ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ ir svarīga platforma politisko un žurnālistikas elitu komunikācijā ar sabiedrību. Laikrakstu žurnālisti un vadītāji ir tradicionāli ciešāk saistīti ar politiskās varas struktūrām un viņus nepārprotami ietekmē dažādi institucionāli un strukturāli ierobežojumi, kas savukārt atstāj iespaidu uz ziņu radīšanas procesu. Laikrakstos strādā dažādu paaudžu un pieredzes žurnālisti; laikrakstu saturs, būdams orientēts uz konkrētām mērķauditorijām un uzskatu līderiem, var reljefāk uzrādīt atšķirīgās žurnālistiskās prakses, vērtības un atšķirības sabiedriski politisko jautājumu izpratnē un skaidrojumā. Laikrakstu lasīšana prasa lielāku komunikatīvo kompetenci un labu valodas pārzināšanu, to mērķa auditorijas ir samērā izglītota un sociāli aktīva sabiedrības daļa, vienas vai otras valodas lietotāji. Tāpēc žurnālistu dziļo interviju diskursos, iespējams, uzskatāmāk parādīsies kopīgais un atšķirīgais abu informatīvo telpu pārstāvju, politisko žurnālistu identitātēs. Līdzšinējā pētījumu pieredze un teorētiskās literatūras studijas mudina izteikt pieņēmumu, ka žurnālistu profesionālo ideoloģiju lielā mērā ietekmē mediju organizācija ar tās formulētu vai neformulētu politisko līniju un praktizētajām rutīnām. Tomēr, tā kā pētījums galvenokārt ir kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs, tad ir svarīgi hipotēzes un teorētiskos modeļus izsecināt no datiem, nevis ietekmēties no normatīvām teorijām. Darbā izmantoti arī žurnālistu kvantitatīvās aptaujas un tās otrreizējās analīzes rezultāti (pētījums veikts 1998.gadā), bet pamatā tas balstīts uz dziļajām intervijām ar sešu latviešu un krievu dienas laikrakstu žurnālistiem: diskursu salīdzināšana notiek ne tikai šķērsgriezumā – vienā laikā dažādos medijos, bet tiek pētīta arī laika dimensijas ietekme: intervijas notikušas 2006. un 2010. gadā (pavasara-vasaras-rudens sezonā), lai reljefāk iezīmētos pirmsvēlēšanu perioda politiskās žurnālistikas tendences un pretrunas. Tā kā 2010. gads bijis vairāku dienas laikrakstu īpašnieku maiņas periods, intervijas veiktas arī pēc vēlēšanām un pēc dažām redakcionālajām pārmaiņām. Darba teorētiskā daļa balstīta P.Burdjē lauka teorijā, kā arī izmantots viņa habitus koncepts, kura ietvaros tiek analizētas žurnālistu sociālās, organizācijas un profesionālās identitātes. Profesionālās identitātes tiek definētas kā vērtības un normas (ideāli), prakse (rutīnas) un pozīcija laukā (statuss, lomas). Lai konstatētu, kādi apstākļi ietekmē habitus kopīgo paradumu un prakšu veidošanos, vispirms tiek raksturots žurnālistikas lauks un tā spēlētājus ietekmējošie faktori, pēc tam aplūkota žurnālistikas un citu lauku spēlētāju (galvenokārt politikas lauka) mijiedarbība. Pētījums aplūko to, kādu ietekmju un lauku mijiedarbības rezultāts ir žurnālista identitāte Latvijā – kā žurnālistu diskursā parādās profesionālās (kolektīvas vai individuālas), pilsoniskās, teritoriālās vai citas identitātes. Vai profesionāls žurnālists distancējas no politiskām simpātijām un savas etniskās/nacionālās identitātes, izdarot profesionālus lēmumus, vai arī darbojas tādos medijos, kuros var strādāt un rakstīt pilnīgā saskaņā ar savām citām identitātēm? Darba uzdevums ir, analizējot pašrefleksiju par savām lomām un žurnālistikas praksi, pētīt spēkus un aktorus, kuri mijiedarbojas žurnālistikas un politikas laukā, mēģinot šo praksi „ievietot” plašākā sociokulturālā kontekstā, atklājot, kādi mediju sistēmas modeļi raksturīgi Latvijas žurnālistikai, un mēģinot paredzēt perspektīvu – kādiem modeļiem tā nākotnē tuvināsies. 3
4 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ BURDJĒ LAUKA TEORIJA UN HABITUS KONCEPTS Starp autoriem, kas pētījuši žurnālistikas un sabiedrības mijiedarbību, minams franču sociologs P.Burdjē (P.Bourdieu).Viņš, aprakstot sabiedrības attīstības procesu, parāda, ka tas ietver daļēji autonomu un specializētu darbības sfēru/lauku diferenciāciju (politikas, ekonomikas, reliģijas u.c. lauki). Šo lauku iekšienē un starp tiem varas attiecības strukturē cilvēkdarbību. Lauks, pēc Burdjē, ir „spēku lauks, kurā aktori ieņem vietas, kas statistiski nosaka pozīcijas, kuras tie ieņem attiecībā pret lauku, un šo pozīciju ieņemšanas mērķis ir vai nu lauku veidojošo spēku attiecību struktūras iekonservēšana, vai transformācija” (Bourdieu, 2005, 30). Lauks Burdjē teorijā ir hierarhiski organizēta darbības vide. Burdjē uzskata, ka, sarunājoties, piemēram, žurnālistam ar politiķi un politologu (viņš gan min vēsturnieku un sociālo zinātņu pārstāvi), nerunā tikai šīs personas, bet gan mijiedarbojas žurnālists, kas ieņem noteiktu pozīciju žurnālistikas laukā, ar sociālo zinātņu pārstāvi, kas ieņem noteiktu vietu sociālo zinātņu laukā. Tātad mijiedarbojas simboliskās dominēšanas objektīvās attiecības. Pēc Burdjē domām, šie lauki ir relatīvi autonomi, kaut arī žurnālistikas lauks ir lielā mērā heteronoms un saprast tajā notiekošo nevar, aplūkojot tikai ārējās ietekmes uz to. Burdjē runā par doksu (doxa), kas ir priekšnoteikumu sistēma darboties kādā laukā, ierastais, pieņemtais viedoklis. Tie, kuri profesionāli nodarbojas ar diskursu radīšanu, arī žurnālisti, no vienas puses, skaidri nosaka/piedāvā savu redzējumu un atšķirību (vision and division), no otras puses – cīnās, lai šie redzējumi tiktu atzīti par leģitīmām sociālās pasaules konstruēšanas kategorijām (shēmām). Eksistēt kādā laukā nozīmē nodalīt, diferencēt sevi. Tāpēc interesants ir piemērs, ar kādu Burdjē ilustrē šo tēzi, sakot, ka visasākās politiskās cīņas norit starp partijām, kas atrodas tuvu viena otrai pamanāmām: lai tās iegūtu simbolisko varu, tām jākļūst politiskajā telpā atpazīstamām, uzticamām (Bourdieu, 2005, 39). Burdjē aplūko mijiedarbību starp politikas, sociālo zinātņu un žurnālistikas laukiem, parādot žurnālistikas lauka „dubulto atkarību” no politikas un ekonomikas lauka, kā arī izvirza tēzi, ka žurnālistikas lauks arvien vairāk zaudē savu autonomiju. Žurnālistika atrodas dažādu ārējo un iekšējo ietekmju/spiedienu laukā. Šo mijiedarbību var aplūkot makrolīmenī, mēģinot parādīt, kā mijiedarbojas žurnālistikas lauks ar citiem laukiem. Var runāt par dažādiem mijiedarbības aktoriem – politiskiem, kultūras, sociāliem, t.i. - valdību, partijām, pilsonisko sabiedrību, medijiem. Domājot par politikas, ekonomikas un žurnālistikas lauku mijiedarbību, šie lauki jāaplūko plašākā, kultūras kontekstā, jo katru no minēto lauku aktoriem ietekmē kultūra, pie kuras tie pieder, kopīgās vai atšķirīgās vēsturiskās atmiņas un izpratnes, mīti, pieredzes, aizvainojumi, traumas. Sašaurinot kultūras lauka ietekmes analīzi, sava darba pamatā izmantošu tos konceptus, kas, pirmkārt, visbiežāk diskutēti publiskajā telpā un, otrkārt, tos, kuri cieši saistīti ar identitātēm – tātad valodas, vēstures, etnicitātes/nacionālās identitātes jautājumus. Lauka koncepts dod iespēju pētīt žurnālistu identitātes un pašidentifikāciju (etnisko, sociālo un izglītības fonu), aplūkojot tos kā korporatīvu grupu, kas apzinās, definē un aizstāv savu korporatīvo un profesionālo identitāti un kuri mijiedarbojas ar citiem aktoriem žurnālistikas un citos laukos. Analizēt žurnālistikas lauka aktorus, žurnālistus un to identitātes iespējams, vien ņemot vērā arī saskarīgo lauku spēlētājus un pašus laukus – politikas, ekonomikas un kultūras. Lai noskaidrotu, vai un kas ir līdzīgs šo lauku aktoriem un kā tie mijiedarbojas, žurnālistiem un politiķiem veidojot diskursus, izmantojams Burdjē habitus koncepts. Izmantojams ir arī viņa pienesums
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5: 2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 9 and 10: 6 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 11 and 12: 8 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 13 and 14: 10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 57 and 58:
54 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?