5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

sievietes! Uz to dievbijīgais priesteris teica tikai: „Mīļais, zinātkārais svešiniek, visi izskaidrojumi ir tikai tajā,
ka Lama tā grib! Ja to zina, tad visa tālākā jautāšana ir lieka!””
28. Indijas priesteru saimniecība.
[1] (Roklus): „Šī atbilde sadusmoja mani, romiešu pilsoni, un es viņam teicu: „Draugs, vai tu man arī tad tā
atbildētu, ja es tev šo jautājumu uzdotu ar visstingrāko sejas izteiksmi uz dzīvību un nāvi desmit reiz
simttūkstoš karavīru priekšgalā, un tev pavēlētu visiem šiem nabaga fauniem - nožēlniekiem momentā atcelt šo
viņu grēku izpirkšanu?” Te dievbijīgais vīrs mazliet iztrūkās, uzlūkoja mani ar ļoti jautājošu izteiksmi un
izskatījās, ka viņš ļoti pārdomā, ko man atbildēt uz šādu jautājumu.
[2] Bet es viņam ar pavisam nopietnu seju teicu: „Jā, jā, apskati nu mani labi, lai vēlāk varena karapulka priekšā
tu mani jo ātrāk un vieglāk varētu atpazīt, kad es uzbrukšu un izpostīšu ļauno un stipro jūsu visbriesmīgākā
dieva un viņa augstā priestera pili!” Te mans agrāk tik draudzīgais dvēseļu gans sarāvās, un ar dusmīgu sejas
izteiksmi man teica: „Tu vājprātīgais mirstīgais, atrāk tu izpostīsi Mēnesi, nekā Lamas visstiprāko pili! Bet kur
stāv tavs karaspēks?”
[3] Es teicu: „To es tev nesmērēšu degunā! Bet ir vajadzīgs tikai viens mājiens no manis, un tad tu, ļaunais
cilvēks, to uzzināsi vēl pietiekami agri, kur ir izvietojies mans karapulks! Es tev saku - ja tu tagad man
nepastāsīsi pilnu patiesību par tavu Lamu, par viņa augsto priesteri un par jūsu savienību ar viņu, un par šo
kaunpilnāko cilvēku mocīšanu, tad es likšu tevi satvert un mocīt ar visu, kas vien manai fantāzijai ienāks prātā,
divdesmit gadus ilgi, lai arī tu varētu nobaudīt, kā ir jājūtas tiem nabaga nožēlotājiem zem tik nedzirdētām
mocībām!”
[4] Tagad dievbijīgais vīrs redzēja, ka ar mani nevarēs vis dzīt jokus, un iesāka, lai gan acīmredzami negribīgi,
izlikt patiesību, bet ar iepriekšēju piezīmi un lūgumu, lai viņš tad drīkstētu ar mani iet projām no šejienes, jo
citādi viņš vairs nebūšot drošs par savu dzīvību, ko es tad viņam arī apsolīju, un tad viņš sāka krāmēt laukā:
[5] „Pie mums ir viena tāda Rakstu grāmata, kura esot cēlusies vēl no šīs Zemes pirmtēviem. Tās izgatavotāji
pēc augstākā Dieva, kura patieso Vārdu zinot tikai augstais priesteris, pavēles esot Kīnans, Jareds un Henohs.
Lielajā pasaules grāmatu Grāmatā esot arī plaši vēstījumi no Nohai un Mihihala; bet mēs tās saturu nepazīstam,
un nekad arī nevaram tajā iemest ne acu skatienu, jo par to draud mokpilnākais nāves sods.
[6] No mums, apakšpriesteriem, neviens nekad nav redzējis Lamu! Ļoti liela žēlastība un laime ir jau tā, ja
vienu reizi dzīvē izdodas redzēt Lamas augsto priesteri. Par Lamu pašu nevar būt ne runa! Augstajam priesterim
ir zināmi visi viņa padoto un arī viņam pakārtoto firstu dzīves apstākļi. Tiem viņš pavēl tāpat, kā jebkurš kungs
saviem kalpiem. Viņiem ir jāpaklausa augstajam priesterim it visā, ko tas grib, citādi viņam tas maksās tikai
vienu vārdu savām tautām, kas viņam tic akli un ļoti stipri, un visu labo un ļauno sagaida tikai un vienīgi no
viņa; un tie sacelsies, un ar lielāko prieku pasaulē nogalinās visus firstus, jo tā tie iemantos sev Lamas augstāko
patikšanu. To firsti zina precīzi, un tādēļ pašu interesēs tie dod augstajam priesterim visu iedomājamo godu un
upurē viņam ik gadu lielas summas zelta un sudraba un vēl klāt bagātina viņu ar skaistākajiem ganāmpulkiem.
[7] Ja viņš nodiktē vienam vai otram miesas grēku nožēlu, no kuras nav izslēgts arī neviens firsts, tad firsti var
no tā atpirkties vai nu ar zeltu, ar vērtīgākajiem dārgakmeņiem un pērlēm; vai arī viņi var uz lūgumu saņemt
piekrišanu, lai kāds cits, ja tas ir pavisam dievbijīgs cilvēks un vēl nekad nav darījis grēku nožēlu, veiktu
firstam nožēlu kā iedarbīgu firstam, ja viņš grib; jo tāda izšķiršanās ir pilnīgi nodota dievbijīga cilvēka brīvajai
gribai, tāpat kā pārstāvniecības nodokļa lieluma noteikšana, kurš šādos gadījumos nav no mazajiem. Jo šādi
dievbijīgi aizstājēji jau agrāk ievāc sev pie nožēlas pasludinātājiem drošu padomu, un viņi var kādam firstam
nodiktēto vissāpīgāko miesas nožēlu pārveidot par kādu vieglāku pēc saviem ieskatiem, kuru Lamas augstais
priesteris pieņems kā derīgu šim firstam, ja tas nožēlošanas aizvietotājam būs nomaksājis pietiekami lielu
summu, no kuras aizvietotājam divas trešdaļas ir jānodod mums, priesteriem.
[8] Vispār, pie nožēlas procedūras uzlikšanas ir jāpieņem tāda noslēpumā turēta norma, ka tās augstākā mērā
reti tiek uzliktas nabadzīgiem cilvēliem; un, ja tad tomēr tā tiek uzlikta, tad vienmēr tā ir visvieglākā veida.
Lielās un smagās grēku nožēlas parasti tiek uzliktas tikai bagātiem un labi situētiem cilvēkiem, kas sevi vai nu
daļēji, vai arī pilnīgi spēj atpirkt no nožēlas veikšanas, ja viņi tieši to grib. Bet pilnīga atpirkšanās notiek
ārkārtīgi reti, neskaitot firstus, jo tāda atpirkšanās laupītu cilvēkiem visu mantu. Skopais tad izpilda šo
procedūru pats, un drīzāk viņš pats sev izraisītu vislielākās mokas, nekā izdotu savu zeltu un sudrabu. Bet, ja