas neredz ne zīmes. Ja grib nonākt tajā,
tas vispirms ir jāiziet cauri diezgan lielam mežam, un atkal nonāk pie viena liela, riņķveidīga mūra, caur kuru
var iziet pa nolaižamiem tiltiem un vārtiem. Kad tā, caur daudzām pūlēm un grūtībām, ir nonākts lielajā pilsētā,
tad te var redzēt tādu godību, kādu neviens mirstīgais nespēj ne aptvert. Te var redzēt visu, izņemot augstā
priestera pili.
[5] Tā atrodas lielās pilsētas vidū uz kādas vēl augstākas klints, kuras apjoms ir labi trīs tūkstoši soļu, un kas
slienas vēl par trīsdesmit vīru augstumiem virs citām lielās pilsētas ēkām. Šaja svētajā pilī nonāk tikai pa
apakšzemes trepēm. Bet, kā tur izskatās, es tev nevaru pateikt, jo es pats nekad neesmu tur bijis, un neviens man
to arī nav aprakstījis; jo, izņemot augstākos augstā priestera kalpus, ar dzīvības soda draudiem neviens nekad
nedrīkst uzdrošināties tuvoties pat ieejas durvīm.
[6] Stāsta, ka augstais priesteris, pārģērbies, reizumis mēdzot nonākt lejā pilsētā, pastaigāties pa dārziem,
aprunāties ar citiem priesteriem, kā vienīgajiem šīs pilsētas iedzīvotājiem; bet viņu neviens nedrīkst atpazīt vai –
nekādā gadījumā sveicināt viņu kā augsto priesteri. Kas no priesteriem to darītu, tas būtu pakļauts ļoti riskantām
nepatikšanām. Tikai četras reizes gadā ir nolikta viena diena, kad viņš vispilnākajā ornātā rāda sevi pilsētas
iedzīvotājiem. Tās tad ir arī augstākās svētku dienas. Trīs naktis pirms- un trīs naktis -pēc tam viss kalns liesmo
no bezskaita gaismekļiem tā, ka no tā visi apkārtējie kalni izskatās kvēlojoši, kas vienmēr izskatās ārkārtīgi
skaisti.
[7] Uz šo augsto līzenumu, kura vidū atrodas aprakstītais kalns ar svēto pilsētu, nav tik viegli nokļūt, kā tu sev,
iespējams, to stādies priekšā, jo pirms tam vajag dienām ilgi pārvarēt daudzus kalnus, ielejas, kanjonus un
grāvjus. Un beigās nāk vēl šaurā eja, kādas nekur pasaulē otras vairs nevar būt! Lai beidzot nonāktu augstajā
plato, jāiet pār virvju kāpnēm, bez kurām nav iespējams nonākt pie mērķa. Te ar visu tavu varu tev nebūtu
iespējams tikt uz priekšu, jo šie dabas nocietinājumi nav ieņemami nekādai pasaules kara varai, ne ar
ielenkšanu, ne ar kādu citu varas līdzekli. Tu uz kādu laiku gan vari tautas nogriezt no viņu Lamas augstā
priestera, - bet likt tām novērsties no viņa – nekad! Jo par to jau rūpējas viņa varenie firsti, no kuriem katrs var
dubultot tavu kara spēku! Un tādēļ es tev neiesaku, pieķerties lielajai Indijai; jo tad tev izietu ļoti slikti!” Te viņš