ilze-sulmane-neatrastas-identitates

34
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Dienas laikrakstu žurnālisti, samērā atturīgi vērtējot iespēju uzlabot un ietekmēt cilvēku dzīvi,
mazliet augstāk nekā pārējie vērtē iespēju ietekmēt sabiedrisko domu (18% pret 14%), bet kā
svarīgu faktoru minējuši darbā doto iespēju kļūt labi informētiem (45% pret 32%).
Starp dienas laikrakstu žurnālistiem ir vismazāk to, kas, atbildot uz jautājumu par mediju
attiecībām ar varu un sabiedrību, atzīst, ka sadarbojas ar valdību un atspoguļo valsts intereses:
spriedumam nepiekrīt 32% dienas laikrakstu žurnālistu un 19% - pārējo. Spriedumam, ka
žurnālisti kalpo varai un pauž valdošās elites intereses, piekrīt tikai niecīga dienas laikrakstu
žurnālistu daļa (7%) iepretim pārējiem (26%), nepiekrīt gandrīz puse dienas preses žurnālistu
(40% pret 33%).
Dienas laikrakstu žurnālisti biežāk uzsvēruši savu sargsuņa, kā arī debašu veicinātāja un
sabiedrības vajadzību paudēja lomu, biežāk arī piekrituši spriedumam, ka žurnālisti met izaicinājumu
sabiedrībā valdošajai kārtībai - piekrīt 34% pret pārējo žurnālistu 17% atbildēm, nepiekrīt
18% dienas laikrakstu žurnālistu un 36 % pārējo.
Dienas laikrakstu žurnālisti biežāk nekā pārējie atzinuši, ka ekonomiskais spiediens un konkurence
padarījusi žurnālistus mazāk atbildīgus, ir skeptiskāki pret spriedumu, ka ētika žurnālistu
vidē ir uzlabojusies, retāk piekrīt spriedumam, ka auditorijas interese par žurnālistiku ir pieaugusi,
un biežāk atzīst, ka darbs žurnālistikā ir rutinizēts, nav radošs (21% pret11%). Dienas laikrakstu
žurnālisti kritiskāk vērtējuši žurnālistikas godprātību – skalā „godīga – negodīga” biežāk atzinuši
žurnālistikas negodīgumu nekā pārējie žurnālisti. Viņi biežāk atzinuši, ka žurnālistika nav
žanriski daudzveidīga, bet pozitīvāk vērtējuši žurnālistikas precizitāti.
Dienas laikrakstu žurnālisti atšķiras no pārējiem respondentiem arī atbildēs uz jautājumu par
faktoriem, kas palīdz novērtēt žurnālistu darbu. Piemēram, izglītību žurnālistikā dienas preses
pārstāvji vērtē kā nenozīmīgu faktoru, salīdzinot ar pārējiem. Ētikas kodeksa lomu, likumdošanas
ietekmi, arī auditorijas pētījumus un auditorijas reakciju kā ļoti nozīmīgus uzsvēruši citu
mediju žurnālisti, kā svarīgus vai ne pārāk svarīgus faktorus – dienas preses pārstāvji. Arī sociālo
normu un tradīciju ietekme dienas preses žurnālistu skatījumā nav tik svarīgs kritērijs viņu darba
novērtēšanai. Pārējo faktoru vērtējums – kolēģi, mediju vadība, paša pieredze un uzskati - ir
līdzīgs abās respondentu grupās.
Dienas laikrakstu žurnālistu atšķirīgās identitātes raksturo atbildes uz jautājumu, kurā jāvērtē
spriedums „Kopumā jūtu, ka procesi Latvijā virzās pareizi”. Atšķirības ir statistiski nozīmīgas
attiecībā pret pārējiem žurnālistiem, taču parāda arī iekšējās pretrunas; ir gan vairāk galēju
spriedumu: pilnīgi nepiekrīt spriedumam 11% dienas laikrakstu žurnālistu un 4% pārējo, kā arī
pilnībā piekrīt – atbilstoši 6% un 3%, piekrīt – 26% un 39%.
Arī ekonomiskās situācijas vērtējums (par spriedumu „Ekonomiskā situācija ir labāka nekā
pirms pieciem gadiem”) atšķiras gan no pārējā datu masīva, gan ir iekšēji pretrunīgs.
Tas pats sakāms par sprieduma „Latvijas ekonomikai, tirdzniecībai vairāk jāorientējas uz
Rietumiem” vērtējumu – atšķirībā no pārējo žurnālistu datiem, dienas laikrakstu žurnālistu vidū
vairāk galēju atbilžu, gan piekrītošu, gan spriedumu apstrīdošu. Tādējādi secināms, ka dienas
preses darbinieki ir ļoti heterogena grupa ar atšķirīgām identitātēm, profesionāliem un politiskiem
uzskatiem un vērtībām.
Dienas laikrakstu žurnālisti biežāk domājuši par iespējām doties dzīvot uz citu valsti, retāk
piekrituši atziņai, ka valstij nepieciešams uzņemties lielāku atbildību par cilvēku nodrošinātību.
Tas liecina par individuālu izdzīvošanas stratēģiju un liberālas ideoloģijas dominēšanu. Savukārt
spriedumam „Pašreizējā valsts politiskā orientācija ir pārāk labēja” viņi biežāk „piekrīt pilnībā”
un „piekrīt” nekā pārējie žurnālisti (16% un 26% pret 7% un 18%).
Skaidri izteikta ir dienas laikrakstu žurnālistu attieksme pret spriedumu „Krievija ir drauds
mieram un drošībai Latvijā”. Šim spriedumam vairāk nepiekrīt un retāk piekrīt tieši dienas preses
pārstāvji (piekrīt 22% pret 40%), pilnībā nepiekrīt – 26% pret 9%.