ilze-sulmane-neatrastas-identitates

Recommendations

Info

NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ lieta,- neaizskaramu nav. Un dīvainā kārtā - ar kuriem mums ir tieši tās simpātijas, bites [PCTVL] un Saskaņa [SC], ar tiem mums ir vissliktākās attiecības, jo tās tiek visvairāk kritizētas. Saskaņa tiek vairāk kritizēta kā lielākā, kā pie varas Rīgā un Rīgas domē.” (TV1) Varas, īpaši opozīcijas partiju uzrauga lomu uzsver LA žurnāliste: „Mēs esam piesardzīgi visu laiku bijuši pret SC. Pēc Urbanoviča intervijas Telegraf-ā. .. Tiek piedāvāts veidot jaunu valsti. Viņš saka, ka gribētu mainīt visu. Tātad ir pamats uztraukumam. Viņa izpratnē pārmaiņas paredzētas būtiskas. Valstiski būtiskas un pamata izmaiņas. Mums bija un žurnālā Ir raksts. Mēs fiksējam, ko viņi pateikuši. Reakciju nav bijis daudz. .. Pamazām tiek sperti soļi Krievijas virzienā. Vienā dienā tas nav. .. Ja viņi nāks pie varas, ne jau kaut kas līdzīgs 40. gadam, bet pakāpeniski. Pārmaiņas politikā, ekonomikā notiek pakāpeniski, nemanāmi. .. Mūsu uzdevums ir brīdināt cilvēkus, kas krīzes laikā nodarbināti ar ikdienišķām lietām.”(LAS2) Kā redzams, jau 2010. gadā LA žurnālisti saskatījuši konsekventu pavērsienu uz prokrievisku politisko orientāciju, kas netiek pamanīta ekonomiskās krīzes un norises pakāpenības dēļ. Arī cita LA žurnāliste intervijā pauž bažas, ka Latvijas orientācija tiek pakāpeniski un neatlaidīgi pārvirzīta uz Austrumiem: „Ir ļoti grūti prognozēt vēlēšanu iznākumu. Es zinu, ka vēstniecības pie tā aktīvi strādā,.. bet man liekas, ka pat viņi, bet tas ir tikai mans minējums, neaprobežojas ar vienu vai diviem scenārijiem. Manuprāt, te ir iespējami vairāki scenāriji. Man ļoti negribētos,.. - es tagad runāju kā Latvijas pilsone, ne kā žurnāliste,- lai vēlēšanu iznākums būtu tāds, ka Latvijas politiskais kurss tiktu pagriezts Austrumu virzienā. Tas, protams, lielā mērā saistīts ar Saskaņas Centra nākšanu pie varas, ar otru partiju, kas varētu sabiedroties ar Saskaņas Centru pozīcijas veidošanā. Tas ir pesimistiskais scenārijs.” (LAS3) Šeit citētajā izteikumā žurnāliste, spriežot par iespējamiem vēlēšanu iznākumiem, nodala savu nacionālo, pilsonisko identitāti no profesionālās identitātes. Krievu laikrakstu žurnālistu diskursos biežāk atrodami izteikumi par sekošanu politiskajai dienas kārtībai, par savu atbalstāmo partiju nekritisku un komplimentāru atainošanu laikrakstā. Frāze par „sekošanu” ļoti raksturīga gan VS gan Čas žurnālistu izteikumos: „No mūsu lasītāju interesēm izejam. Sekojam procesam. Ja balotējas 13 partijas, nevar mazām partijām veltīt daudz uzmanības. Mēs ņemam tās populārākās. Cenšamies sekot lielāko partiju dienas kārtībai. Intervējam tos, kurus ir vērts intervēt. ” (Čs4) Laikraksta Čas komentētājs uzsver, ka krievu atsvešinātība rodas tāpēc, ka valsts neuzrunā krievu cilvēkus, toties viņus uzrunā Krievijas prezidents. Tas, viņaprāt, veido atsvešinātību: „Prezidents Putins parādās tikai tāpēc, ka šī valsts ar viņiem [krievvalodīgiem] nenodarbojas. Tā ir Latvija latviešiem. Un tas pats krievs, kur tad ir man?.. Man vispār nekā nav. Sāk izplatīties kosmopolītisms. Cits saka,- tad, acīmredzot, Putins ir mans.” (6ČV3) 97
98 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS DIENAS LAIKRAKSTU ŽURNĀLISTI POLITIKAS, EKONOMIKAS UN KULTŪRAS LAUKU IETEKMĒ Jāteic, ka, piemēram, VS saturā atrodamais Krievijas informācijas un Krievijas pozīcijas lielais īpatsvars un aizvainojuma diskurss šo atsvešinātību tikai veicina. Nākamais citētais fragments parāda, ka integrācijas un valodas uzspiešana, pēc žurnālista domām, izsauc pretreakciju; viņš arī runā par birku piekarināšanu cilvēkiem, viņu negatīvo identificēšanu, kas izraisa pašpiepildošās paredzēšanas mehānismu: „Ozoliņa komentāros „promaskaviskie spēki”,- ja jūs tā mani saucat – par cūku sauc, un tad beidzot sāk rukšķēt. Krievi būtu ar mieru savā ziņā ieplūst Latvijas tautā, savā ziņā asimilēties, ja nebūtu šī spiediena.” (6ČV3) VS žurnāliste nosoda Latvijas politiķu naidīgo noskaņojumu pret Krieviju, gan nepieminot, ka abos interviju periodos publiskajā telpā skaidri atklāti fakti, kuros parādās pašas Krievijas naidīgā nostāja pret Latviju: „..Nekāda Krievija oficiālo Latviju neapmierina, ne totalitāra, ne demokrātiska, ne vāja, ne stipra.. Slikta, jo tā ir Krievija.” (6VSS2) Savukārt Čas žurnālistes izteikums ilustrē arī daudzu Latvijas politiķu vidū izplatīto ideju, ka ekonomisku ieguvumu dēļ pragmatiski jāpiever acis uz ideoloģiskām domstarpībām vai atšķirībām principiālos jautājumos gan par pagātni, gan tagadni: „Viss, kas bija iznīcināts 15 gadu laikā, sita pa iedzīvotāju kabatu. Un tas viss turpinās. Mēs zaudējam segmentu pēc segmenta, kas bija plaukstoši tāpēc, ka bija nokārtotas attiecības ar Krieviju. Varēja kaut ko dabūt, tranzīts, pārdot. Kas primārs ola vai vista? Mēs uzskatām, ka primārais ir atklāti naidīga valsts attieksme pret Krieviju. Kad tā sāka distancēties no Krievijas (saprotamu iemeslu pēc), tā vietā, lai turētos pie neitralitātes, sākām asi izteikties .. Mēs varam uzskatīt, ka Krievijā ir slikti politiķi. Krievija vispārējos vilcienos ir tāds liels lācis, neveikla valsts, grūti vadāma. Bet no mūsu kustībām maz kas atkarīgs... Mums ir maza valsts, nav resursu, vienmēr būsim kaimiņi, atkarīgi. Mums jābūt ļoti aukstasinīgiem, pacietīgiem, disciplinētiem, akurātiem, viltīgiem, un visu, ko varam, jāmēģina iegūt. .. Somi krievus nekad nav mīlējuši .. Bet cik viņiem pragmatiska politika!” (6VSS2) Ir divas būtiskas pārmaiņas un akcenti, ko pamanīju 2010. gada interviju diskursos, kas nebija atrodami 2006. gada sarunās ar krievu žurnālistiem. Pirmā – tiek formulēta žurnālista kā demokrātiska sargsuņa, kritiska vērtētāja loma. Uzdevums - avīzē dot vārdu dažādu viedokļu paudējiem un tos izvērtēt. Šī loma parādās tikai jaunākās paaudzes žurnālistu interviju diskursā: „Galvenais princips, pārbaudīt, nevienam neticēt, nevienam. Ne Saskaņai, ne bitēm, ne Šleseram, nevienam. Un, ja pie vārda kāds politiķis, vai biznesmenis ir pieķerts, tad pajautāt, kāpēc, kad? Nevienam neticēt, domāt pašiem, atdalīt savu pozīciju no izplatītās. Ja gribi izteikties, lūdzu, ir sleja uz otras lapas. Pēc rotācijas vienu reizi nedēļā katram reportierim tāda iespēja ir uzkāpt uz bruņumašīnas .. Labi, zinu divas galējības, kuras tur nekad neparādīsies,- komunistiskie ideologi un nacistiskie ideologi, bet visi, kas ir vidū, lūdzu!” (TV1) Otra ideja – krievu laikrakstu atbalstāmās partijas nonākšana pozīcijā maina žurnālistu lomu. Jāatzīst gan, ka tā nebija pašiniciēta tēma, bet atbilde uz jautājumu, kas mainījies žurnālistu darbībā, SC nonākot pie varas Rīgas domē:
Page 1 and 2:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 3 and 4:
NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJAS
Page 5 and 6:
2 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJA
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
10 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50: 46 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 99: 96 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVIJ
Page 103 and 104: 100 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
Page 145: 142 NEATRASTĀS IDENTITĀTES? LATVI
show all

ilze-sulmane-neatrastas-identitates

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?