ilze-sulmane-neatrastas-identitates

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ
Dienas, NRA, arī Telegraf-a respondentu diskursos retāk sastopami izteikumi par identitātēm,
etniskumu, vēstures sāpīgiem jautājumiem, valodu. Dienas žurnālisti runā par nacionālo identitāti
tās pilsoniskā izpratnē, tai pretstatot krievu identificēšanos ar kopienu un tās šaurām interesēm.
LA žurnālistu teiktajā grūtāk nošķirt, vai žurnālists par identitāti runājis nacionālās identitātes
vai etniskās identitātes nozīmē un izpratnē, izņemot skaidri definēto gadījumu, kad nacionālā
(„pilsoniskā”) ietver etnisko. Šī izdevuma žurnālistu teiktajā visbiežāk izskan rūpes par latviešu
valodas saglabāšanu, Krievijas un krievu valodas mediju uzbrukumu vērtībām, uz kurām balstīta
valsts atjaunošana.
Laikrakstu Čas un VS žurnālisti runā par krieviem, kopienu, krievvalodīgiem, nepilsoņiem,
bet nevienā no intervijām nav sastopama minoritātes pašidentifikācija. Tiek pieminēta vairāku
identitāšu esamība, arī impēriskā identitāte, bieži nosaukta teritoriālā (rīdzinieks), vienā gadījumā
uzsvērta pilsoniskā identitāte.
Vecākās paaudzes krievu respondenti biežāk minējuši saikni ar tēvzemi, krievu kultūru. Jaunākās
paaudzes pārstāvji, būdami atvērtāki pasaules, arī Latvijas kultūrai, pat labi pārzinādami
latviešu valodu un komunicējot ar paziņām un draugiem abu valodu vidē, valodu (iespēju visur
lietot krievu valodu un saglabāt Latvijā kirilicu) uzskata par svarīgu identitātes elementu. Tas
retāk parādās interviju diskursā, vairāk – konsekventā šīs valodas lietojumā, cīņas diskursā un
reālās aktivitātēs (badošanās akcija, vēstuļu organizēšana valodu reformas laikā, prasība valsts
amatpersonām ar mediju pārstāvjiem runāt krieviski).
Intervijās uzskatāmi parādās atšķirīgais pagātnes traktējums, kas ietekmē tagadnes politisko
lēmumu vērtējumu un politiskās simpātijas. Jāteic, ka tieši valoda un vēsture (un tās mīti) ir
svarīgākie identitātes elementi; kultūra, literatūra un māksla tiek pieminēta reti.
Tieši dzimtā valoda, nacionālās, etniskās vai citas kopienas (Latvijas krievi, krievvalodīgie,
nepilsoņi) identitāte nosaka to, kādā medijā žurnālists izšķiras strādāt.
Tāpēc nākamajā nodaļā aplūkota žurnālistu identificēšanās ar organizāciju un tās kultūru, kas
saistīta ar minētajiem sociālās identitātes elementiem un žurnālistu profesionālajām vērtībām.
53