5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

More documents

Recommendations

Info

[3] Bet aiz viņa stāv Markuss un saka: „Nu, tu augsti gudrais dabas filozof, vai tu man arī šo brīnumu negribētuizskaidrot pavisam dabīgā ceļā? Man, patiešām, būtu ļoti interesanti no tevis dzirdēt, kādu valsts gudrību teatkal politiski gudrie romieši savā slepenajā viltībā ir pielietojuši, lai iespiestos pat tavās visslepenākajāsdomās!”[4] Pēc kāda maza brīža beidzot farizejs saka: „Jā, te patiešām vairs nedarbojas dabiskie spēki! Par to, ko esMarkusam atklāti pie ostas esmu teicis, es negribētu runāt, jo kāds taču varētu būt ar tik asu dzirdi, ka varētudzirdēt mūsu sarunu no vēl lielāka attāluma; - bet dzirdēt vēl arī to, ko es pats sevī pavisam slepeni esmudomājis, tas pārsniedz visu, lai vai cik dziļu, cilvēcisko zināšanu horizontu! Tas ir brīnums; bet tur, kur iriepējams visaugstākā veida brīnums, tur tad ir iespējams būt arī visam citam, un tagad es jau nopietnībā sākuticēt, ka šis grezni jaukais nams ir radies visbrīnišķīgākajā veidā! Tagad nu es nevaru pateikt vairāk neko. Bet,ja tas viss notika caur slavenā Nācarieša varu, un notiek vēl tagad, tad, acīmredzami, Viņam ir jābūt augstākaibūtnei, Dievam visā nopietnībā, kam vispadevīgākajā veidā paklausa visi gaisa gari, zemes, ūdens un ugunsgari, un neviena cilvēka vara te nevar stāties Viņam pretī.[5] Bet mēs, farizeji, esam pagalam, un drīz mums nebūs vairs nekas cits, ko darīt, kā likties kapā un turnobeigties kā kādam dzīvniekam. Ko lai mēs iesākam ar mūsu vacajiem māņu krāmiem, kad no visām pusēmpār mums, kā kalni, sāk krauties tādas patiesības? Kā mežu medījums mēs tiksim vajāti un iesim bojā savastumsības un nakts dūņās! Bet – tas tā nu ir pienācis, un mēs pret to nevaram iesākt neko, tāpat kā pret dienas unnakts maiņu uz šīs mīļās Zemes. Kā diena aprij nakti, tieši tāpat atkal nakts aprij dienu, un drīz pēc garas naktsseko īsa un auksta diena, un drīz viss notiek atkal otrādi. Pēc ziemas seko vasara, un tai atkal ziema. Uz mīļāsZemes viss ir pakļauts pastāvīgai nomaiņai. Kas šodien smejas, tas rīt var sērot, raudāt un vaimanāt![6] Tā tas nu ir un uz šīs Zemes nekad nebūs citādi. Ja kādam cilvēkam ilgi pieder kaut kas ļoti brīnišķīgs, labsun cēls, tad beigās tas viņam kļūst tik vienaldzīgs, cik vienaldzīgs cilvēkam vispār var kļūt kaut kas, kas viŅam ilgi ir piederējis visā pārpilnībā. Bet, ja beigās viņš ilgi piederējušo īpašumu pazaudē, tikai tad cilvēksuzzina, kas viņam ir piederējis, un tad viņš mācās to novērtēt.[7] Mēs, cilvēki, esam dumji, un joprojām nesaprotam, kā un kādēļ tas viss tā notiek un ir, un tādēļ mēs arīnekad ne ar ko neesam pilnīgi apmierināti, arī ar labo nē – un ar slikto vēl mazāk! Man izskatās, ka kaps ir vienapatiesa laimes osta; tajā gandrīz nekas vairs nemainās, un tā iedzīvotājs nejūt vairs nekādu vajadzību ne pēc kā.Un tā mums, Zemes tārpiem, neskatoties uz visiem tūkstoš zaudējumiem, tomēr vēl paliek mierinājums, ka drīzarī mēs kļūsim par pavisam apmierinātiem kapu iemītniekiem, un mūsu kapu garāmgājēji teiks – te viņi guļmierā.[8] Jā, te ir, kā es redzu, jūtu un ticu, liela un vēl nekad nebijusi gaisma; bet tikpat lielā nakts, kas sekos šaigaismai, neizpaliks! Labi tiem, kas var sauļoties šajā dienā; bet jo lielāks vai! tiem, kurus pārsteigs šai dienaisekojošā nakts! Tie sacels lielu kliegšanu pēc gaismas, ar ko tie pamodinās nakts garus, un viņi tiks ļauniapstrādāti. Nu es esmu runājis, un jums, varasvīriem, pats par sevi saprotams, tagad pienākas tiesāt mani pēcjūsu gribas!”[9] Kirēnijs saka: „Tavās runās es nesmu atradis neko, kas būtu vedams tiesneša krēsla priekšā. Tas, ka tu esirunājis savai mājai par labu, ir pašaprotama lieta; bet te tu, lai arī ar lielām pūlēm, tomēr esi nācis pie labākaspārliecības un esi beidzis būt par Tā ienaidnieku un vajātāju, kuru tu pirmīt labprāt būtu nogalinājis. Un vairākes arī neesmu gribējis sasniegt no tevis un no taviem biedriem, un līdz ar to jūs varat ar mieru atkal dotiesprojām no šejienes! Bet, ja jūs gribat ko vairāk, tad tas jums ir jāizrunā, un visam taisnajam vajag tikt jumspiešķirtam!”[10] Farizejs saka: „Ko lai mēs tagad darām? Mājās, templī mums vajadzēja augstā priestera rokās atstātzvērestu, ātrāk nelikties mierā un neatgriezties, pirms mēs Nācarieti nebūsim padarījuši pilnīgi nekaitīgu. Nu,tagad tas ir kļuvis daudzkārtēji neiespējami! Pirmkārt, jūs, varenie romieši, kā mēs visi pat pārāk skaidri esamdzirdējuši, esat Viņa draugi, un pret jums mēs neko nevaram uzsākt un to arī nedarīsim; otrkārt, pēc visa tā, kasšeit parāda Viņa varu, Viņš ir visās lietās un visos savos ceļos tik neuzvarams, ka Viņam neviena Zemes varanevar izdarīt neko; un, treškārt, mēs visi no sava iekšējākā dzīvības pamata, Viņa tik nesalīdzināmi augsto unnemūžam šeit nebijušo īpašību dēļ, esam paši kļuvuši par Viņa draugiem, tā, ka par kaut kādu tālāku Viņapersonas vajāšanu pie mums nevar būt vairs nekāda runa.[11] Bet ko nu iesākt? Vismīļāk mēs gribētu būt Viņa mācekļi, lai mēs varētu pilnībā skatīt dienu, kuras rītablāzmu mēs šeit esam redzējuši, un lai mēs varētu sākt staigāt Viņa ceļos! Bet tas mums diez, vai tiks atļauts!
Bet ar nenokārtotu lietu mēs nedrīkstam atgriezties arī mājās. Ko te varētu darīt? Ja mēs gribam sava kuņģa unādas dēļ būt apgādāti, tad mums tomēr ir jāturpina būt par, vismaz šķietamiem, Tā vajātājiem, kuru mēsvismīļuprātāk nēsātu uz savām rokām! Te nu labs padoms ir, ja arī dārgs, tad tomēr ļoti vajadzīgs!”[12] Kirēnijs saka: „Ja tā ir jūsu nopietnība, par ko es tagad vairs nešaubos, tad te padoms būs atrodams drīz.Vai jūs tūlīt varēsiet kļūt par Viņa mācekļiem, tas, protams, ir atkarīgs tikai no Viņa, un nevis no manis. Bet, jajūs, kā es esmu sapratis no jūsu runas, citādi esat īsti gudri un pieredzējuši cilvēki, tad es pats varu jūs lietot unņemt savā dienestā, un vēl jo vairāk tādēļ, ka jūs protat arī grieķu un romiešu mēles. Es esmu Viņa dzīvesmācību sarakstījis vienā grāmatā, un no tās jūs varat iepazīt visu Viņa gribu! Un tad jau atkal pienāks laiks, kurājūs varēsiet ar Viņu iepazīties tuvāk, un, proti, kādā daudz cienīgākā tērpā, nekā tagad. Farizeju svārkus Viņšnemīl, jo tie ir svaidīti ar sapuvušu un sliktu eļļu krāpšanai. Tā skan mans izpildei dotais padoms. Ja jūs gribatto pieņemt, tad sakiet man, un jums tiks palīdzēts!”[13] Vadonis saka saviem biedriem: „Jūs esat to dzirdējuši tikpat labi kā es! Ja jūs esat apmierināti ar šo,viscaur draudzīgo, piedāvājumu, tad izsakieties, jo ikvienam no jums ir pilnīgi brīva griba! Man savā personāpret to nav iebilstans nekas.”[14] Visi saka: „Mums arī ne. Vienīgi, ja tas būtu piedienīgi, mēs pirms tam vēl gribētu cēlo Nācarieti iepazītpersonīgi.”[15] Kirēnijs saka: „Šoreiz nē. Bet tad, kad jūs jau Viņa mācībā būsiet kompetentāki, tad jā! Bet tagad jūspārņems mans galma kalps; tam sekojiet; pie labas izdevības viņš jūs aivedīs uz Sidonu, kur jūs saņemsiet citasdrēbes un savām zināšanām atbilstošu stāvokli! Ejiet un sekojiet viņam!”[16] Pie šiem vārdiem viņiem pretī jau nāca Kirēnija galma kalps, kuru viņam bija daudz, viņš izkārtoja tiemlabu iespēju un kopā ar viņiem aizceļoja uz Sidonu.167. Kunga atvadīšanās mazā stunda pie Markusa.[1] Kad šī lieta tik ātri, cik iespējams, bija nokārtota, Kirēnijs man jautā, vai viņš esot pilnīgi un labi rīkojies pēcManas viņa uztvertās gribas.[2] Es saku: „Jā, pilnīgi! Bet Mani redzēt un ar Mani runāt viņi tālu vēl nebija gatavi! Bet, kad viņi kļūs gatavi,to tev uzrādīs Mans Rafaels un arī Josoe.[3] Bet nu tuvojas arī Manas aizceļošanas stunda. Un neprasiet, kurp Es griezīšos! Katrs no šejienes lai atgriežaspie saviem dienas darbiem un lai labi apkopj savu māju, lai tad, kad es drīzumā atkal nākšu pie jums, Es visuatrastu kārtībā! Tikai pavisam mazu stundiņu es vēl būsu pie jums, lai jūs cauri un cauri svētītu; bet tad Man būsjāiet vēl pie daudziem citiem nomāktiem šīs pasaules bērniem, lai arī viņiem atnestu patiesu mierinājumu unpatiesu palīdzību.[4] Un nemeklējiet Manas Personas klātbūtni, bet dzīvojiet Manas mācības garā, tad Mana Persona nebūs tāluno jums! Ja kas vēl kaut ko grib zināt, tas lai nāk un pēta!”[5] Te Kirēnijs jautāja: „Kungs, vai Tevi neviens arī nedrīkst pavadīt līdz nākamajai vietai?”[6] Es saku: „Šoreiz bez Maniem divpadsmit neviens, arī Rafaels ne, jo viņš pagaidām, līdz Manidebessbraukšanai, pārmaiņus uzkavēsies pie tevis un pie Manas mīļās Jaras. Bet jūs pasaulei nedrīkstat viņukaut kā nodot; jo tas izraisītu viņa acumirklīgu izzušanu! Kuram ni jums ir vēl kaut kas jautājams? – Tas lai nākun pēta.”[7] Markuss atved savu sievu un bērnus un saka: „Ak, Kungs, svētī viņus visus, ja Tu uzskati viņus par tācienīgiem!”[8] Un Es saku: „Viņi jau ilgi ir pilni Manas svētības, un tu arī! Protams, tādēļ, ka tu to tik ļoti vēlies, Es drīzvēlreiz nākšu pie tevis. Bet kopš šī laika tev būs daudz ciemiņu! Jo tie, kas peldēsies tavos baseinos, tiksdziedināti pat no ļoti smagas ģikts; un tie, kas dzers no burbuļojošā avota tavā dārzā, tiks vaļā no jebkura drudžaveida. Izsitumainajiem tomēr vajadzēs peldēties ārpusē, dārza mūra priekšā ezerā, kur baseina ūdens iztek ārāun ietek ezerā, un viņi tiks atbrīvoti no saviem izsitumiem.[9] Un tādēļ nāks daudzi, lai šeit meklētu savai miesai dziedinājumu un to arī atrastu. Tikai ar saviem bērniemtu nespēsi pietiekami apkalpot visus; tādēļ tev vajadzēs pieņemt kalpojošus palīgus. Pie tā tev sākumā palīdzēsMans mīļais draugs Kirēnijs. Vēlāk tev kalpojošo garu būs lielā pārpilnībā, jo visi bez darba un maizes esošie
Page 1 and 2:
J. LorbersLielais Jāņa Evanģēli
Page 3 and 4:
apmierināts ar to, kā tu, Debesu
Page 5 and 6:
vīnogulājiem, kas visi bija no sk
Page 7 and 8:
bērnus! Kungs, es esmu Tavā varā
Page 9 and 10:
[9] Tie priesteri, kas tev aprakst
Page 11 and 12:
[1] Es saku: „Tikai mierīgi, Man
Page 13 and 14:
[1] Es saku: „Jā, tu Mans ļoti
Page 15 and 16:
[3] Tikai cilvēks dvēsliski un ga
Page 17 and 18:
tiem. Bet Es norādīju viņam par
Page 19 and 20:
austrumiem - mare Caspium. Tur zem
Page 21 and 22:
19. Patiesais Roklusa un viņa pava
Page 23 and 24:
kalnus un izžāvēs jūras un ezer
Page 25 and 26:
kāda, vai cik ierobežota inteliģ
Page 27 and 28:
[6] Un, lai savām maldu mācībām
Page 29 and 30:
būtu kaut kāda uzblīdusi, kā ta
Page 31 and 32:
nekad nespēj izkļūt. Bet tādē
Page 33 and 34:
sievietes! Uz to dievbijīgais prie
Page 35 and 36:
klusēja, un man bija laiks domāt
Page 37 and 38:
veidotās formas? Tik ilgi, kamēr
Page 39 and 40:
aizvietojošie viltīgie cilvēki s
Page 41 and 42:
[1] Aiz tīra izbrīna par Roklusa
Page 43 and 44:
grēku nožēlas veidi viņus visva
Page 45 and 46:
[3] Tagad stādies sev priekšā ve
Page 47 and 48:
taisnība, un izskatās, ka arī vi
Page 49 and 50:
[4] Bet Dievam Kungam tagad patīk
Page 51 and 52:
vispusīgā pasaulīgā labklājīb
Page 53 and 54:
tiks izsmalcinātas. Jūs uzdrošin
Page 55 and 56:
vajadzības gadījumā visu tavu ma
Page 57 and 58:
[2] Tev gan pēc taviem vārdiem pi
Page 59 and 60:
[11] Es tev saku: visi Jehovas un v
Page 61 and 62:
[1] Te Rafaels atgādina Roklusam,
Page 63 and 64:
ļaunprātība ir jānosoda ar visu
Page 65 and 66:
savienota ar mīlestību, tad tā l
Page 67 and 68:
[9] Un tagad tev nebūs tik viegli
Page 69 and 70:
[7] Bet tā nav Nācarieša kāda n
Page 71 and 72:
savu iekšējo patiesību esmu tur
Page 73 and 74:
[14] Tā nu ir mana kailā atzīša
Page 75 and 76:
[8] Pie tam, arī visa Zeme un, īs
Page 77 and 78:
[2] Ar tuvākmīlestību ir daudz v
Page 79 and 80:
pavisam maigi izlocīsies no savas
Page 81 and 82:
[3] Jau tagad es sevī sajūtu neka
Page 83 and 84:
[4] Es saku: „Tā kā tu tagad sa
Page 85 and 86:
[7] Jūdi runā par zināmiem pirmr
Page 87 and 88:
gaismas substances tūlīt izveidos
Page 89 and 90:
attīstību; bet ar izteicienu „z
Page 91 and 92:
visiem ir brīnumu kārīgi, un uzr
Page 93 and 94:
papriekšu pārbaudītu un izpētī
Page 95 and 96:
[1] (Kungs:) „Tādēļ atstājiet
Page 97 and 98:
Mūsu biķeri tika piepildīti līd
Page 99 and 100:
94. Rafaels izskaidro Roklusam jēd
Page 101 and 102:
vislielākajā patmīlībā un savt
Page 103 and 104:
[9] Jo neviens Dievs un neviens eņ
Page 105 and 106:
Dievišķajai Visvarenībai, kas ta
Page 107 and 108:
[7] Florans saka: „Jā, mīļais
Page 109 and 110:
Kristītājs Jordānā ir jāiznīc
Page 111 and 112:
[11] Pasaule uzgāžas uz mūsu pr
Page 113 and 114:
[1] Rokluss saka: „Mans visaugst
Page 115 and 116:
galā pār visu Zemi visdažādāk
Page 117 and 118:
mūžīgi lielajā, valstībā, nud
Page 119 and 120:
[2] Reizēm tiem ir arī sapņiem l
Page 121 and 122:
materiālo daļu; bet mums tas tā
Page 123 and 124:
neesoši, jo tos es neaptveru un ne
Page 125 and 126: [1] Mataels saka: „Jā, Kungs un
Page 127 and 128: [1] (Kungs:) „Kas ārējam cilvē
Page 129 and 130: [5] Kā tad viena vīnoga kļūst g
Page 131 and 132: neko no kāda īpaša apgaismojuma,
Page 133 and 134: [4] Tici Man, kopš Noasa laikiem u
Page 135 and 136: 129. Kunga pļāvēju garīgā gata
Page 137 and 138: [8] Tādos cilvēkos tad atdziest a
Page 139 and 140: 133. Dieva bērnu attieksme pret pa
Page 141 and 142: viņš zina, kas viņam ir jādara
Page 143 and 144: [11] Nu, un ko lai pārsteigtie vec
Page 145 and 146: jāstāsta māņi, jo citādi ar ti
Page 147 and 148: raudiet, esiet vāji un pilni pacie
Page 149 and 150: [7] Jo ar to, ka Kungs tev teica -
Page 151 and 152: 143. Kunga padoms Roklusam.[1] Tad
Page 153 and 154: vēl maza ceturtdaļstunda, un stā
Page 155 and 156: [8] Uz šo jautājumu nesekoja nek
Page 157 and 158: Bauslībai, bet arī vislielākos z
Page 159 and 160: saku - pat kaut cik atjautīgs bēr
Page 161 and 162: faraons, dzenoties pakaļ Mozum pa
Page 163 and 164: iespēju radīt melus tāpat, kā g
Page 165 and 166: 156. Farizeja šaubas par Dieva kl
Page 167 and 168: visu līdz pat vissmalkākajai deta
Page 169 and 170: [8] Kad karalis redzēja lielo māk
Page 171 and 172: gadījums, lai gan tam ir ļoti lie
Page 173 and 174: jāparāda arī praktiski, lai apst
Page 175: ļoti godīgs vīrs, gribētu dusmo
Page 179 and 180: [8] Es nesaku, ka nedrīkst krāt s
Page 181 and 182: tas būs sasiets arī Debesīs! - T
Page 183 and 184: neviens nav pamanījis, kā jūs m
Page 185 and 186: [12] Aziona saka: „Jā, jā, drau
Page 187 and 188: izcīnīt, neskatoties uz taviem t
Page 228:
-
show all

5. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 5 grāmata

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?