ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
dzīvojis šos gadus. Tas man kaut kur [liekas] garlaicīgs. Krievu presei vairāk raksturīgas
emocijas. [Telegraf-s] vairāk atbilst Latvijas latviešu žurnālistikai.” (Čs4)
Komentējot šo izteikumu, jāuzsver, ka pirms pieciem gadiem situācija bija pavisam cita, un
tā partija, kas žurnālistei tagad liekas pilnīgi ignorējama, tika atbalstīta abos krievu laikrakstos,
protams, atšķirīgā pakāpē.
Krīzes ietekmē samazinātais žurnālistu skaits maina laikraksta apjomu, seju, liek pārstrukturēt
redakcijas darbinieku pienākumus, uzticot tiem vairākas jomas, liekot strādāt intensīvāk. Nākamajā
intervijas fragmentā redzams, ka organizācijas grūtību dēļ mainās profesionālās lomas un
darba pienākumi, tiek izteiktas bažas par izpētes un analītiskās žurnālistikas vājumu, kas saistīts
ar laika un finansu resursu trūkumu:
„Tieši tā ekonomiskā krīze mums lika, tāpat kā daudziem izdevumiem, samazināt
gan žurnālistu skaitu, gan honorāra atlīdzību, algas un pašu izdevuma struktūru
samazināja. Samazinājās lappušu skaits. Mazāk gan kur rakstīt, mazāk cilvēku,
[katram] jāņem vairāk tēmas. Nav vairs žurnālistam laika, Latvijas žurnālisti jau sen
teikuši, ka te izpēti un dziļos darbus neapmaksā, te jāstrādā tikai ikdienai, ātrajām
ziņām. Tagad mēs to asāk izjūtam, bet cenšamies, lai tie žurnālisti, kas ir spējīgi,
rakstītu arī tādus padziļinātos rakstus, jo ar ko gan citu mēs, drukātās avīzes, šajā
mediju vidē varam konkurēt, kā vien ar to, nevis ar ziņām”. (LAS1)
Ekonomiskās krīzes seku izraisītais redakciju darbinieku štatu samazinājums minēts gandrīz
visu laikrakstu žurnālistu atbildēs. Laikrakstu Čas un VS pārstāvji runā arī par labu žurnālistu
aiziešanu vai pārpirkšanu. Sekas - lielāks darba apjoms īsākā laikā (LA), kas ved pie publikāciju
un analīzes kvalitātes krituma (NRA). VS žurnāliste minējusi vēl vienu svarīgu ekonomiskās
krīzes ietekmes faktoru - lasītāju skaita un kvalitātes samazinājumu, ko skaidro ar daudzu
iedzīvotāju aizbraukšanu un līdz ar to lasītāju auditorijas samazinājumu, ar nabadzības radīto
pirktspējas trūkumu un cilvēku degradēšanos bezdarba dēļ.
Vairāki žurnālisti un redaktori krīzes ietekmi izjūt kā galaprodukta - laikraksta satura - kvalitātes
kritumu:
„Vienkārši ir trūkums, esam mazāk darbinieku, trūkst .. iespēju žurnālistiem nodarboties
ar kvalitatīvu žurnālistiku, tam nav resursu. Līdz ar to ir mazāka līmeņa
materiālu veidošana. .. nepietiek naudas. .. Ir divas lietas – piesaistīt lasītājus un
nav naudas, lai uzturētu cilvēkus, kas nodarbojas ar kvalitatīvu žurnālistiku. Mans
standarts - kvalitatīva žurnālistika ir vairāk par 4 000 [zīmēm].” (DS11)
Tiek runāts arī par laikraksta provinciālismu un tēmu vienveidību, nepieciešamību salīdzināt
Latvijas praksi ar pieredzi citur. Tad būtu iespējams norises un problēmas Latvijā, piemēram,
pensiju, veselības un izglītības sistēmā, redzēt kopainā ar Eiropas pieredzi:
„.. [kvalitātes] līmenis ir tad, kad tu spēj analizēt kaut ko Eiropas mērogā. Ka
tur redzi kopsakarības. Es nezinu, vai tu esi tik gudrs, ka zini, kā, piemēram, Ungārija,
kā Polija risina kaut kādas problēmas. Mēs neredzam ārpasauli vispār, kaut
robeža ir vaļā. .. Mums ir bijis daudz naudas, mēs esam braukuši uz Afganistānu,
uz Irāku, .. bet nekad neesam aizbraukuši uz Rietumvalstīm, uzrakstījuši par to
pašu pensiju sistēmu, par tām pašām veselības sistēmām, izglītības sistēmām, .. un
tad, iespējams, Latvijā būtu bijis citādāk, ja mēs rādītu kaut kādus labos vai sliktos
piemērus.” (DV7)
73