ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ nālisti vienprātīgi atzina, ka vietējais īpašnieks, izaudzis Latvijas vidē, būvējis vietējo biznesu (A.Kazakovs), pats nākdams no žurnālistu vides (A.Šeiņins), labāk pārzina vietējo situāciju un tāpēc ir vēlamāks īpašnieks nekā jebkāds ārvalstu investors. Čas galvenā redaktore par savu laikrakstu: „Neatkarīgs izdevums. Mēs kopā [ar Šeiņinu] vienmēr izstrādājam stratēģiju, mums ir viena skola. Viņš nāk ne no baņķieriem, lauksaimniekiem, bet [viņam ir] Kleckina skola.” (6ČS1) Arī Čas-a komentētājs 2006. gadā uzsver neatkarību no izdevēja, kuram bizness ir mediji: „Šeit [Čas-ā] nav politikas. Atšķirībā no Belokoņa, kas skaidri un gaiši atbalsta Jauno Laiku un tml., viņš [mūsu izdevējs] nekādā politiskā projektā nav iesaistīts. Viņu interesē bizness. Viņš ir normāls Latvijas biznesmenis, kuram pieder izdevums. Viens no nedaudzajiem, kuram nav ārzemju kapitāla, nav aiz mums ne zviedri, nedz bagāti naftinieki. Šeiņina kungs dzīvo tikai no izdevniecības darba. Aiz mums nenāks VN, kas aizlāpīs caurumus. Šeiņins nav politikā. .. Mēs esam tīrs izdevniecības biznesa projekts. No tā mēs dzīvojam.” (6ČV3) K.Zagorovska uzsver, ka tas nav slikti, ja politiķim pieder mediji, un atsaucas uz Itāliju, Berluskoni mediju impēriju liekot kā piemēru. Atzinīgs vērtējums ciešajām saiknēm starp varu un medijiem klasificējams kā viedokļos izteikta piederība polarizētajam plurālistiskajam mediju modelim. Radniecīgas idejas paustas arī laikrakstā NRA. Bez tam situācija mainījusies – izdevniecības Petit vadītājs pats kandidējis vēlēšanās, tātad tieši saistīts ar noteiktu partiju. Laikraksta Telegraf žurnālisti 2006. gada intervijās visbiežāk, salīdzinājumā ar citiem izdevumiem, pauda nedrošību par savu nākotni, jo mēģinājums rakstīt „Rietumu žurnālistikas stilā”, orientācija uz inteliģenci nav attaisnojusies, un laikraksts zaudējis lasītājus. Daži žurnālisti pat, atsaucoties uz organizācijas identitātes nedrošību, prognozēja savu nākotni ārzemēs un atzina, ka trīs krievu dienas laikraksti (neskaitot biznesa presi) Latvijas tirgum ir par daudz un nākotnē, iespējams, kādam no tiem jāpazūd. Organizācijas identitāti, kas saistīta ar politisko virzienu un simpātijām pret konkrētiem spēkiem, ko nosaka īpašnieka saites ar kādu no partijām, raksturo nākamais fragments: „Priekšvēlēšanu laiks, kad mēs kādus mīlam, kādus nemīlam .. kādus mīlam par naudu, protams. .. Parasti mēs mīlam, protams, opozīcijas, kreisās partijas, tāpēc, ka viņi ir krievi. Nemīlam valdību, jo viņi ne visu labi dara. Par naudu mīlam JL, jo mums ir savstarpējās attiecības ar izdevēju. Dažas idejas viņiem [JL] ir ļoti labas. Tomēr kaut kāds spiediens ir. [Pret centriskajām] arī pozitīvi. Visu laiku negatīvi [vērtējumi] ir TB, Raivis Dzintars ar saviem jauniešiem. Kopumā neitrāli pret visiem, tāda ir pozīcija.”(6TS4) 2010. gadā pēc īpašnieku maiņas laikraksta Telegraf vadība un žurnālisti uzsver tā demokrātiskumu, neatkarību un kritisku skatu uz visiem politiskajiem spēkiem. Telegraf-a bijusī vadītāja uzsver savu bufera lomu starp īpašniekiem un redakciju: „.. es redzu, kāpēc ir redaktors, - lai pasargātu redakciju no politiskās un ekonomiskās ietekmes. Bet pieļauju iespēju, ka ir reizes, kad nevar izturēt. Un tad ir kauns”. 69
70 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Tālākais intervijas fragments ir būtisks, jo norāda uz zināmu cīņu starp organizācijas identitāti, īpašnieku un darba ņēmēja profesionālo identitāti. Respondente atzīst izdevuma akcionāru ietekmi, uzsverot, ka vienošanās vadīt laikrakstu saistījusies ar konkrētu (nenosauktu) robežu novilkšanu. Ja šī ietekmes robeža tiek pārkāpta, žurnāliste atkāpjas (kas arī notika): „Ir tā: kad mani aicināja uz šo darbu, viens kritērijs, kāpēc es piekritu, bija tas, ka es gribu, lai avīze būtu iespējami .. brīva. Tas nozīmē, ka mēs piedāvāsim vietu avīzē vai portālā visu viedokļu spektram. Un tas bija viens risks .. es vienkārši vairs nevaru to izturēt. [J: Tad viņi .. to solīja?] Jā, gadu savu solījumu turēja. Varu teikt, vai nu es ļoti daudz pretojos, bet vismaz viņi turēja solījumu, ko deva. Tagad es sapratu, ka man to neviens nevar apsolīt.”(TS2) Kā redzams, intervijās iezīmējas vairāki diskursi. Viena tendence ir identificēties ar sava laikraksta izdevēja redakcionālo politiku vai arī pakļaušanos prasībām uzskatīt to par normu, bet citu laikrakstu tādas pašas prakses vērtēt kā politiskus projektus. Tādējādi redzams, ka daļa žurnālistu nespēj distancēties no sava izdevuma īpašnieka noteiktās redakcionālās politikas (iespējams, intervijā neatklāj) vai arī to neizjūt, jo viņu individuālās vērtības, politiskās simpātijas un intereses sakrīt. Otra tendence ir uzsvērt peļņas vai ārvalstu īpašnieka dēļ radītos zināmas neatkarības apstākļus un iespējas. Trešā tendence parādījās 2010. gada jaunākās paaudzes žurnālistu intervijās, kuru diskursā saskatāms kritiskāks, vērtējošāks skats uz īpašnieka pozīciju, starpnieka lomas apzināšanās starp īpašnieku un redakcijas kolektīvu, profesionāla vēlme un spēja uzņemties atbildību par izdevumu tad, ja noteikta neatkarības pakāpe ik dienas jāizcīna. Iezīmējas diametrāli pretējs Latvijas un ārvalstu īpašnieka lomas vērtējums saistībā ar laikraksta saturu, redakcionālo politiku un ar izdevuma neatkarību no naudas devēja. Kopumā jāteic, ka apzināta vai mazāk apzināta, bet interviju diskursos parādās organizācijas identitātes ietekme uz žurnālistu. Šī apzināšanās var būt gan tad, ja respondents ir zināmā varas pozīcijā redakcijā, gan arī tad, ja īpašnieka spiediens palielinās un kļūst sajūtams arī reportiera, žurnālista līmenī. Nelielā laika distance starp interviju sērijām izrādījās pietiekami liela, lai demonstrētu nozīmīgas pārmaiņas: vairākos izdevumos mainījušies galvenie redaktori, īpašnieki kļuvuši politiski iesaistīti, kandidējot vēlēšanās, paši īpašnieki mainījušies. Visi šie faktori ietekmējuši mediju organizācijas, kurās pārmaiņas notikušas. Lielā mērā šīs pārmaiņas saistāmas ne tikai ar politiskā lauka ietekmi un atsevišķu izdevumu finansiālām neveiksmēm, bet gan ir ekonomiskās krīzes izraisītas. Ekonomikas lauka un ekonomiskās krīzes ietekme uz žurnālistikas lauku un organizācijas identitāti Organizācijas identitāte iezīmējas reljefāk un kļūst sajūtamāka ārējo spiedienu pastiprināšanās gadījumos, ekonomiskās krīzes apstākļos, kad to ietekmē notiek pārmaiņas mediju organizācijās un ar tām saistītajās profesionālajās normās un praksēs. Ekonomikas lauka spēlētāju ietekme uz politiku Latvijā publiskajā diskursā 2006. gadā nav bijusi plaši izvērsta tēma (izņemot skaļāko, Lemberga gadījumu). 1998. gadā aptaujas rezultāti liecināja, ka krievu žurnālisti jau tajā laikā vairāk izjuta gan īpašnieka un redakcijas vadības, gan ekonomisko spiedienu uz savu darbu nekā viņu latviešu kolēģi. Žurnālistu intervijās ekonomikas un žurnālistikas lauku mijiedarbība parādās vairākos veidos: gan kā ekonomikas, lielā biznesa ietekme un saistība ar laikraksta īpašniekiem, gan kā reklāmdevēju ietekme, gan kā ekonomiskās krīzes ietekme uz laikrakstiem un žurnālistiem kopumā.
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22: 18 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 71: 68 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 123 and 124:
120 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145:
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?