ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
to, cik šāds monoloģisks, konfrontējošs stils un esošo, pierasto diskursu „atražošana” ir auglīga.
Nākotnes perspektīvu rāmējums, kādas redakcionālās politikas pārmaiņu iezīmes intervijās neparādās.
Protams, apzinos, ka redakcionālās politikas plānus intervētie laikrakstu vadības pārstāvji
varēja neatklāt, taču arī netiešā veidā tos samērā apjomīgo sarunu gaitā nevarēja pat nojaust.
Atbildes liecina par ļoti atšķirīgiem nākotnes redzējumiem:
„Ja man jāatbild uz jautājumu, kā šīs divas telpas savienot vienā, tad nezinu.
Tā ir katra cilvēka brīva griba. Ko viņš izvēlas? Vai viņš izvēlas cienīt valsti, kurā
atrodas, vai izvēlas uzspļaut un parādīt, ka ir visvarens un jūs te kaut kādi mazie
melnie. Katra cilvēka līmenis tas ir. Integrēt? Ko krievi grib? Viņi taču ir pateikuši
– pilsonību visiem, piedalīties pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem.” (LAs2)
Tiek izteiktas bažas par cerību nepiepildīšanos, ka, aizejot vecajai paaudzei, kura no abām
pusēm uzkrājusi pagātnes aizvainojumus, jaunie dzīvos saskaņā:
„Kopš [izglītības] reforma beidzās, .. bija kaut kāds pieklusums, dažiem politiķiem
liekas, ka viss kārtībā, bet, no otras puses, tas ir aizgājis pašplūsmā, un tomēr
divkopienu valsts - tās grupas, kopienas ir palikušas. Katra dzīvo savā sulā, un tāda
īsta integrācija nav notikusi. It īpaši, ja paskatās, kas notiek 9. maijā, vairs jau nav
tā, ka iet mūžīgie veterāni, bet, paskatieties, cik daudz ir jauniešu, kas neidentificējas
ar [Latvijas] valsti, bet ar Krieviju, tā viņiem ir kaut kāds elks, un jāsecina, ka
nav Latvijas valsts panākusi, ka šie cilvēki būtu iekļāvušies un atzītu šo valsti par
savu.”(LAs2)
Kā cēloņus šai situācijai visbiežāk žurnālisti min politiķu rīcību, taču runā arī par sabiedrību,
kas šādu politiku un diskursus atbalsta:
„ Sabiedrība kopumā, nevar jau tādu vienu vainīgo atrast. Valsts politika, droši
vien mediji arī, katrs dzīvo savā [pasaulē]. Droši vien vairāk rādām, kas notiek tajā
.. [savā]. Iespējams, pareizi būtu bijis, ja Latvijas valsti atbalstošie, cienošie, vai kā
mēs sakām, mērenie krievi, [tiktu] pie varas. Lai viņiem nebūtu tādas izjūtas, ka neesam
valdībā, esam ekonomiskie valdnieki ar privātfirmām, bet valsts varā neesam.
Varbūt, ka tas mainīsies, ja Rīgā ilgāk būs pie varas Saskaņas Centrs?” (LAS1)
Politiķi uzrunā sabiedrību atšķirīgi, atkarībā no medija, kurā parādās, kā arī „sadalās” pa
atbilstīgo ideoloģiju reprezentējošiem izdevumiem:
Secinājumi
„Bet tas ir pilnīgi saprotams, jo katra politiskā partija ir ieinteresēta noteiktu,
ļoti specifisku redzes punktu darīt zināmu konkrētam medijam. Piemēram, ja Cilēvičs
gribēja runāt par nepilsoņu smago situāciju Latvijā, vai cik šausmīgas ir prasības
pret valsts valodu Latvijā, .. Buzajevs vai Sokolovskis .. Pilnīgi loģiski, ka viņi dosies
uz Čas, vai uz Vesti, vai pat uz Telegraf-u, kur viņi tiks ļoti rūpīgi uzklausīti un tiks
publicēts garš raksts. Kam viņam nākt uz Latvijas Avīzi?”(LAS3)
Rezumējot respondentu izteikumus par divām informatīvajām telpām un divām žurnālistikas
kultūrām, jāsecina, ka, pirmkārt, Latvijas žurnālistikas raksturojumā galvenās atšķirības tika
115