ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
ilze-sulmane-neatrastas-identitates
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
32<br />
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ<br />
Aptauja uzrādīja, ka ne tikai sabiedrība kopumā, bet arī žurnālisti lielā mērā dzīvo atšķirīgās<br />
informatīvās telpās. To apliecināja dati par to, kādus medijus žurnālisti paši patērē, kādās valodās<br />
var intervēt avotus, kā vērtē otras valodas telpas medijus un žurnālistiku. Tendence bija latviešu<br />
žurnālistiem biežāk izmantot arī krievu valodas medijus, nevis otrādi. Starp latviešu žurnālistiem<br />
biežāk atzīta spēja intervēt cilvēkus trīs valodās, nevis pārsvarā vienā, kā arī vēlme apmeklēt<br />
valodu kursus (atbildot par profesionālo prasmju uzlabošanas veidiem).<br />
Krievu žurnālisti bijuši mērķtiecīgāki un aktīvāki profesijas izvēlē, kā arī vairāk uzsvēruši to<br />
kā īpašu dzīvesveidu un aicinājumu, uzskatot, ka galvenais ir talants, nevis izglītība.<br />
Žurnālistu lomu izpratne kopumā ir līdzīga, par galvenajām uzskatot informēšanu, zināšanu<br />
izplatīšanu, kā arī izklaidi (retāk). Krievu žurnālisti biežāk uzsvēruši žurnālista aktīvo, līdzdalībnieka<br />
lomu, varas uzraudzību un sabiedriskās domas un cilvēku uzskatu ietekmēšanu. Vecākās<br />
paaudzes žurnālistiem svarīga likusies sarežģītu problēmu analīze un interpretācija un, salīdzinot<br />
ar pēcpadomju paaudzi, arī sabiedrības uzskatu ietekmēšana (30% pret 16% katrā paaudzē).<br />
Gandrīz puse krievu žurnālistu un tikai nepilna ceturtā daļa latviešu žurnālistu par svarīgu<br />
uzdevumu uzskata mest izaicinājumu sabiedrībā valdošajai kārtībai.<br />
Aplūkojot žurnālistu profesionālās identitātes elementus, jāuzsver, ka žurnālisti diezgan solidāri<br />
atzīst, ka ētikas ievērošana žurnālistu darbā samazinājusies, - gan salīdzinot ar padomju<br />
periodu, gan neatkarības pirmajiem gadiem.<br />
Jautājumos par profesionālajām praksēm daudz līdzīga – līdzīgi tiek vērtētas iespējas piekļūt<br />
avotiem, samērā līdzīgi novērtētas žurnālistu lietotās ētiski apšaubāmās prakses (samaksa<br />
avotiem, slēpto metožu izmantošana), atzīts, ka žurnālisti ir piekukuļojami un ka reklāmu bieži<br />
pasniedz kā žurnālistikas materiālu.<br />
Kā lielākie draudi preses brīvībai, ko atzīst visi žurnālisti, ir medija piederība partijai, mediju<br />
politiskā atkarība un zemais žurnālistu profesionālais līmenis. Krievu žurnālisti biežāk kā draudu<br />
preses brīvībai nosauc likumdošanu, neformālo spiedienu uz žurnālistiem un reklāmdevējus, bet<br />
latviešu žurnālisti izcēluši mediju piederību partijām, ārzemju kapitālam un valstij.<br />
Abu valodu žurnālisti, jautāti par faktoriem, kuri ietekmē viņu neatkarību, kā galveno minējuši<br />
pašcenzūru. Pēc tās kā nākamo svarīgo krievu žurnālisti uzsvēruši izdevēja politiku un<br />
redaktora ietekmi. Latviešu žurnālistu neatkarību biežāk ietekmē sabiedriskā doma, atalgojums<br />
un kolēģu spriedums. Sevis cenzēšana biežāk notikusi par sociāliem, pilsonības, valodas un<br />
starpnacionālo attiecību jautājumiem, kā arī uzņēmējdarbību, tātad sevišķi jūtīgām, politiski un<br />
ekonomiski nozīmīgām tēmām.<br />
Tad, kad jautājumu uzdod citādi – par spiedienu uz sevi, ko žurnālisti izjutuši, apstiprinoši<br />
atbildējusi trešdaļa respondentu, visbiežāk tas gadījies, rakstot par iekšpolitiku un partijām (36%)<br />
un uzņēmējdarbību (18%). Arī te vērojamas atšķirības valodu griezumā: latviešu žurnālisti<br />
spiedienu izjutuši, rakstot par uzņēmējdarbību, iekšpolitiku un partijām, bet krievu kolēģi – par<br />
pilsonības jautājumiem, izpildvaru un pašvaldībām.<br />
Žurnālisti tika lūgti novērtēt savas valodas un otras valodas medijus (semantiskā diferenciāļa<br />
skala). Krievu žurnālisti visaugstāk krievu valodas medijos vērtējuši to spēju paust sabiedrības<br />
intereses, viszemāk – neitralitāti un sabalansētību, savukārt latviešu žurnālisti atzīst krievu<br />
mediju prasmi paust savas auditorijas intereses. Krievu respondenti atzīst latviešu žurnālistu<br />
lielāku precizitāti, savu kolēģu veikumu vērtējot kritiskāk. Ja žurnālistiem jautāja par vispārējām<br />
profesionālām tēmām – nosaukt svarīgākās mediju funkcijas un žurnālistu lomas, kā arī paust<br />
attieksmi pret ētiski apšaubāmām žurnālistikas praksēm, atbildes bija samērā līdzīgas. Taču tad,<br />
kad žurnālisti tika lūgti konkrēti raksturot latviešu un krievu žurnālistiku pēc noteiktām pazīmēm,<br />
rezultāti izskatījās tā, it kā vērtējumi būtu izteikti par atšķirīgiem objektiem – tik dažādi abu<br />
valodu žurnālisti vērtēja latviešu un krievu valodas žurnālistikas ietekmes, žanru daudzveidību,<br />
neitralitāti, precizitāti un citus aspektus.
Change language