ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
lieta,- neaizskaramu nav. Un dīvainā kārtā - ar kuriem mums ir tieši tās simpātijas,
bites [PCTVL] un Saskaņa [SC], ar tiem mums ir vissliktākās attiecības, jo tās tiek
visvairāk kritizētas. Saskaņa tiek vairāk kritizēta kā lielākā, kā pie varas Rīgā un
Rīgas domē.” (TV1)
Varas, īpaši opozīcijas partiju uzrauga lomu uzsver LA žurnāliste:
„Mēs esam piesardzīgi visu laiku bijuši pret SC. Pēc Urbanoviča intervijas Telegraf-ā.
.. Tiek piedāvāts veidot jaunu valsti. Viņš saka, ka gribētu mainīt visu. Tātad
ir pamats uztraukumam. Viņa izpratnē pārmaiņas paredzētas būtiskas. Valstiski
būtiskas un pamata izmaiņas. Mums bija un žurnālā Ir raksts. Mēs fiksējam, ko viņi
pateikuši. Reakciju nav bijis daudz. .. Pamazām tiek sperti soļi Krievijas virzienā.
Vienā dienā tas nav. .. Ja viņi nāks pie varas, ne jau kaut kas līdzīgs 40. gadam,
bet pakāpeniski. Pārmaiņas politikā, ekonomikā notiek pakāpeniski, nemanāmi. ..
Mūsu uzdevums ir brīdināt cilvēkus, kas krīzes laikā nodarbināti ar ikdienišķām
lietām.”(LAS2)
Kā redzams, jau 2010. gadā LA žurnālisti saskatījuši konsekventu pavērsienu uz prokrievisku
politisko orientāciju, kas netiek pamanīta ekonomiskās krīzes un norises pakāpenības dēļ.
Arī cita LA žurnāliste intervijā pauž bažas, ka Latvijas orientācija tiek pakāpeniski un neatlaidīgi
pārvirzīta uz Austrumiem:
„Ir ļoti grūti prognozēt vēlēšanu iznākumu. Es zinu, ka vēstniecības pie tā aktīvi
strādā,.. bet man liekas, ka pat viņi, bet tas ir tikai mans minējums, neaprobežojas
ar vienu vai diviem scenārijiem. Manuprāt, te ir iespējami vairāki scenāriji. Man
ļoti negribētos,.. - es tagad runāju kā Latvijas pilsone, ne kā žurnāliste,- lai vēlēšanu
iznākums būtu tāds, ka Latvijas politiskais kurss tiktu pagriezts Austrumu virzienā.
Tas, protams, lielā mērā saistīts ar Saskaņas Centra nākšanu pie varas, ar otru
partiju, kas varētu sabiedroties ar Saskaņas Centru pozīcijas veidošanā. Tas ir
pesimistiskais scenārijs.” (LAS3)
Šeit citētajā izteikumā žurnāliste, spriežot par iespējamiem vēlēšanu iznākumiem, nodala
savu nacionālo, pilsonisko identitāti no profesionālās identitātes.
Krievu laikrakstu žurnālistu diskursos biežāk atrodami izteikumi par sekošanu politiskajai
dienas kārtībai, par savu atbalstāmo partiju nekritisku un komplimentāru atainošanu laikrakstā.
Frāze par „sekošanu” ļoti raksturīga gan VS gan Čas žurnālistu izteikumos:
„No mūsu lasītāju interesēm izejam. Sekojam procesam. Ja balotējas 13 partijas,
nevar mazām partijām veltīt daudz uzmanības. Mēs ņemam tās populārākās. Cenšamies
sekot lielāko partiju dienas kārtībai. Intervējam tos, kurus ir vērts intervēt.
” (Čs4)
Laikraksta Čas komentētājs uzsver, ka krievu atsvešinātība rodas tāpēc, ka valsts neuzrunā
krievu cilvēkus, toties viņus uzrunā Krievijas prezidents. Tas, viņaprāt, veido atsvešinātību:
„Prezidents Putins parādās tikai tāpēc, ka šī valsts ar viņiem [krievvalodīgiem]
nenodarbojas. Tā ir Latvija latviešiem. Un tas pats krievs, kur tad ir man?.. Man
vispār nekā nav. Sāk izplatīties kosmopolītisms. Cits saka,- tad, acīmredzot, Putins
ir mans.” (6ČV3)
97