5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

austrumiem – mare Caspium. Tur zem maniem, gan visstingrākajiem likumiem jūs varēsiet dzīvot ļoti droši un
taisnībā. Tikai to es jums saku, ka manā valstī nedrīkst notikt pat nekāda netaisnas rīcības ēna, un visi meli tiek
sodīti uz visasāko un visneiecietīgāko; bet pilnīgi taisnīgam, patiesību mīlošam un no visas patmīlības brīvam
pilsonim zem mana dzelzs sceptera ir jābūt vislabākajai dzīvei!
[3] Pie manis nevienam nav jābūt atbrīvotam no nodokļiem; jo, kam ir spēks strādāt vienu vai otru darbu, tam ir
tikai jāstrādā un sev mazliet jānopelna! Bet kas mazliet nopelna, tas var arī karalim nomaksāt savu nodevu, jo
viņam pastāvīgi ir jārūpējas par visas valsts labumu, un tādēļ tam vienmēr ir jābūt apgādātam ar daudz un lielu
bagātību, lai uzturētu aizsardzības varu, kurai ir jābūt pietiekami stiprai, lai kādam nekaunīgam ienaidniekam
varētu piedāvāt spici.
[4] Viņam, varenajam karalim, vajag uzturēt skolas un pārmācības iestādes un savas valsts robežas ir jāapgādā
ar stipriem, nepārvaramiem nocietinājumiem, pār kuriem kāds ienaidnieks nevarētu vis tā viegli pārlekt, - un
tam vajag ļoti daudz naudas.
[5] No tā jūs redzat, cik stingri karalim ir jāraugās uz to, lai katrs cilvēks tam nomaksātu pienākošos nodevu.Un
nu jūs varat pārceļot uz manu valsti, ja jums patīk pienākumi, kādus es prasu no katra pavalstnieka ar
nesaudzīgu stingrību! Mana piekrišana jums ir; ja jūs Romas jūgs zem vecā Markusa pārvaldības par daudz
spiež, tad jūs jau zināt, uz kurieni jums ir jāizceļo!
[6] Lai jūs vispārīgi iepazīstinātu ar visiem maniem noteikumiem, es saku jums vēl to, ka pie manis nekad un
nevienam netiek pieļautas neierobežotas peļņas tiesības. Ikviens drīkst sev savākt bagātību, bet tā nekad – pie
nāves soda! - nedrīkst pārsniegt skaitli „desmittūlstoš” mārciņas (Pfund). Viss, ko kāds pār to būtu sev ieguvis,
būtu viņam visapzinīgākajā veidā jānogādā vispārējā valsts kasē; pretējā gadījumā, ko pēc maniem ieskatiem uz
visātrāko būtu iespējams atrast un pierādīt, šī viscaur veselīgā likuma pārkāpējam tiktu atsavināts viss viņa
īpašums par labu vispārējam visu manas valsts tautu labumam, un piedevām tas tiktu aplikts ar vēl citiem
visasākajiem sodiem.
[7] Pie tam nevienam netiek atļauts pārāk īsā laikā iegūt tās atļautās simttūkstoš mārciņas; jo ir pārāk skaidrs, ka
šādu peļņu ļoti īsā laikā nav iepējams iegūt bez visādas krāpšanas un citādiem vardarbīgiem izspiešanas
veidiem, kā vienīgi, ja tā būtu dāvana vai mantojums vai iespējamā gadījumā atradums.
[8] Bet dāvināšanas, mantošanas un visāda veida atrašanas gadījumos manā valstī pastāv ļoti gudrs rīkojums, ka
no tā vienmēr puse ir jānogādā valsts kasē, no kā tad vispirms tiek audzināti un baroti mazgadīgi bērni, kā arī
citi nabagie, nekāda darba nespējīgie cilvēki. Īsi, manā valstī ar rīkojumu ir noteikts tā, ka tur neviens necieš
trūkumu, bet nevienam nedrīkst būt arī nevajadzīgs uzkrājums! Tad viņam būtu jābūt ārkārtīgi labam, gudram
un vistaisnīgākajam cilvēkam, un viņš drīkstētu pavēlēt arī pār divdesmi tūkstošiem mārciņām, - vairāk gan
nedrīkst piederēt it nevienam visā manā valstī, izņemot tikai mani un manus vistuvākos ierēdņus un
karavadoņus!
[9] Ja jūs ar šādu manu valsts kārtību esat apmierināti, tad pakojiet mantas un pārcelieties uz manu valsti!”
[10] Roklus saka: „Ak tu smalkais Pontus un Mare Caspium ķēniņ, mēs vēlam tev ļoti daudz laimes tavā valstī,
bet tavu slavējamo priekšlikumu mēs tomēr neizmantosim! Tad labāk jau mēs esam romiešu vergi, nekā tavi
paši pirmie pavalstnieki. Nē, tāda valsts iekārta lai paliek mums labāk mazliet nozagta! Moriem tur droši ir
cilvēciskāka! Vai te nebūtu vēl kāds karalis, kas mums varētu līdzīgi brīnišķīgu priekšlikumu piedāvāt?!
[11] Tava valdīšana varēu arī būt īsti laba, ja pie tās pierod tā, kā vērsis pie sava iejūga; bet tagad? Klausies, tad
jau labāk lai vēl desmit pilsētas sadeg pār mūsu galvām un lai vēl divdesmit Markusi tiek nosēdināti pār mums!
Dzīvo sveiks, tu gudrais leduspelēko ziemeļu ķēniņ!”
18. Kirēnija un Roklus taisnības strīds.
[1] Te Roklus atkal pievēršas Kirēnijam un saka: „Kungs, kungs, kungs, kur tad ir Markuss, tagad mūsu
pavēknieks un kungs, lai mēs viņam varētu pienest mūsu godināšanu?”
[2] Kirēnijs saka: „Tas nav nepieciešams; jo jūs viņam nekā nepakalposiet ar tukšu vārdu slavinājumu, un citu
bagātību viņam nevajag, jo ar tām viņš ir apgādāts vairāk kā pārpilnīgi.
[3] Bet labākais slavinājums viņam būs, ja jūs vienmēr nāksiet pie viņa ar godīgu un atklātu sirdi un tā
pienesīsiet viņam jūsu vajadzību; tad viņš jūs arī sadzirdēs un nodrošinās jums pilnīgu taisnību! Bet visus
melus, ko viņa asais prāts tūlīt atklās, viņš sodīs uz visstingrāko un visnieiecietīgāko! Jo tāda ir ķeizara un arī