ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ ORGANIZĀCIJAS IDENTITĀTE UN KULTŪRA Habitus svarīgs elements ir organizācijas identitāte, kas saistīta ar konkrēto darbavietu, darba pieredzi un uzticētajiem uzdevumiem, vietu mediju organizācijā. Organizācijas identitāte tādējādi skatāma kā organizācijas kultūras daļa. Tā kā žurnālisti pamatā ir saistīti ar konkrētām mediju organizācijām, organizācijas identitāte ir nozīmīgs ietekmējošs faktors, kurā no svara ir gan organizācijas kultūra, gan organizācijas vieta žurnālistikas laukā. Identifikācija ar organizāciju mēdz būt spēcīgāka par identifikāciju ar profesiju, taču var būt arī pretēji, kad žurnālists nevar iedomāties sevi ārpus konkrētās darbavietas. Organizācijas panākumi vai neveiksmes var ietekmēt žurnālista profesionālo pašapziņu un profesionālo karjeru, nodrošināt noteiktus darba apstākļus, profesionālo autonomiju. Literatūrā sastopami vairāki jēdzieni: „mediju kultūra”, „žurnālistikas kultūra”, „žurnālisma kultūra”, „žurnālistikas profesionālā kultūra” 1 . Tie bieži vien pieminēti un lietoti, nemēģinot jēdzienus definēt. B.Celicera runā par žurnālistikas kultūru (“the culture of journalism”) (Zelizer, 2005, 198-214) kā „nozīmju, rituālu, konvenciju, simbolu sistēmu tīklu” (Zelizer, 199), kas, pēc autores domām, dod iespēju stāstīt par žurnālistiku plašāk un saistībā ar tās iekšējo daudzveidību. Jēdzienā tiek ietverti kolektīvo zināšanu kodi un uzskatu (ticību) sistēmas, šī termina lietojums dod iespēju saprast žurnālistiku gan kā domāšanas veidu, rāmi („frame of mind”), gan darbošanās veidu („patterned conduct”) (Zelizer, 199). Tādējādi jēdzienā tiek iekļautas arī tādas žurnālistu prakses, kas darbojas pret žurnālistikas definētajiem mērķiem. Žurnālistikas kultūra, pēc autores domām, ļauj runāt par žurnālistiku kā par profesiju, industriju, institūciju un arodu. T. Haničs (T. Hanitzsch), analizējot žurnālistikas kultūru („journalism culture”), aplūkojis un salīdzinājis teorētiskajā literatūrā atrodamās dažādās žurnālistu kultūras definīcijas, uzsverot, ka atšķirības izriet no jēdziena „kultūra” atšķirīgā lietojuma, ko var izprast gan kā nacionālo kultūru, gan mikrolīmenī - kā vērtības un uzskatus (Hanitzsch, 2006, 169-186). Var piekrist autoram, kurš uzskata, ka nācija nav ērta salīdzinājuma vienība, jo tā var sastāvēt no dažādām kultūrām (etnisku un reliģisku grupu, diasporas kopienu, šķiru vai patērētāju kultūrām). Tāpēc žurnālistikas kultūras var pētīt nacionālajā kontekstā, mēģinot noskaidrot, kas ir to atšķirību pamatā – valoda, politiskā sistēma, kultūras tradīcijas, ekonomiskā attīstība vai to kombinācijas. T. Haničs piedāvā „jaunu žurnālisma kultūru taksonomiju”, uzskatot, ka tās sastāv no teritoriālām, esenciālām, uz vērtībām centrētām, vides/lauka/dzīves stila specifiskām (milieu-specific), organizatoriskām un profesionālām kultūrām. Daudzas no tām ir saistītas ar vienu dimensiju, piemēram, nāciju, bet profesionālo žurnālistikas kultūru attīstību izraisa/ietekmē ārējie (politiskā sistēma, tautas attīstība) un iekšējie (ziņu producēšanas organizācija) spēki (Hanitzsch, 171). Runājot par teritoriālām žurnālistikas kultūrām, profesionālos uzskatus, iespējams, vairāk ietekmē politiskās ietekmes, nevis kultūras faktori, bet, analizējot aktuālo praksi, tieši kultūras ietekme var būt galvenais organizējošais spēks. Žurnālistikas kultūru var ietekmēt rase, etnicitāte, dzimte. Vides specifiskās kultūras saistītas ar subkultūrām, dzīves stiliem, to pētniecība - ar Burdjē veikumu 2 . Vērtībās balstītas žurnālistikas kultūras identificē pēc vērtībām, attieksmēm un uzskatiem/ticībām. Te var būt runa gan par individuālistiskām un kolektīvistiskām kultūrām, gan to, kā žurnālistu vērtības, attieksmes, politiskie uzskati mijiedarbojas ar žurnālistu profesionālo ideoloģiju un uzvedību. Organizatoriskās kultūras ir vērtības un prakses, kas atšķir vienas organizācijas locekļus no citiem. Žurnālistikas kontekstā svarīgi ir pētīt īpašnieka ietekmi, korporatīvās vērtības, kas parādās redakcionālajā praksē un žurnālistu atlases procesā (Hanitzsch, 2006, 173). Savukārt profesionālās žurnālistikas kultūras sastāvdaļas (profesionālās ideoloģijas, vērtības un lomas) aplūkošu nākamajā nodaļā par profesionālo identitāti. 19
20 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Analizējot žurnālistikas praksi (piemēram, ziņu žurnālistiku), parasti tiek izmantotas vairākas perspektīvas: ziņu veidošanas procesu saista ar ekonomiku vai valsti, socioloģiskā pieeja pēta, kā organizācija un profesija ietekmē šo procesu, un cita pieeja – kultūras tradīciju un simbolu sistēmas ietekmi. Kultūras pieejas kontekstā M.Šadsons (M. Schudson) uzsvēris, ka nav vienotu standartu ziņu rakstīšanā vienas nācijas ietvaros, jo tas ir pārāk vienkāršots skatījums. Pētījumi apliecina, ka žurnālisti, reportējot par dažādām lietām, brīvi pāriet no vienām normām (kodiem) uz citām, no neitrālas pieejas uz uzrauga lomu (Schudson, 2005, 190). Runājot par politisko komunikāciju, jāpiemin arī statusa maiņa, kas skārusi ne tikai pašus politiķus mijiedarbībā ar medijiem, bet arī politikas sfēras žurnālistus, kuri zināmā mērā zaudējuši savu statusu. Tiem mūsdienās jāprot apvienot pilsoniskās un hedoniskās vērtības un jākonkurē ar citām reprezentācijas sfērām, kā arī daudziem citiem mediatoriem, lai iekļūtu ziņās (Blumler, Gurevitch, 2005, 108). Pēc Rīza domām, (Reese, 2001, 173-187) ideoloģiskā perspektīva ir faktors, kas ietekmē žurnālistu lēmumu pieņemšanas procesu, dodot iespēju analizēt, kā mediju simboliskais saturs ir saistīts ar plašākām sociālām interesēm. Nodarbošanās ideoloģijas kontekstā vara saprotama kā žurnālistu spēja definēt, kas ir žurnālistika, kas ir kvalitatīva žurnālistika, kas ir žurnālistu pašidentifikācijas galvenie elementi. Ir pētījumi, kuri apliecina, ka žurnālisti vieglāk identificējas ar žurnālista profesiju kopumā, nevis ar konkrēto mediju, kurā ir nodarbināti (Russo, 1998). Iespējams, ka Latvijā ar tās sadalītajām mediju telpām (subsistēmām vai kultūrām), ar vienotas žurnālistu kopienas, reāli funkcionējošas profesionālas organizācijas un ētikas kodeksa trūkumu situācija ir atšķirīga. Tāpēc ir būtiski noskaidrot, kā šīs vērtības tiek verbalizētas, izaicinātas un kontekstualizētas Latvijas pašreizējos apstākļos, kāda ir žurnālistu lomu izpratne, kādas identitātes dominē žurnālistiskajos diskursos un vai tās ir atkarīgas no konkrētās mediju organizācijas, žanra vai sfēras, kurā žurnālists strādā. Analizējot žurnālista darbu indivīda līmenī, bez ārējām ietekmēm (auditorija, sociāli politiskais un ekonomiskais spiediens, realitāte) jāmin konkrētās mediju organizācijas, kurā strādā žurnālists, ietekme. Šī ietekme/spiediens var izpausties eksplicīti formulētos vai neformulētos mediju organizācijas mērķos (kalpot sabiedrībai – sabiedriskas raidorganizācijas gadījumā, kalpot īpašnieka konkrētiem biznesa, politiskiem vai citiem mērķiem), kā socializējošs faktors – rediģēšanas, sankciju un apbalvojumu ietekmes rezultātā apgūtas, nostiprinātas vai izmainītas prakses un vērtības, kas var būt atšķirīgas/līdzīgas iepriekšējai profesionālajai pieredzei citās organizācijās, vai apstiprināt/noliegt izglītības procesā apgūtās. Virkne pētījumu ir iezīmējuši pazīmes tendencei, ka eksistē arī kāda vienota profesionālā žurnālistu kultūra, profesionālās vērtības, kas raksturīgas žurnālistiem dažādās sistēmās un organizācijās. Tomēr mediju organizācija konkrētā valstī, medija menedžments, darba organizācija un mediju rutīnas konkrētā izdevumā darbojas kā spēcīgs socializējošs un ietekmējošs faktors. Dž.Makmanus (J.McManus), analizējot kultūras, tehnoloģiskās un likumdošanas ietekmes uz žurnālistikas praksi, piedāvājot komerciālo ziņu producēšanas modeli, kurā aplūkotas dažādās ietekmes uz organizācijas kultūru un žurnālistiem, parāda, kā mijiedarbojas un konfliktē uz tirgu orientēta vai tirgus virzīta un publikai iztapīga žurnālistika. Piemēram, ziņu nodaļā organizācijas kultūru ietekmē žurnālistikas normas, mijiedarbojoties ar tirgus (biznesa) normām, kas tālāk ietekmē žurnālistus un viņu lēmumus (atrast, atlasīt, reportēt) (McManus, 1994, 23). Dž.Kītona (J.Keyton) definē organizācijas kultūru kā daudzslāņu konstruktu, kas ietver sevī artifaktus, vērtības un pieņēmumus, kas nosaka darbinieku uzvedību organizācijā, piešķir jēgu darbībām, palīdz identificēties ar pārējiem darbiniekiem un rodas mijiedarbībā ar tiem (Keyton, 2005, 22-28). Par svarīgu elementu autore uzskata organizācijas vērtības, organizācijas kultūras procesā parādot to, kā stāsti, normas, joki, rituāli tiek nodoti no darbinieka uz darbinieku, kļūstot par viņu uzskatu sistēmu un sociālu praksi, ietekmējot to komunikāciju un analizējot iespējas
Page 1 and 2: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4: NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6: 2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 13 and 14: 10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 21: 18 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 73 and 74:
70 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?