5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

iespēju radīt melus tāpat, kā gaisma – ēnu. Kas nu no abiem cilvēkam būtu tas labākais, par to lai katrs cilvēks
jautā sev pašam, tikai uzticami un atklāti, neko sev neslēpjot! Taisnīgs tiesnesis meli un krāpnieku tiesā pēc
likuma un viņš dzīvo no sava amata; bet kur ir tas, kas man vispārīgi var likt aptvert, ka pats likums ir patiesība?
Tas ir pieņemta un sankcionēta tēze – šeit tā, bet citur citādi. Kur te ir patiesība, kur meli, kurus citi soda? Arī
šeit es atkal domāju – sapienti pauca (gudrajam pietiek ar mazumu)!”
[9] Tā pagaidām Kirēnijam pietika, viņš lika farizejam atkāpties un teica Man: „Nu nē! – Vai Tu dzirdēji? – tā
kaut ko es vēl neesmu piedzīvojis! Arī Rokluss prata runāt savā tīrajā saprāta sfērā; bet es viņam savā iekšienē
vienmēr paliku meistars. Bet šis farizejs mani tagad ir tā ierāmējis, ka es viņam uz to pat nezinu, ko iebilst! Es
vienmēr esmu farizejus uzskatījis par daudz, daudz dumjākiem; bet šis man ir pierādījis, ka viņi nemaz tik
dumji nav! – Ko tagad lai ar viņu dara?”
154. Kirēnija uzmanības vēršana uz Kunga brīnumiem.
[1] Es saku: „Liec viņam tagad izskaidrot Manus brīnumus, un tu pārliecināsies, ka viņš pratīs tos izskaidrot
tikpat dabiski, kā Mozus darītos! Un tikai tad mēs viņam rādīsim, cik vareni viņš ir apmaldījies. Sauc viņu
atpakaļ un dari tā, jo šis ir viens sulīgs eksemplārs!”
[2] Kirēnijs ātri izdarīja, kā Es viņam biju ieteicis, un farizeju sabiedrība nāca šurpu, dziļā godbijībā klanoties
augstākā valdnieka priekšā. Dziļi noliecies, farizeju runasvīrs jautāja, kas viņiem tagad, pēc viņa augstā
lēmuma, būtu sagaidāms.
[3] Kirēnijs saka: „Nekas cits, kā turpināsim izskatīt tavā, man arvien skaidrāk kļūstošā veidā, lietu par
Dievību, par cilvēku ticību, par praviešiem un sakarā ar tiem, bieži notiekošajām brīnumu veikšanām; jo es
gribu tikt skaidrībā – tā vai citdi!
[4] Pirmīt tu esi man stāstu par Mozu un vecajiem brīnumdarbiem patiesi padarījis ļoti aptveramu, un tās
parādības es tagad varu uzskatīt par patiesām drīzāk pēc tava skaidrojuma, nekā pēc citiem. Dabiski, tautas dēļ
tam ir jāpaliek stingri starp mums! Bet redzi, neskatoties uz tavu izskaidrojumu, mani tomēr nospiež it kā
smagas rūpes un atbildība. Un tas ir tas, ko es šeit, pasaulē visbrīnumainākajā veidā, patiesi esmu redzējis pats
ar savām acīm un dzirdējis ar savām ausīm, un par to var liecināt visi šeit atrodošies gudrie no gandrīz visām
pasaules malām – pagāni un jūdi, esejieši, skitu karalis Ourans ar savu svītu, netrūkst pat persiešu, - visi pirmā
ranga gudrības autoritātes, kā vien tagadējā laikā var tikt pārstāvēta gudrība.
[5] Apskati šo brīnišķīgo sanatorijas ēku, un vispirms jau tās iekšējo, ārkārtīgi brīnišķo un nenovērtējamo
iekārtojumu, dārzu ar tā plašo ietverošo un aizsargmūri! Apskati brīnišķīgos augļus dārzā – visi viscēlāko šķirņu
un veidu! Viss ir pārpilns leknuma un kupluma, un daudzi augļi jau ir pilnīgi gatavi. Tālāk apskati brīnišķīgos
ūdens avotus, nebūs viegli atrast vēl labākus! Tad pievērs savas acis jūrai! Apskati ostu un tās dziļumos
iesniedzošos, ārkārtīgi stipro aizsargmūri, piecus brīnišķīgos kuģus un aiztaisīšanas ķēdi! Tad paskaties uz
vietu, kur pirmīt stāvēja liela, kuģiniekiem bieži ļoti bīstama klints! Redzi, no tās nav vairs ne pēdas līdz pat
vislielākajam dziļumam!
[6] Paskaties turp, tālu pāri jūrai uz Genecaretes apvidu! Vai vēl pirms pāris vai, ilgākais, četrām nedēļām tur
neatradās ārkārtīgi augsta klints, kuras vertikālās sienas nolaidās dziļi ūdenī, un kuras virsotnē agrāk neviens
mirstīgais nekad nebija uzkāpis? Gar tās spītīgo pieri pagāja gadu tūkstoši, un laika zobs nespēja tās granīta
masām neko padarīt. Bet, pirms tikko nosauktā laika, apmēram pirms četrām nedēļām, tur atnāca tieši jūsu
vajātais pravietis no Nācaretes un, bez daudziem citiem brīnumdarbiem, Viņš paveica arī to, ka Viņš tieši to
klintskalnu pārveidoja par tik maigi un viegli sasniedzamu, ka tagad tajā, bez jebkādām briesmām, no visām
pusēm var viegli uzkāpt pat bērni.
[7] Kas gan nepazina visneveselīgāko Genecaretes drudži izraisošo apkārtni? Visi cieta no dzīvi saēdošā drudža,
it īpaši svešinieki, kuriem bieži tur vajadzēja slimojot pavadīt gadus, lai pamazām pierodot pie klimata, iegūtu
tik daudz veselības, ka varētu ceļot tālāk. Pat mūsu zaldāti, kuriem bija stipra un viscietākā veselība, tur bieži
saslima pat uz nāvi un piepildīja slimnīcas. Bet atnāca pravietis no Nācaretes, svētīja apkārtni, un tagad tā ir
viena no visveselīgākajām visā Galilejā, un arī visi slimie vienā acumirklī kļuva veseli.
[8] Nu, šādi fakti notika mūsu acu priekšā, un neviens nevar mūs nosaukt pat lētticīgiem cilvēkiem, kuriem
katrs burvju mākslinieks no Ēģiptes, Indijas vai no Persijas var uztiept savus brīnumus kā patiesus